sarevēt
‡ sarevêt,
1) = saravêt 1: s. pilnu klēpi zāļu Gr.-Buschh., Warkl.;
2) eine gewisse Zeit hindurch jäten
Gr.-Buschh.;
3) aufessen
Gr.-Buschh.: sarevējis visu, kas bija uz galda.
Avots: EH II, 441
1) = saravêt 1: s. pilnu klēpi zāļu Gr.-Buschh., Warkl.;
2) eine gewisse Zeit hindurch jäten
Gr.-Buschh.;
3) aufessen
Gr.-Buschh.: sarevējis visu, kas bija uz galda.
Avots: EH II, 441