ŗekstêt, s. rekstêt.

Avots: ME III, 588

rekstêt Ahs., ŗekstêt Apsk. v. J. 1905, S. 61, rekškêt Kl., rekšêt Karls., -u, -ẽju, freqn. rekšinât U., Mar., rekšķinât U., intr., grunzen: cūku rekstēšana Zalktis I, 101. kâ cūciņa re̦kstē̦dama BW. 35788, 2. (līgaviņa) kâ cūciņa rekšināja (Var.: rekšķināja) 26608. cūkas rekšinuot, kviecuot Etn. II, 6. vepris... rekšinādams sasveicinājās ar savas sugas rada gabaliem Seibolt. Etwa zu r. рёхъ "соп, храп, хрюканье"?

Avots: ME III, 508