žāvāt

I žàvât 2 Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, žāvât L., U., Spr., Memelshof, -ãju, refl. žāvâtiês U., Mag. XIII, 2, 54, (mit ã ) AP., Arrasch, C., Frauenb., Jürg., Salis, Selg., Sermus, Siuxt, Wolm., (mit à 2 ) Adl., Golg., Gr. - Buschh, Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Schwanb., (mit â 2 ) Dond., Dunika, gähnen (unbek. in Schnehpeln, Stenden): Sprw. žāvājas kâ miega negulējis RKr. VI, 452. žāvājuoties tik pusdarba darīsi Br. sak. v. 972. žāvādami cilā avīzes J. R. IV, 210. vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied) žāvājās BW. 34873 var.

Avots: ME IV, 798


žāvāt

I žàvât 2 , Refl. -tiês: pa abām pusēm krauja žāvājas Blaum. Raksti IX 4 (1937), 54.

Avots: EH II, 818


žāvāt

II žàvât 2 Kl., -ãju, schreien.

Avots: ME IV, 798


žāvāt

III žāvât, (das zu trocknende Heu, Getreide) wälzen, kehren ("valstīt, vāļuot, retināt") Ruba. Zu žaût I.

Avots: ME IV, 798