sarevēt

‡ sarevêt,

1) = saravêt 1: s. pilnu klēpi zāļu Gr.-Buschh., Warkl.;

2) eine gewisse Zeit hindurch jäten
Gr.-Buschh.;

3) aufessen
Gr.-Buschh.: sarevējis visu, kas bija uz galda.

Avots: EH XVI, 441