saretēt

saretêt,

1) intr., dick werden
Manz. Lett., gerinnen U.: saretējis piens U. (fig.) saretēj[u]se tumsa Zvirgzdes I, 119;

2) intr., vernarben; verheilen:
ievainuotā kuoka miza saretējusi Sessw., Warkl., Ruj., Wandsen. kad ruoka saretēs? Dond.;

3) tr., heilen, zuheilen machen
(auch saretināt): es savu kāju nevaru saretināt (saretēt) Sassm.

Avots: ME II, 715