Paplašinātā meklēšana

[ierietenis Bers. "ein Stück Materie (Zeug), das man in ein zu kurz gewordenes Kleid hineinnäht."]

Avots: ME II, 58

kariẽte (unter karĩte 1): ar karieti vizināja BW. 23609, 7.

Avots: EH I, 589

‡ kaŗiête ² Dunika. Kal., OB., los. s. karietā BWp. 2624, 1, = karĩte I: brauca ... kaŗietē Janš. Dzimtane I2, 210.

Avots: EH I, 590

kriẽtele Hasenp., kriẽtelis, ein kleiner von Wurzeln (Hasenp.) od. von Pergeln geflochtener Korb, in welchem man Mehl den Pferden bringt Etn. IV, 98. Vgl. krieķis II. [Hierher wohl auch li. kraĩtis "коробья (для приданого); der Brautschatz"; vgl. semasiologisch le. pũrs, pũriņš.]

Avots: ME II, 284

nekrìetelis: "nekrietns cilvē̦ks; palaidnīgs bē̦rns" Frauenb.

Avots: EH II, 14

nekrìetelis, nekrìetnelis, nekrìetniẽks Degl., der Unedle, Niederträchtige: uz tādu nekrieteļa dzīvi nāk augļi visai rūgti Lautb. vai es kāds nekrietnelis? Blaum.

Avots: ME II, 719

‡ nepriẽtelis, f. -le Dunika "?": palīdziet ... uotru neprieteli pievaldīt! Janš. Dzimtene II ² , 308. ar tādām neprietelēm ir trakāki nekâ ar angļu jātniekiem V, 456. Zunächst wohl aus li. neprietelis "Feind; schlechte Person".

Avots: EH II, 17

neriete U., = narica.

Avots: ME II, 730

pierieteklis Etn. IV, 163, = pierietenis.

Avots: ME III, 285

pierietenis Schujen, Bers., pieriete̦ns, pierietnis Infl., Selsau, pierietnis ² Lub., Erlaa, Bers., pierietums Ledmannshof, ein acc. s. pierietiņu BW. 35477, 4 var., der untere, gröbere Teil des Frauenhemdes: agrāki laucinieku sievietes mēdza saviem kre̦kliem, nuo juostas vietas sākuot, lejas galu piešūt nuo rupjāka aude̦kla, kuŗu sauca par pierietni Tirs. n. Rkr. XVII,72. šuv man krekliņu tē̦raudiņa pierieteni! BW. 35477, 4. re̦dzama kre̦kla pieriete̦na lejas mala Vīt.9. vecenes aiz stūŗa blusas ķeŗ pierietņuos Austriņš Necilvē̦ks 17. Zu pieriest 2.

Avots: ME III, 285, 286

‡ puskaŗiete (sic˙!) Janš. Dzimtene I, 227, = puskarīte.

Avots: EH II, 332

riete, ‡

2) krūts r., die Brustwarze
(aus einer Handschrift).

Avots: EH II, 379

riete, Milch in der Mutterbrust Bergm. n. U. Zu rietêt 4.

Avots: ME III, 549

I riẽteklis,

1) der Abendstern:
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ tikai vakariem rietekli, rītiem ausekli... Janš. Dzimtene V, 174. tur rieteklis caur kuokiem mirdz Apsk. v. J. 1903, S. 438, rieteklis un mēnesis nav vieni MWM. XI, 259;

2) die Abendröte:
šis sapnis mani kâ rìetekļa ² spārniem aizne̦s pruojām nuo pasaules Aps. II, 30.

Avots: ME III, 549

II riêteklis ² , ein zänkischer Mensch Sassm.: ar tādu rietekli ir gŗūti sadzīvuot kuopā. Zu riêt.

Avots: ME III, 549

‡ III rìeteklis ² Saikava, = riekums

I.

Avots: EH II, 379

rieteknis

"?": riet rietekņi, un bē̦rzi rūs Skalbe U. b. 85, 80.

Avots: ME III, 549

rietenis Ar., Wid., der Westwind; der Plur. rieteņi, der Westen: klanījies trīs reizes uz katru pusi, tikai uz rieteņiem ne LP. V, 10. Zu rietêt 6.

Avots: ME III, 549

sariete, der Kreuzungspunkt: tur, kur triju ceļu sariete Juris Brasa 496.

Avots: ME II, 719

saũlrieteņi: saulrieteņu kalniņā BW. 4309.

Avots: EH XVI, 460

saũlrieteņi, sprossende Hauswurz (sempervivum soboliferum Sims.) RKr. II, 78; Etn. I, 30; 66 (aus Bers.).

Avots: ME III, 774

zvêriẽte, = zvērene: par zvērietēm re̦dz sievas tiekam Kaudz. M.

Avots: ME IV, 773

zviẽdriẽte, die Schwedin.

Avots: ME IV, 782

àizbadît,

2) : a. grāvi Warkl.; ‡

3) "(eine wunde Stelle) stochernd, stechend schmerzhafter machen"
Kaltenbrunn: aizbadīja tuo auguoni, i sāp Kaltenbrunn. aizbadi vien savu rēti! vairs netiksi galā ar viņu Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) einander (mit den Hörnern) stossend bis zu einem gewissen Punkt gelangen:
vē̦rsē̦ni aizbadījās līdz upei;

2) beim Stechen, Stochern versehentlich geschlossen werden:
pīpja kāts aizbadījās Jürg.;

3) caurumi pastalai aizbadījās par tuvu pie malas, es passierte, dass die Löcher der Pastel beim Durchstechen (der Löcher) zu nahe an den Rand (der Pastel) gerieten;

4) sich wiederholt leicht zerstechen:
kājas aizbadās (z. b. beim Gehen über ein Stoppelfeld) Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 7

apvirst (li. apvir̃sti), umfallen, umstürzen (intr.), umkippen (intr.) Kur. Nehrung, Rutzau: kariete apvirta apkārt Janš. Līgava I, 239.

Avots: EH I, 126

bajārs (fem. bajāriene od. -ene auch bajāriete), der Reiche, Wohlhabende, Vornehme: Sprw. viņš dzīvuo kā bajārs. brāļi mani bajāriņi, es māsiņa nabadzīte BW. 3551. ja gribiet dižu pūru, tad ņe̦mat bajāreni BW. 4944. kungi manus bāleliņus sauca lielus bajāriņus BW. 31326. kunga luopus ganīdama, tuop bajāra līgaviņa 29525. bagātnieces dēvēja par bajārietēm A. XX, 376. mutes bajārs; der Maulheld. Nebst li. bajõras "Edelmann" aus dem Slavischen, [s. P. Schmidt Etnogr. rakstu kr. II, 84 ff. mit Literaturangaben, Berneker Wrtb. I, 72 und Būga KSn. I, 168].

Avots: ME I, 252

izčukstêt, flüsternd hervorbringen: viņa tikkuo vēl varēja izčukstēt: ūdeni! A. XVI, 362. Refl. - tiês, nach Herzenslust im Flüsterton plaudern, sich satt flüstern: Vasariete ar savu ganu izčukstējās un izrunājās Tirsm.

Avots: ME I, 723

izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,

1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;

2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.

Avots: ME I, 753

kruotele Grob. n. Etn. IV, 98, = rietele">krietele.

Avots: ME II, 295

‡ luteris Bers., ein Lutheraner; luteriete ebenda, eine Lutheranerin.

Avots: EH I, 763

nuõrìeši,

1) was sich leicht absondern lässt, was man beim Sieben mit der Hand oben abnehmen kann
Hr.;

2) [sedum soboliferum Burtn.; nuõriẽši "sempervivum soboliferum" Wolmarshof, Kalnazeem, Jürg.]; Hauslauch (sempervivum tectorum); sprossende Hauswurz RKr. II, 78: acis kad sakarsušas, tad jāņe̦m nuorieši Etn. IV, 114. nuorieši jeb saulrieteņi Konv. ² 2322. Zu riest, sich trennen.

Avots: ME II, 840

nùotrìekt,

3): n. (herunterschlagen)
ābuolus nuo kuoka; ‡

6) (mit geschleudertem Kot) beschmutzen:
kariete ... visa nuotriekta dubļu pickām Janš. Līgava I, 9. ‡ Refl. -tiês,

1) (versehentlich) herabgeschlagen werden:
man nuotriecās negatavs ābuols C.;

2) "vertragen werden":
kurpes nuotriekušās Schnehpeln;

3) in Eile und stetiger Bewegung sich abarbeiten
Heidenfeld, Trik.: e̦smu tâ nuotriekusies, ka pār lūpu vairs nespēju pārspļaut;

4) eine gewisse Zeit hindurch (bis zur Ermüdung) schwatzen:
nuotriekušās tâ, ka ne parunāt nevar Schwitten.

Avots: EH II, 102

I pìeriẽtēt,

1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;

2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.

Avots: ME III, 286

pieruote Wid., Ober-Kurl. n. Etn. II, 17, pieruotnis Laud., der aus gröberer Leinwand verfertigte untere Teil eines Frauenhemdes; pieruoti Wessen. pieruots Kreuzb. "etwas Angenähtes", Vgl. pierietenis.

Avots: ME III, 286

pierte̦kls Nerft = rieteklis">pierieteklis; "sieviešu kre̦kls, kuŗam apakšdaļa stiķē̦ta nuo rupjākas drēbes" Nerft.

Avots: ME III, 286

I riest,

2): auch AP., Sonnaxt; ja nuo aude̦kla platuma neiznāca viss priekšauta gaŗums, tad rìeta ² divus gabalus kuopā Saikava. kad bij šaura kapata, tad riete gabalu iekšā ebenda.

Avots: EH II, 379

III riest (li. riẽsti, prs. riečiù, winden, rollen, wickeln), prs. - žu (U.) od. - šu (Erlaa, Sessw. n. U.), prt. -tu U., tr., intr.,

1) (auch prs. -stu), abfallen, sich trennen
U.: asaras riež, Tränen fliessen U. saujā riest asariņas BW. 22816. viņš... plakstieniem saspieda riestuošuo sajūsmas asaru Seibolt;

2) abfallen lassen, (Tränen) vergiessen:
visi, kas sē̦ruo, kas asaras riež Rainis. es neriestu (Var.: nelaistu, nenuoriestu) mūdiņā vienas gaudas asariņas BW. 1206, 1;

3) rìest ² Kl., Druw., Tirs., rìest C., -šu, -su (Nötk., Tirs.) od. -tu (Jürg., Buschh.), riêzt ² , -žu, -zu Karls., eine 2. sg. imperat. neried BW. 6479, 1 var., mehrere Halme treiben
Kl., stauden; Wurzeln, Ranken treiben, entwickeln: re̦tie rudzi augdami rieš ce̦rus Tirs. n. RKr. XVII, 75. kupluoja... rudzi..., riezdami nuo viena grauda ve̦se̦lu čumuru stiebru Janš. Dzimtene ² I, 217. kārklu krūms rieš atvases uz visām pusēm Jürg. rudzītis vārpu rieta BW. 27958, 4. auziņa krūmu rieš 7742, 1 var. audz, miezīti, riet krūmiņu! 32529, 3. labība krūmu rieš Buschh. puķīt[e] auga, krūmu riete (Var.: rieze) BW. 6479. es būt[u] audzis, krūmu rietis sudrabiņa ziediņiem 28196. mirte riež (prt. rieza) daudz pumpuru Memelshof. kaitīgie dīgļi varējuši... riest tik kuplu krūmu Vēr. v. J. 1904, S. 615. skābeņu čami riež lapu pie lapas Vēr. II, 53. tas... zarus ik˙gadus kuplāki riež R. Sk. II, 37. saule pumpurus rieš Stari I, 97. nu pupiņas ziedus rieta BW. 11372. - attīstība riesīs un briedinās tuoties plašaku krūmu A. v. J. 1900, S. 926;

4) riest, -šu, -tu, das Sieb in die Runde schwingend Unkraut u. Spreu vom Korn absondern
Wolm.;

5) ausbreiten, verbreiten:
drānas rieš ruožainas gaismas švītras Stari I, 144. rieš meži me̦lnuo ē̦nu Juris Brasa 152. spuožie lemeši riež šķiļuot uguntiņas Bārda. aizspēra kuģus pa bangām, aukpūtu riestām Seifert Chrest. III, 2, 113;

6) riest Spr., N.-Bergfried, rìest ² Kl., Prl., Laud., riêst ² Karls., -šu, -su (-tu Kalleten und Sessau (mit iẽ), Ruhental, Daudsevas, Kl., Salwen, Memelshof, Neugut, Golg., Lös., Odsen, Festen, Meselau, Bers., Laud.), riest ² , -žu, -du Laud., Odsen, rìezt ² , -žu, -zu (Fehteln) aude̦klu, den Webstuhl mit Garn bespannen
Lennew., (prt. riesu) Vank., Kl., das geschorene Garn auf den Weberbaum bringen U.; aude̦klu riêzt ² (riežu, riezu) "pagriezt buomi, lai me̦ti paiet uz priekšu" Sessau;

7) vēsti riẽst (Nigr.), -šu, -tu, Nachricht geben:
dievs tautām vēsti rieta VL. aus Lubn. jau zīlīte vēsti riete (Var.: saule vēsti atsūtīja), jauni radi bāliņuos BW. 1257, 1. kas tautām vēsti rieta (Var.: ziņu nesa)...? 14602; senden Nigr.: kam riet manu augumiņu cit[u] āriņu maliņā? VL. aus Lubn.;

8) de̦gunu riest, eingebildet sein
Infl. n. U.; die Nase hoch tragen;

9) "?": Kaupuram patmīlība riesa Seibolt;

10) "?": man saknes se̦nu laiku zemē riest Druva I, 562;

11) riêzt ² , -žu, drehend anhäufen:
pati riezu (smiltis) kalniņā MSil.;

12) "zu Ende gehen":
dziesme rìest ² (prt. riesa) Warkl. Refl. -tiês,

1) = riest 1: pavediens (vērpjuot) nuost vien rìešas Wolmarshof. acīs sāk asaras riesties Juris Brasa 262. acīs asaras rietās Poruk V, 101. asaras pār vaigiem riežas Ģētes dzejas 31;

2) stauden, sich entwickeln, spriessen:
riešas lapas pirmās JR. VII, 78. krūms rietas plašumā Jürg. nezāles... riezdamies un ple̦zdamies . . . L. A.;

3) sich bilden, entstehen, werden:
negaiss duobji riešas Brands 147. tē̦ls vienmē̦r viedamaks riežas Vēr. 131;

4) "?": ar līkumu taciņa riežas MWM. VI, 648;

5) sich absondern beim Sieben (vom Unkraut)
Wolm. Nomina agentis: rietējiņš (zu riest 3): rudzis krūma rietējiņš BW. 7742; (zu riest 4) riêsējs ² "Sleber" Kav. Zu rist II; ries- neben riet ist eine leicht verständliche Neuerung (vgl. z. B. prt. centuos neben censuos zum inf. censties). Dem neben riet- vorkommenden ried- entspricht li. riedėti "rollen" (intr.) Lit. Mitt. V, 277, Niemi 1,5; 33,5, LitMnd. I, 66 und 270 oder ridėti Niemi 1134; zu riez- vgl, z. B. prt. blenzu neben blendu und blensu (inf. blenst).

Avots: ME III, 546, 547

‡ rietis, in der Verbindung saules r. Spr., sempervivum soboliferum. Vgl. saũlrieteņi.

Avots: EH II, 380

salûzt, intr.,

1) zerbrechen:
kungam ceļā salūza kariete LP. V, 324. satrūkst mani zīda gruoži, salūst vaŗa kamaniņas BW. 30963, 3 var.;

2) niederkommen
U.: meita salūzusi, hat ein Kind bekommen U.

Avots: ME II, 677

sariest,

1): s. (= sašūt) var vienu drēbes gabalu ar uotru (mit ìe ² ) Saikava. kad ceļamās mājas bija gaŗākas par e̦suošām baļķēm, tad sariete divas baļķes kuopā, un tad iznāce vajadzīgā gaŗuma baļķe AP.;

3): jurģinēm ... jau bij sariestas ziedu pumpas Jauns. J. un v. 138;

5): auch (mit ìe ² ) Sonnaxt; "satīt aude̦klu riestuvī" (mit ìe ² ) Auleja; s. var drēbei ve̦lkus audaklā Saikava. rieš, kuome̦t sarìeš ² ebenda. Refl. -tiês,

2): sariesies kupls ceriņkrūms Austriņš Raksti VII, 106, ‡

3) auf den Weberbaum geraten (?):
cits aude̦kls līdzanai sasarìešas ² Auleja.

Avots: EH XVI, 442

spĩgulis C., Karls., (mit ì ² ) Kr., was glänzt, leuchtet; spīgulis U., Celm., Jāņu spīgulis Konv. ² 1418; MWM. VIII, 415, das Johanniswürmchen (lampyris); der Ohrwurm V.: mēness... bārsta sudraba spīguļus MWM. v. J. 1899, S. 355. zibuoša kariete kâ . . . sudrabuots spīgulītis A. Brigader Daugava I, 955. Nebst spīgana, spuoguot u. a. zu li. spinguliai "Augen auf der Suppe" (bei Geitler Lit. Stud. 110), spingė´ti "glänzen", spingis "Lichtung im Walde", spangatoti "łyskać", apspañgęs "verblendet", apr. spanxti (wie vermutlich für soanxti zu lesen ist) "Funke", ae. spincan "Funken sprühen", engl. spunk "Funke, Zunder" u. a., s. Būga KSn. I, 285, Zupitza Germ. Gutt. 162, Walde Vrgl. Wrtb. II, 663.

Avots: ME III, 1002, 1003

tik (li. tìk "nur"),

1) soviel; so sehr; so oft:
lai kungam tik prātina, cik vilniņas vēzīšam BW. 31391. nuoskaita tik puišu kâ meitu (eben soviel Burschen wie Mädchen) BW. V, S. 219. nuo zirgiem tik vēl ir (ist nur soviel nachgeblieben) kâ kauli un āda JK. III, 73. ne˙viena vīrieša nav mājā: tik ir kâ sievieši (es sind nur Frauen) LP. III, 59. tik trūcis viņam, ka bē̦rnu (es haben ihm nur Kinder gefehlt) 78. ne tik, nicht soviel U. tik i(r) bija! und mehr gab's nicht, - da haben wir's! U. neduod, dievs, tik sērdieni, kâ es biju serdienītis BW. 4136. cik ies meitas ruožu raut, tik (so oft) tās mani apraudās 13250, 47 var. - tik un tik, so und so viel: tik un tik ļaudis gāja darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. II, 185. - ne tik, nicht einmal soviel; um so weniger: viņš vairs ne tik nava piedabūjams pie ruotaļām Saul. III, 176. dzīvs būdams nee̦smu tuo darījis, nuomiris ne tik LP. VI, 177. jūs ne tik neziniet VII, 177;

2) so:
tik liels, so gross. miesa tik balta it kâ garu pirksti Kra. Vīt. 142. viņš lūdzies tik mīļi, tik mīļi LP. III, 40. ne tik daudz kâ me̦lns aiz naga Brasche. pārnest tik daudz ūdeņa, ka bē̦rniem nuodzerties LP. III, 102. tik ilgam meklē, kamē̦r apmaldās JK. III, 66. izmācījies tik tālu, ka sapratis LP. III, 66. tik tiešām, so wahr: tik tiešām kâ saku: tuo meitu precēšu LP. VI, 820;

3) = tikai l, nur: dziedu, dziedu, kuo es dziedu, tik raudāt neraudāju BW. 127. lai tik nāk, mag er nur kommen St., U. paņēmis krietnu šķē̦stu . . . un tik gājis kūtī iekšā Etn. II, 88. meita kaulu kambarī iekšā un tik krauj kâ krauj kaulus JK. III, 72. me̦lnais ņe̦m . . . kančuku ruokās un tik slānī kâ slānī ērzeli 74. bet ķēniņa meita tik nē un nē (sagt nur immerfort nein) 69. namiem rūtis izbirst, un paši nami tik tâ, tâ (nur kaum) nuoturas LP. I, 78. zirgu dzīt, cik tik ieiet (soviel nur möglich) 187. viņš tev tik paskatās uz baļķi A. v. J. 1899, S. 112. bet ej tu šim līdz, - na, tuo tik vien ne (nur das nicht)! Etn. II, 75; 4) auch in den Verbindungen tik tik, tik tikkuo, = tikkuo, beinahe (tik ne), kaum, so bald als: mūs[u] māsiņa lē̦tdabīte, tik tā līdzi neaizgāja (beinahe wäre sie mitgegangen) BW. 598, 1. izdevu kažuoku, tik nenuosalu 2600, 1. tur viņš tâ dzēra, tik nepārsprāga 19357, 5. dieva dē̦ls, saules meita par Daugavu ruokas deva, tik tie ze̦lta gredzentiņi nesabira Daugavā 33757. tik es ruoku neiedevu sīvājam tautietim Biel. 1269. lācis tik tik ve̦lnam nav saberzis kaulus LP. VI, 387. tik (kuo) es kļuvu mājās St., ich bin kaum nach Hause gekommen. tik tik varējuši lielām muokām nuoturēt LP. VI, 725. tik tik vēmiens nenācis veruoties V, 9. puisis tik tik patapis nuosprukt VII, 834. atstājis tuo tik tik pusdzīvu Etn. IV, 72. gan˙drīz, gan˙drīz jan asaris tik tik nebija jau līdakas zuobuos LP. VI, 918. tik tikkuo viņš streipe̦lē̦dams izvairās nuo... karietes A. XI, 461. tik tikkuo atturējušās Janš. B. 201. tik varglīte beidze runāt, kai dzird, ka... Pas. V, 372 (aus Nīcgale);

5) = tik˙pat, so wie so, doch, dennoch: tik (Var.: tik˙pat) tev bija, dē̦lu māte, meitu mātes jālūdzas BW. 23611, 1 var. māte duos, es neiešu, tik tu manis nedabūsi Biel. 1242. diekuojuos i(r) lūdzuos, - tik ij nedeva saimnieks zirga Alksnis-Zundulis;

6) tik-tik, tik - kâ, sowohl - als auch :
viņi visi - tik māte, tik meita - . . . kuopā ēda un . . . dzēra Pas. IV, 10 (aus Schrunden). bija . . . darba pilnas ruokas, tik kungiem, tik zemniekiem Alm. Rud. 11. tik šaimal, kâ viņmal strauta Janš. Dzimtene ² III, 126;

7) tik uz tikām, zur Genüge viel
Sessw.: pratinu tik uz tikām vārdu pa vārdam Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 98; dies tik uz ist wohl eine falsche Schreibung für tikas (s. dies);

8) tik kâ, kaum.
Adsel. Wahrscheinlich in proklitischer Stellung aus tiek gekürzt. In alten Texten auch: tikt (li. tikt).

Avots: ME IV, 181, 182