Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'retināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'retināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

apretināt

‡ apretinât Bauske, (eine Anpflanzung oder Saat) undichter machen (indem man einige Exemplare derselben beseitigt): a. laukus.

Avots: EH I, 108

izretināt

izretinât (li. išrẽtinti), tr.,

1) undichter machen, pflanzen:
burkānus B. Vēstn.;

2) aussperren
(Buchdr.) Dr.

Avots: ME I, 791

kretināt

kretinât, ‡

2) "?": puosmus jeb stabu starpas kretināja (= kratināja? "lika" Nikrazen) pilnas līdz augšai Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH I, 650

kretināt

kretinât, auch skretinât Gr.-Sessau, fakf. zu krēst, essen lassen, füttern: kāpēc man sveši bē̦rni jākretina Naud., Gr.-Sess.

Avots: ME II, 274

paretināt

[paretinât (li. parẽtinti),

1) etwas undichter machen :
p. mežu;

2) sperren (beim Drucken):
p. burtus.]

Avots: ME III, 90

pārretināt

[pãrretinât, undichter machen: p. kāpuostus lecektī, burkānus dārzā N.-Peb.]

Avots: ME III, 172

piekretināt

pìekretinât, sättigen: viņu ne˙maz nevar piekretināt, man kann ihn gar nicht sättigen Mag. XIII, 2, 51 (aus Linden).

Avots: ME III, 259

retināt

retinât (li. rẽtinti), tr., undicht machen: mežu Dubena. burtus retināt saliekuot (sperren) Ar.

Avots: ME III, 514

retināt

‡ *II retinât, zu erschliessen aus ‡ àizretinât und saretinât.

Avots: EH II, 367

sakretināt

‡ sakretinât "?": sakretinādami vēl dažus puosmus kriteņa kūtij priekšā Janš. Mežv. ļ. II., 368.

Avots: EH XVI, 419

skretināt

skretinât: s. kādu sliņķi Mesoten.

Avots: EH II, 509

uzretināt

uzretinât, jätend noch undichter machen (Pflanzen): bietes nepietîekuoši izretînātas: vēl jāuzretina Bauske.

Avots: ME IV, 373

Šķirkļa skaidrojumā (4)

pakliest

[pakliêst 2 "paklīdinât; pakaisît" Bauske, Seppkull: p. aitām pe̦lus Ruhental; "izretināt" Salgaln] dazu pakliests (Part. praet. pass.), abhändig L.

Avots: ME III, 46

saretēt

saretêt,

1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;

2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;

3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.

Avots: ME II, 715