Paplašinātā meklēšana

atkrem̃tiês Dunika, Kal., OB., Rutzau, = atspiêstiês: uz galda atkrēmtes (mit dem Ellbogen).

Avots: EH I, 150

atrem̂ties ² [li. atsirem̃ti], sich stützen: viņš uz ruoku atrēmies Windau, Schlehk, Kronw.

Avots: ME I, 185

‡ ìekremtiês, sich anklammem Diet.; ìekrem̃ties luogā, sich mit den Ellbogen auf die Fenstetbank stützen Dunika.

Avots: EH I, 522

‡ izkrem̃tiês Dunika, sich hinaus-, herausbeugen: i. pa luogu laukā.

Avots: EH I, 458

krem̃tiês, kremjuôs, krẽmuos, sich (auf jemand) stützen: kuo tu kremies man virsū [Dunika], Wain. [Zu ahd. (h)rama "Stütze" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 622?]

Avots: ME II, 273

‡ I nuogremtiês Segew., = nùodzirtiês.

Avots: EH II, 47

‡ II nùogremtiês, einen dumpfen Laut von sich geben (?): smagi nuogre̦mdamies nuolikās uz kreisajiem sāniem (von einem auf Glatteis gefallenen Pferde) Jauns. Raksti V, 193. ve̦lns nuogrēmās un apgūlās B. gr. ³ II, 47.

Avots: EH II, 47

‡ pakrem̃tiês Dunika, Kal., OB., Rutzau, sich (auf die Ellbogen) aufstützen: sēd pakrēmies uz galda.

Avots: EH II, 144

[parem̃tiês (li. pasirem̃ti), sich (mit dem Ellbogen) stützen: p. uz paluodzes Dunika.]

Avots: ME III, 90

‡ pãrkrem̃tiês Dunika, = pãrlìekties: p. pāri par žuogu.

Avots: EH XIII, 203

rem̂tiês ² (li. rem̃tis), rem̃tiês Dunika, Nigr., rèmties ² Gr.-Buschhof, remjuôs, rēmuôs, sich stützen Kronw. n. U.: neremies man uz grāmatu virsū! zu rimt.

Avots: ME III, 510

sakrem̃tiês, sich hinübergebogen stützen auf (von mehrern Subjekten): bē̦rni sakrē̦mušies uz sklandām Dunika.

Avots: ME II, 655

uzgrem̃tiês Stenden, Wandsen, Groll fassen gegan jem.: Miķelim sieva uzgrē̦musies un nu ē̦das visu dienu Stenden.

Avots: ME IV, 333

uzkrem̃tiês Dunika, uzkrem̂tiês ² N. Bartau, sich (mit den Elthogen auf etw.) aufstützen Dunika, "uz galda uzsēsties, uzgulties, uzspiesties" N.-Bartau: saimnieks sēdēja uzkrēmies uz galda (luoga) Dunika.

Avots: ME IV, 344

uzremtiês, sich aufstützen: u. ar e̦lkuoņiem uz galda Nigr.

Avots: ME IV, 373

grē̦mâtiês, -ãjuos, iter. von gremties, zürnen, sich ärgern : uz puišiem grē̦mājās, ka neņēma kamanās BW. 11856.

Avots: ME I, 652

II gremt, gremju, grēmu, murmeln, im Affekte reden : Pēteris ap vienu grābekļa siekstiņu ņēmās visu dienas vidu, gre̦mdamies un runādams pats ar sevi Jauns., Buschh. Gew. refl. grem̃tiês, Wolm., im Affekt eine Absicht äussern, drohen, sich vornehmen, jem. etw. anzutun : tē̦vs grēmās tevi kult ; grollen, unwillig sein ; sich aufdrängen [Stelp.] ; im Begriff sein : kas mācību tur, tie gremjas uz viņiem Spr. Sal. 28, 4. kuo par tādiem niekiem tik daudz gremties A. VIII, 1, 38. viens uh uotru gremjas LP. IV, 23. šī nuoskaitusēs, paklusk gre̦mdamās Duomas I, 567. meita sākusi gremties uz viņu LP. VI, 793. [gremjas virsū "drängen sich auf" Stelp.] izskaidruojumi, kādus viņi gremjas duot MWM. IX, 334. In dieser Bedeutung auch ein Praet. grema [?] : lai arī kâ.., dziedāja laimes, tuomē̦r savā sirdī grema uz Liekņa par tādu apvainojumu Rīg. Av. [Zu li. gramė´ti "mit Lärm hinfallen", slav. gromъ "Donner", čech. hŕmi, r. греми́т "es donnert", gr. χρόμος "Geräusch", χρειμίω "mache Getöse", as. gram. "zornig", ahd. gramizzōn "brummen, zornig sein", an. grimmr "grimmig", av. granta- "ergrimmt" u. a., S. KZ. XLII, 378, Zupitza Germ. Gutt. 175 f., Persson Beitr. 936, Trautmann Wrtb. 97.]

Avots: ME I, 648

‡ I kremelêt "vārdiem uotru grauzt, ēst" Stenden: sieva viņu cauru dienu kremelē. Refl. -tiês "ēsties vārdiem uotram virsū, gremties" Schnehpeln, Stenden: nevajag uotram tâ k. virsū. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìekremelêt. Zu krìmst?

Avots: EH I, 648

kreminâtiês "neatkratāmi virsū līst." [Zu kremties?]

Avots: ME II, 272

krìmst: praes. auch krim̂tu ² Laidsen, Salis, krimšu Mahlup. Refl. -tiês, ‡

2) Vorwürfe machen:
kuo tu kremties man apkārt? Adsel. krìmtējs: ein Nagetier Zundu P. (1898) I, 58; kuoka krimtējs, wer Holzgeräte anfertigt, ein Drechsler Siuxt: kuoka krimtēji taisīja slaucenes, riteņus, ratus.

Avots: EH I, 654

remstele Ahs., die Raufe: remstelē liek guovim ē̦damuo. Zu li. ramstis "Stütze, Geländer", le. remties usw.?

Avots: ME III, 510

II rimts (li. rimtas "fest, stämmig" bei Geitler Lit. Stud. 106), Adv. rimti, gross, starkknochig (rim̂ts ² ) Sassm.; = stiprs" Irmelau n. U.: Zīmaļai arvienu tādi rimti teļi Sassm. rimti, raibi sivēniņi BW. 25580 (aus Erlaa). es viena mātei, bet laba rimta (Var.: re̦sna): kad stāvu stāvēju, kâ siena kaudze; kad gulu gulēju. kâ dīķa dambis 5326, 2. div[i] mani brālīši, bet labi rimti: pili nesa ruokā, Rīgu padusē 13186, 3. sirmi zirgi. rimti vīri. drīz mēs jūdzes mērīsim 17154. rimts tē̦va de̦ls ... rimti juoza zuobe-niņu, rimti kāpa kumeļā 29914. druoši, druoši, rimti, rimti (zu rimts I?)..! ja ne druoši, ja ne rimti, mīs tautiņas kājiņam 83, 4. rimti, rimti (zu rimts I?), druoši, druoši tās māsiņas panākstuos! Biel. 855. Doch wohl auch zu rimt, remties ("sich stützen"); eigentlich - geschtützt, fest > stark ?

Avots: ME III, 527

uzkremstiês, (grundlos) auf jem. böse werden: viņš saviem gājējiem uzkremties Golg., Schwanb.

Avots: ME IV, 344