Paplašinātā meklēšana

‡ drepis Frauenb., Schimpfname für einen kleinen Knaben.

Avots: EH I, 333

‡ nuoskrepis "netīre̦ns" Kav.: n. tauriņš.

Avots: EH II, 86

I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,

Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht

Avots: EH II, 366

I repis, repe U., Mag. XII1, 2, 43, reps Kaudz. M. 166, ein aus Leder (U., Mag. XIII, 2, 43, Druw.), Stoff oder aus einer Schweinsblase (Laud., Lasd., Bers., Fest., Zirsten) angefertigter Tabaksbeutel Mar., Wahnen: kādu daļu (tabakas) vajadzēja ievietuot arī lielajā ādas makā jeb tâ sauktajā repī Janš. Dzimtene ² I, 95. smird kâ repis Ar. šķiltavas un tabakas repi BW. III, 3, S. 874. ķeŗ repī pēc šķiļamiem Libek Pūķis 3. ielējis burbuli savā repī (ādas tabakas makā) LP. VI, 148. piedāvājis vagaram pīpi tabakas nuo sava repa Etn. IV, 12. In Zaļmuiža u. a. ist repis auch ein Geldbeutel: nuo... repja spailēm (aus der Geldnot) ... ārā izkļūt Juris Brasa 22. Zur Wurzel von repeči (vgl. li. aprėpti "fassen")?

Avots: ME III, 512

II repis: Maserauswuchs an Bäumen Kabillen n. BielU.; Schwamm an Birken, woraus Zunder gemacht wird Serb. n. BielU.

Avots: EH II, 366

II repis U., der Kallus, der sich beim Heilen von Knochen ansetzt; Schwiele, dicke Haut. Zu rept.

Avots: ME III, 512

III repis: "1" ME. III, 512 zu streichen!

Avots: EH II, 366

III repis,

1) der Hintere:
dabūsi pa repi! Ahs. saduod tam pa repi! Dond. n. RKr. XVII, 49. Etwa als "das dicke Ende" zu repis VI, re̦pulis?

Avots: ME III, 512

IV repis: "ein kurzbeiniger Schmerbauch" Segew.; ein kleines und dickes (auch: unsauberes, unschönes) Lebewesen AP.

Avots: EH II, 366

IV repis, ein Schimpfwort Saul.; tauku repis, einer, dessen Kleider vor Schmutz und Fett glänzen: tauku repim visas drēbes spīd nuo netīrumiem Dond.; vgl. aprept 2. Aus liv. röppi "schmutzig" (vgl. estn. räpp "Schmutz")?

Avots: ME III, 512

V repis,

3): mazas vuškas kai repīši Zvirgzdine.

Avots: EH II, 366

V repis,

1) ein Ferkel
Nigr., Wandsen, Bauske;

2) ein kurzes Pferd
N.-Peb.;

3) ein abgemagertes Haustier:
sivēns tāds sarāvies un salīcis kâ repītis Druw. n. RKr. XVII, 75. Gleich repis IV? Oder zur Wurzel von repeči?

Avots: ME III, 512

VI repis Druw. n. RKr. XVII, 75 "ein altes Gesangbuch, welches der Form nach sehr dick, aber schmal und lang war". Wohl nebst re̦pulis zur Wurzel von rept.

Avots: ME III, 512

aprept, auch aprepêt und aprẽpêt C., AP.,

1) (auch aprẽpêt) zur Heilung bewachsen, benarben:
vāts jau aprepējusi PS. kaula lauzums, brūce sāk aprept. ābelei iegriezums jau aprepis A. X, 1, 417. kad asinis apstājas un sakalst, tad saka: asinis aprep Dobl.;

2) schmutzig sein, vor Schmutz bersten:
bē̦rnam kājas, ruokas nuo melnumiem apre̦pušas JKaln., A. X, 1, 417. kājas jau gluži aprepējušas, i. i. netīrumi, me̦lnumi jau ieauguši ādā C.;

3) tr., verstocken (Glück):
aprepē šuo ļaužu sirdi Jes. 6, 10. Refl. -tiês, verstockt werden: tie citi ir aprepējušies Röm. 11, 7.

Avots: ME I, 115

ciêtpiẽnene, Grundfeste, Pippau (crepis L.) RKr. II, 70.

Avots: ME I, 396

[ìerept,

1) = ierepēt: ruoukas iere̦pušas Arrasch;

2) sich verstopfen (mit Schmutz):
pīpei kāts ierepis Bers.]

Avots: ME II, 57

nuokrept, sich mit Schmutz bedecken, schmutzig werden: viņš nuokrepis kâ auns ar sūdiem Dond. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 802

piẽnene,

1) eine Milchgrütze;
par pieneni sauc katru piena putru Nigr. n. Etn. I, 42;

2) = piene U. cūku piẽnene, leontodon taraxacum Alswig, Wolm.; jumta pienene, crepis tectorum Konv. 1508; vilku pienene, Wolfsmilch (euphorbia) Konv. ¹ 532, RKr. II, 71, PS.; zilā pienene, cichorium intibus Stockm. n. RKr. III, 70;

3) ein grauer Pilz
Lems., Allend. n. U.; sēne, kuŗas pārlauzumā izsūcas šķidrums piena izskatā Freiziņ. Zu piẽns.

Avots: ME III, 276

repadata, repa adata Ar., eine Nadel ("am Tabaksbeutel" Ar.) zum Reinigen der Tabakspfeife: viņš ar repadatu kabina savu suļķi Vīt. 24. Zu repis I.

Avots: ME III, 512

repaîns U., schwielig, hornhäutig Dr.: repaina āda Dr.; re̦pains, rissig, geborsten: re̦painas kājas N.-Peb. repains ("rē̦tains") kuoks Ar. Zu repis II; vgl. repjains.

Avots: ME III, 512

repe, s. repis I.

Avots: ME III, 512

repenis Ar., repinis Warkl., = repis">repis I, ein lederner Tabaksbeutel.

Avots: ME III, 512

re̦pe̦ns, ein Rauchloch, Rauchfenster in der Decke Ruj. n. U. Aus estn. räpen dass. repes "pumpas (kuokam)" Salis; zu repis II.

Avots: ME III, 512

sarept: "einschrumpfen" Diet.; maciņu ve̦lkuot vaidziņš sarepis kâ ve̦cs pūpēdis BW. 1787, 4. ‡ Refl. -tiês Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bein"), = sarept.

Avots: EH XVI, 441

tauris,

1) "kas taurē I" Warkl.; kliedz kâ tàuris ² ("?") Golg.;

2) "?": kâ taurīši kumeliņi BW. 19037 var.;

3) dūmu tauris Kav. "repis">nuoskrepis (netīre̦ns) tauriņš"; vgl. dūmu taure.

Avots: ME IV, 140