riekums
I riekums: auch (mit iẽ ) Orellen, Salis, Seyershof, (mit ìe 2 ) Fest.: caur riêkumu 2 dzijas tin uz buomja AP. Aus nd. rētkamm, s. Sehwers Unters. 100.
Avots: EH II, 378
Avots: EH II, 378
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'riekums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'riekums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
riekums
I riekums U., Bielenstein Halzb. 400, Lennew., Adsel, Ronneb., Mar., riẽkums Karls., Gr.-Sess., C., N.-Peb., Zabeln, Nötk., Dond., rìekums 2 Kr., Bers., Golg., ein undichter Kamm, womit das aufgeschorene Garn auf den Weberbaum gebracht wird, "šķieta veidā izgatavuots rīks, kuŗam ir re̦ti, apāļi, nuo kuoka izgatavuoti zuobiņi" A. XI, 84. Būga stellt es KZ. LI, 115 zu li. riẽkti "schneiden" (s. le. rika); in diesem Fall wäre es identisch mit riekums II. Es stammt aber nebst estn. rēfkamm "Weberkamm" wohl aus dem Germanischen (mnd. redekam "Spuleisen der Weber" stimmt nicht ganz in der Bed. dazu).
Avots: ME III, 545, 546
Avots: ME III, 545, 546
riekums
riekums
Šķirkļa skaidrojumā (5)
rieciens
rieciens Karls., Erlaa, LP. V, 13, rìeciens C., N.-Peb., riêciens 2 Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, Salis, Widdrisch, rìeciens 2 Kl., Lis., riecienis MWM. VIII, 303, riecenis C., (mit ìe 2 ) Golg., riecenis Etn. IV, 151, Karls., U., riêcenis 2 Bl., Līn., riêce̦ns 2 Iw., Nigr., Selg., Angern, riecins BW. 29252, Demin. auch riecentiņš, eine Schnitte (Brot), "virsas jeb apakšas mala, gar visu kukuli nuogriezta" Erlaa: nuogriezts riecens vairs nepielīp, abgeschnitten Brot klebt nicht mehr. baltas maizes riecieniņš BW. 29348 var. sniedz maizītes riecentiņu 4429, 1. man smeķē riecentiņš MWM. VI, 171. ik˙dienas viens maizes riecenis duots Glück Jerem. 37, 21. kreisā ruoka ar maizes riecieni... trīc Purap. Kkt. 2. Zu rika (s. dies), und zwar nebst riekums II von riekt abgeleitet.
Avots: ME III, 543, 544
Avots: ME III, 543, 544
riekaris
riekt
I rìekt 2 ,
1): auch Rudzētas, Welonen; man tur vēl viens riekums jāriec Saikava;
2): auch Warkl. n. FBR. XI, 122. ‡ Subst. riecējs, wer zum erstenmal (ein Neuland) pflügt:
riecēja un līdumnieka darbu Sprūdžs in J. Grīna Valoda V (1936), 204.
Avots: EH II, 378
1): auch Rudzētas, Welonen; man tur vēl viens riekums jāriec Saikava;
2): auch Warkl. n. FBR. XI, 122. ‡ Subst. riecējs, wer zum erstenmal (ein Neuland) pflügt:
riecēja un līdumnieka darbu Sprūdžs in J. Grīna Valoda V (1936), 204.
Avots: EH II, 378
rietbomis
rietbuomis U., Bielenstein Holzb. 399, der Weberbaum. Aus einem mnd. *redebôm (vgl. riekums I)?
Avots: ME III, 549
Avots: ME III, 549