Paplašinātā meklēšana

‡ rimas Auleja "truoksnis nuo dauzīšanās vai krišanas": r. vien sagāja, kad sāka pluosīties.

Avots: EH II, 371

‡ čaîbaļa PV., comm., einer, der das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet.

Avots: EH I, 282

‡ dàcîtiês ² Auleja, -kuôs, -cĩjuôs, sich närrisch, sonderbar gebärden, anders als andere tun: kuo tu dākies, ka[d] tu taids pat vîze kai visi! Auleja. palikt mierā un nedācīties viesa klātbātnē Veselis Sautes kaps. 28. dācījies ar... jaunkundzēm Tīr. ļaudis. Aus *dārcīties (vgl. li. darkýtis "Grimassen sehneiden")? Vgl. aber auch dāks 1.

Avots: EH I, 311

grims, böse, schlecht, [andauernd böse, ärgerlich Dond.] : grimi (Var. : ļauni) ļaudis apņē̦muši manu skaistu augumiņu BW. 8900, 2. grima (Var. : slikta) dzīvuošana BW. piel. 206, 7. grims tē̦va dē̦ls BW. 17723, [24942] grimas tautas 18376. [Zu gremt II.]

Avots: ME I, 655

I izvaikstîtiês,

1): auch (mit aî ² ) Gramsden; ‡

2) zur Genüge das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden
Bers., Kārsava, PV., (mit aî ) Selsau; ‡

3) "?": izvaikstījusies ... diezgan ir, nuodarīdama piederīgiem kaunu un bē̦das Janš. Bandavā II, 245.

Avots: EH I, 492, 493

knaipît, Refl. -tiês,

1): auch Gr.-Buschh., (mit ài ² ) Nautrēni, Prl.; ‡

2) ärgerliche Grimassen schneiden
(mit ài ² ) Nautrēni: kuo tu knaipies kai skāba paēdis!

Avots: EH I, 627

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties ² Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266

‡ *nerima, nerimas Auleja, die Unruhe: skuķis bēra steigā un nerimā jautājumus Veselis Netic. Toma mīlest. 164. kad paduomā, kaids tān pasaulis, net nerimas je̦m Auleja.

Avots: EH II, 18

‡ III ņiêbt Heidenfeld, Meselau, N.-Peb., Sessw., = viêbt, verziehen Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 222: ņ. lūpas. Refl. -tiês Meselau, Prl. u. a., Grimassen schneiden.

Avots: EH II, 115

[nuôsvaîpîtiês ² "eine Weile Grimassen schneiden" Bauske.]

Avots: ME II, 863

rima,* das Aufhören; bez rimas, ohne Auihören Rainis: sāk... smiet un lē̦kāt bez rimas Druva 1, 206. bez rimas vaidiens lauztuos kļūmi MWM. VIII, 287.

Avots: ME III, 526

saiet,

1): sich treffen, verkehren:
ar Sprici mēs nesaietam Seyershof. vīram nepatika, ka sieva saiet ar citu puisi Pas. XII, 190 (aus Domopol); "saieties, draudzīgi izturēties" Kaltenbr.: jis saiet ar visiem. ar Adumu jis smagi saiet. jis ar kungiem nesagāja pa˙visam;

5): skuoluotājs ..., kuŗš sagājis trijuos sēmināruos Austriņš Raksti V, 179. viņš pieci gadi sagājis (= nuostrādājis) uz laivas Linden in Kurl.;

6): ne˙maz gala s. Brigadere Skarbos vējos 90. kuŗu pūli saiedami Tdz. 40273;

9): smagā, murgainā miegā pavadījis nakti, uotrā rītā viņš jutās pa˙visam sagājies Daugava 1937, S. 108; sagājis, verkümmert Brasche Anl. 402;
‡

10) treffen:
es gribē̦tu Auzenieku s. Gramsden n. FBR. IX, 110; ‡

11) intensiv ertönen
Auleja: blūkšas vien sagāja. sagāja rimas. Refl. -tiês,

5): auch Frauenb., Saikava; ‡

6) sich versammeln (?):
atbrauc nuo baznīcas, sasaiet ap galdu Pas. V, 183; ‡

7) gerinnen:
kad ieskābs piens, tad saietas ziediņuos, kad silda AP. ‡ Subst. sagājējies, Leute, die (im Krug) zusammengekommen sind BielU.

Avots: EH XVI, 413

smags (li. smagūs "schwer zu tragen", "вѣсскiй" Baranowski Zam. 5), schwer von Gewicht, lastend: sm. ve̦zums, eine schwerbepackte Fuhre. smagas dzirnus maltuvē BW. 6941, 1. smaga mālzeme Mzv. m. 93. maize nuokrīt zemē ar smaguo pusi uz leju Duomas II, 260. kājas jau me̦tas gurde̦nas un visi luocekļi smagi Vēr. II, 138. gulēt smagu miegu Baltp. I, 65. ar smagu (mit bedrücktem, kummervollem) sirdi Mērn. 1. 11. smagas (schwer lastende, quälende) duomas Mērn. 1. 12. laiks bij karsts un gaiss smags (schwül drückend) Kaudz. M. ...smagais vējš, kuokus luocīdams Pas. II, 158. - Adv. smagi,

1) schwer, gewichtig:
smagi nuopūsties Mērn. 1. 170. "astuņi!" Ķencis atteica le̦pni, druoši un smagi 45;

2) hohl; feucht wie auf Tauwetter:
vējš smagi pūš U. smagi pūta sila priede Biel. 1353;

3) smaģi Kaltenbrunn, sehr:
man krūts smagi sāp Kl. man smagi gribas Odsen, Sussei, Schlossberg. man smagi patīk guovis un aitas Jauns. Druva III; 375. smagi dziļa aka LP. V, 256. smagi smukas pils (gen.) VI, 785. Mārtiņš gan tuo Ievu smagi, smagi mīļuo Prl. n. FBR. VI, 114. jī smagi mīlīga Sussei n. FBR. VII, 137. smagi var priecāties 143. spuole smagi rūc Saikava;

4) schnell:
smagi sprēst Saikava. Subst. smagums (li. smagrimas "Schwere" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 173), die Schwere, das Schwersein, das Gewicht: linu sluogu smagumiņu Biel. 1810. vedējs izlēca nuo ratiem, lai atviegluotu smagumu R. Sk. II, 238. sajust nenuoteiktu smagumu visā miesā Austr. k. v. J. 1893, S. 69. - Nach Solmsen KZ. XXIX, 86 zu gr. (σ)μογερός "mühselig", μόγος "Mühe". Das Adv. smagi 4 etwa zu li. smagiaĩ "mit Geschmeidigkeit, tüchtig"?

Avots: ME III, 948

svaîbîtiês: "Grimassen schneiden" Fehteln; Margita svaibejās ("?"): ni ē̦dāja, ni dzē̦rāja, ni aiz galda sē̦dē̦tāja Tdz. 59634 (aus Preiļi).

Avots: EH II, 611

vâbîtiês Gr.-Buschh., -ĩjuôs. das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden: kuo nu vābījies kâ etiķi iedzēris! Gr: Buschh. Vgl. uobîtiês.

Avots: ME IV, 490

vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,

1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî ² ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài ² ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;

2) "spuken"
Wid.;

3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî ² ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî ² ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?

Avots: ME IV, 436

II vàrga ² (?) Alswig, ein kleines Mädchen, das viel weint; var̂ga Selsau "eine, die Grimassen schneidet".

Avots: ME IV, 478

varkšis,

1) var̃kšis Wolmarshof, ein Schwätzer;
var̃kšis AP., var̂kšis C., vàrkšķis ² Golg., ein Fasler;

2) var̂kšis ² AP., wer beständig ohne Grund weint;
varšķis Schwanb., wer eigensinnig und leise weint; var̂šķis Golg., ein weinendes Kind;

3) var̃kšķis Bauske "wer brummt";
varkšķis Erlaa, ein zänkisches Kind;

4) var̂kšis Wolmarshof, der Kläffer (ein Hund);

5) varkšķis Vīt., wer Grimassen schneidet.
In der Bed. 5 zu varkšîtiês 2.

Avots: ME IV, 479

varkšîtiês, -uôs, -ijuôs,

1) var̂kšîtiês ² AP., varkšîtiês N.-Peb., Ramkau, weinen (verächtlich gesagt);
varkšîtiês Zaravič, varkšķîtiês Bers., Kalzenau, varšķîtiês AP., Lubn., Meiran, Serben, eigensinnig weinen (von Kindern gesagt); var̂kšķîtiês Bers., varkšķîtiês Meiran, var̂šķîtiês Saikava, Sessw. "čīkstēt, pikstēt" (von Kindern gesagt, die sich zum Weinen anschicken): kādu brīdi tâ klusām varkšķījies un ar piedurkni acis slaucīdams... Kaudz. Izjurieši 114;

2) var̂šķîtiês Mar. n. RKr. XV, 142, das Gesicht zum Weinen verziehn;
varkšķîiês Vīt., (mit ar̂ ) Stockm., var̂šķîtiês Borchow, Golg., Prl., Saikava, varkšîtiês Vīt., das Gesicht, die Lippen verziehn, Grimassen schneiden: kuo nu varkšķies (varšķies Bers.)? runā un izturies kâ guodīgs cilvē̦ks! Vīt.;

3) varkšķîtiês Bers., Kalzenau, mit langer Miene, ohne Appetit essen;

4) varkšķîtiês Bers., Kalzenau "ķē̦muoties, māžuoties";

5) varkš(ķ)īties Kosenhof "tūļuotiês, neveikli strādāt". In der Bed. 1 zu varkšêt; in den Bedd. 2-4 (und 52) zu varkstīties und varšķît; und weiterhin (nebst li. varškė˜ "geronnene Milch"
und virkšti "więdnąć" ? Anders darüber Būga KSn. I, 298.) etwa zu sloven. svrêti se (part. prt. svrl se) "sich zusammenziehen"?

Avots: ME IV, 479, 480

ver̂kšata Vīt., comm., einer, der das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet.

Avots: ME IV, 540

verkšelêt, -ẽju,

1) sich gebärden, Grimassen schneiden
Vīt.;

2) ärgerlich knurrend sich mit Fragen aufdrängen
Vīt.;

3) schwatzen
Meselau.

Avots: ME IV, 540

ver̂kšelis,

1) einer, der Grimassen schneidet
Vīt.;

2) "kas verkš" Vīt.

Avots: ME IV, 540

verkšis,

1) verkš(ķ)is Vīt., ver̂kšķis Saussen, wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet:
pieri saraucis grumbās, drūms un saverkšķies kâ verkšķis Vīt.;

2) vēr̂kšis Bers., verkš(ķ)is Vīt., ver̃kšķis Grünw., ein Weinerlicher
(in Grünw. von kranken Kindern gesagt);

3) ver̂kšis ² Frauenb., wer brummt, knurrt;
verkšķis Grünw., wer schreit (z. B. von Ferkeln gesagt);

4) ver̂kš(ķ)is Nötk., wer ohne Unterlass schwatzt oder undeutlich erzählt.

Avots: ME IV, 540

veršķis,

1) einer, der Grimassen schneidet:
saveršķījies kâ viens veršķis Saikava;

2) ein Weinerlicher;

3) wer stets unzufrieden sich beklagt
Bers.

Avots: ME IV, 542

I viêba Gr.-Buschh., Selsau, Sessw., ( "ein mürrischer Mensch" ) Stockm., (mit iê ² ) Bauske, vieba Vīt., Demin. viebiņa Vīt., comm., einer, der das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet: kuo tu viebies kā vieba? Vīt.

Avots: ME IV, 652

viêbt Bers., C., Kalzenau, Kl., Kr. u, a., viebt U., Spr., -bju, -bu, (das Gesicht) verziehen (unbek. in Stenden): Plencis vieba pusizmisušu ģīmi Laiviņš. Refl. -tiês,

1) sich drehen, verdrehen, das Gesicht verstellen
U., Grimassen schneiden (mit iê ) Modohn, Nötk., Stockm.: lūpas.. viebās smaiduos Bračs Aukstā ē̦nā 100. tavām lūpām nebūs viebties Rainis Tie, kas neaizmirst 90. vaigs, kas... grumbām viebsies Aps. VI, 37. Emma... viebjas un savādi smīn Vēr. I, 1158. it kâ viebtuos, it kâ smaidītu Turg. Muižn. per. 85. kuo tu viebies? sagt man zu einem Pferde, das beissen will Saikava;

2) sich ein Ansehn geben, sich verkleiden
Ruj. n. U. Nebst vaibît, vaibsts zu li. vỹburioti "wedeln", lat. vibrāre "in schwingende Bewegung setzen", norw. veipa "eine Peitsche schwingen", ahd. wipf "rasche Bewegung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 24I, Persson Beitr. 235 f.

Avots: ME IV, 652

žaikstîtiês,

1) sich rekeln und gähnen
(mit aî ² ) Schibbenhof;

2) Grimassen schneiden
Vīt., (mit aî ) Golg., Sessw.;

3) klettern
Vīt.;

4) "dauzīties" Stockm.;

5) scherzen
Stockm.

Avots: ME IV, 787

žākstêtiês,

1) s. žākstîtiês I;

2) Grimassen schneiden
(mit â ) Bers.

Avots: ME IV, 796

žņaibît, -u, -ĩju,

1) freqn. zu žņiebt, drücken, knutschen
(mit aî ) Adl., Prl., Selsau, Sessw., Tirs., (mit aî ² ) Grünw.; etwas Weiches kneifen (mit aî ² ) Bauske. Refl. -tiês "spaidīties" (mit aî ) Sessw.;

2) Grimassen schneiden, das Gesicht verziehen
Serben. Vgl. šņaibît.

Avots: ME IV, 823

žņe̦rba, comm.,

1) wer wenig und mit schlechtem Appetit isst
(mit e̦r̃ ) Grünw., Ruhental;

2) wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet
Lubn.

Avots: ME IV, 825

žņe̦rksts,

1) ein weinerlicheŗ unruhiger, hungriger Mensch
Vīt.;

2) wer sich sonderbar und unangenehm beträgt, viel und laut lacht, das Gesicht vezieht, Grimassen schneidet
Grawendahl.

Avots: ME IV, 825