Paplašinātā meklēšana

bringuls, ein kleines Stuck Holz zum Werfen Etn. I, 91.

Avots: ME I, 332

ringu, Interjektion: ringu, ringu balta ķēve pa atmatu vazājās BW. 15642. ringu, ringu pa tīrumu (Var.: izdancuoju pagalmiņu), kâ ar jaunu kumeliņu 24123, 1.

Avots: ME III, 528

‡ *ringulêtiês, zu erschliessen aus saringulêtiês.

Avots: EH II, 372

ringulis Wid., riñguls Nigr., der Ring, ein runder Reifen, "was rundgedreht ist" Ar., Wid., "sprungulis": seja ar ringuļuos saskrullē̦tuo bārzdu U. b. 121, 101, gruozu pinuot vajadzīgi divi ringuli Nigr. - riñgulu riñguliem Nigr., in runden Windungen, ringartig: čūska aizluocījās ringulu ringuliem. Wohl auf d. Ringel beruhend.

Avots: ME III, 528

ringuluôt Popen, mit dem Sattelgurt (ringuts) versehen: zirgu.

Avots: ME III, 528

ringuļuôtiês Wid., sich ringeln.

Avots: ME III, 528

ringuluôts, geringelt: ringuluota kâ cūkas aste Heniņ.

Avots: ME III, 528

ringuts (unter riñgalts): "iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai" (mit iñ ) Dunika: ringuta apakšā ir divi spilventiņi, lai zirgam neatspiež muguru.

Avots: EH II, 372

saringulêtiês, saringuļuôtiês Wid., sich zusammenringeln: guli kâ kaķīte saringulējusies (saringuluojusēs Порж. 72) Br. 3. zalktis ir sariñguluojies Wain.

Avots: ME II, 717

‡ saspriñguluôt Frauenb., mit Hilfe runder Hölzchen (ein Reisig- od. Holzfuder vor der Abfahrt) fest zusammenziehen Lasd.

Avots: EH XVI, 450

springulêt, mit einem springul(i)s schtagen, klopfen: cepa ... maizi, springuliem springulēja BW. 23512. 2 var.

Avots: ME III, 1021

spriñgulis: auch (mit ìn ² ) Alswig, Auleja, Borchow, Eglūna, Kalnemois, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine; šaidu taidu springulīšu padarīju aluteņu Tdz. 56256, 9. izņemt sprìnguli ² (= īsu smilgas vai cita kā līdzīga galiņu) nuo bļuodas Saikava.

Avots: EH II, 560

spriñgulis Līn., Wain., Libau, Telssen, Windau, Bauske, Ermes, (mit ìn ² ) Pilda, Gr.-Buschhof, spriñguls Wain., sprin̂guls ² Rutzau, springuls Wessen, springuls Etn. I, 91, Lasd., = sprungul(i)s: par springuļiem (auch in Memelshof) sauc negaŗus kuokus, ar kuo sagriẽž un tâ padara īsāku ķēdi vai striķi, ar kuŗu ir pārsiets ve̦zums; kuo uzkaŗ luopiem (cūkām) kaklā, lai neskrietu; ar kuo eūkām kaujuot saspringuluo de̦gunu; ar kuo kādam (cilvē̦kam vai luopam) sviež Wain. pataisīšu nuo žagara gala pāris springulīšu, katrā pusē pieduršu bikšeles pie krekliņa Janš. Bandavā II, 85. (maizi) springuliem springulēja BW. 23512, 2 var. (fig.) kâ springuļi (Var.: sprunguļi, strupuli u. a.) arājiņi 9762, 2 var. (ähnlich 9763, 6 var.). Zu spranga 4.

Avots: ME III, 1021

‡ *spriñguluôt, zu erschliessen aus ‡ saspriñguluôt.

Avots: EH II, 560

springuls (unter spriñgulis),

1): auch (mit in̂ ² ) Dunika, OB., (mit ìn ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76. ganīklā uzminu uz tadu kâ springulu Janš. Mežv. ļ. II, 311; ‡

2) ein kurzes, gerades Eisenstückchen am Ende einer Kette
Frauenb.: ķēdes galā e̦suošuo spriñgulu ieveŗ dzintelē.

Avots: EH II, 560

‡ paringuôt Heidenfeld, Meselau, Prl., (mit iñ) Wohlfahrt, (mit ìn ² ) Sonnaxt, eine Weile spielend (tollend) hin und her laufen. Refl. -tiês Meselau, Sonnaxt, = ‡ paringuôt: puikas gribēja vēl drusku p.

Avots: EH XIII, 167

I ringuôt Popen, tr., mit dem Sattelgurt verschen: zirgu.

Avots: ME III, 528

II ringuôt(iês) Laud., ringuôt N.-Peb., Sonnaxt, N.-Schwanb., auch ringât, riņģuôtiês Aahof, Lös., spielen, spielend umherlaufen, Mutwillen treiben, tollen: ringu, ringu balta ķēve pa atmatu vazājās; tâ ringāja blintenieces gudenieku nuovadā BW. 15642; ringuot "ziellos (vom Hause) weggehen": kur jūs ringuosit? Sessw., Peb. Auf d. ringen beruhend?

Avots: ME III, 528

III ringuôt "tanzen" Saikava; "einen (regellosen) Reigen aufführen" Vank.; identisch mit ringuôt II?

Avots: ME III, 528

ringuôt(iês) Laud., ringuôt N.-Peb., Sonnaxt, N.-Schwanb., auch ringât, riņģuôtiês Aahof, Lös., spielen, spielend umherlaufen, Mutwillen treiben, tollen: ringu, ringu balta ķēve pa atmatu vazājās; tâ ringāja blintenieces gudenieku nuovadā BW. 15642; ringuot "ziellos (vom Hause) weggehen": kur jūs ringuosit? Sessw., Peb. Auf d. ringen beruhend?

Avots: ME III, 528

ringuotne Budenbrock, Dickeln, eine Art Peitsche mit kurzen Stiel: saimnieks uzcēri brūtgānam ar ringuotni BW. III, 1, 12; s. auch riñguôta.

Avots: ME III, 528

stringuonā (loc. s.) A. v. J. 1892, II, S. 74 "purvā (?)".

Avots: ME IV, 1090

àiztikums, die Berührung. Nach dem Volksglauben sind unantastbar viele Gegenstände, so die von einem Zauberer zur Schädigung der Mitmenschen hingelegten Zaubermittel, die in der Erde vergrabenen SchāTze, die der Vergrabende verflucht und deren Bewachung dem Teufel übergreben hat, ferner auch alle auf dem Schlachtfelde befindlichen Gegenstände. Unantastbar sind auch alte Gebäude, in denen böse Menschen, Zauberer u. Hexen gewohnt haben, ferner gewisse bezeichnete Steine, alte Zäune, nachgelassene Felder, heilige Quellen, heilige, zur Darbringung von Opfern dienende Berge, Feldraine, Wege, einzelne Bäume, von der Tierwelt in erster Reihe der Storch, der heilige Vogel (svē̦tputns, svētelis), der Marienkäfer (Coccinella), der Holzbock, der in dem Volksglauben als svē̦tmeita, heilige Jungfrau, erscheint, die in der Wand spinnt (svē̦tmeitas vērpj) Etn. IV, 62. Wer mit den genannten Gegenständen, Stätten, Tieren wissend od. unwissend in Berührung kam, den letzteren Leid zufügte, den traf ein schweres Unglück, der wurde ganz besonders von der durch die Berührung herbeigeführten Krankheit befallen (tam pieme̦tas aiztikuma slimība). Bei einer langwierigen, durch Medikamente nicht bald zu heilenden Krankheit pflegte man zu sagen: te aiztikumi! Am menschlichen Körper wurden einige Wunden, Warzen, Ausschläge für unantastbar angesehen. Wenn ein Mensch, der mit diesen Gebrechen von der Geburt schon behaftet war, geheilt wurde, so musste er sterben Etn. II, 62, LP. VII, 651, 652.

Avots: ME I, 56, 57

apbaŗuôt, tr.,

1) etwas mästen;

2) durch Beibringung von etwas Essbarem, das vom Schweiss der Achselhöhle durchtränkt ist, die Liebe jem. für sich gewinnen
Etn. II, 20;

3) durch behexte Speisen schädigen, verzaubern:
vilkacis e̦suot apbaŗuots cilvē̦ks LP. VII, 926.

Avots: ME I, 76

kneblis "springulis, ar kuo sagriež rīkstes uz pluostä Mar.

Avots: ME II, 245

nâtns,

1): rupjais n. derēja palagiem Janš. Līgava I, 428. senāk ringuotus šuva nuo nâtna ² Grob. nātna (= linu vai pākulu) aude̦kls - auch Grob., Janš. Līgava I, 428. ar ... nātna zeķītēm BW. 20413. man ir nātnu lindraciņš 5173 var. nâtna ² (= linu vai pakulu) spuoli tik pilnu nevar vērpt Siuxt; ‡

3) nâtnā ² biezā putra A.-Ottenhof, eine Speise aus Grütze
(putraimi) und Mehl; nâtna ² (gen. s., oder nom. s. ?) biezputra Frauenb., eine Speise aus Gerstengrütze.

Avots: EH II, 8

pūšļaki, Zauberstücke, die zur Hervorbringung von Schaden irgendwo niedergelegt werden U.

Avots: ME III, 451

rakstît, -u, -ĩju, tr.,

1) schreiben:
vē̦stuli, grāmatu. raksta kungi, raksta saule manus baltus bāleliņus: kungi raksta grāmatā, saule kļava lapiņā BW. 31358. - rakstãmais, das zum Schreiben Dienende, der Griffel U. rakstāmā spalva, die Schreibfeder; rakstāmā istaba, die Schreibstube; rakstāmais galds, der Schreibtisch; rakstāmā grāmata, das Schreibebuch Brasche;

2) zeichnen
U.;

3) ausnähen, sticken; mit einem Muster versehen; mit Kerbschnitzerei versehen:
rakstīts dvielis BW. III, 1, 11. rakstītas zeķes BW. 2236. tās rakstījušas ve̦lnam nē̦zduogus LP. VI, 915. es rakstīju villānītes Biel. 1098. māmiņai trīs meitiņas, visas raksta smalkus rakstus BW. 13250, 20. tur palika rakstīts pūrs 1014. rakstīts pūra dubeniņš Biel. 802. jūdz, tautieti, kumeliņu rakstītās kamanus! BW. 1257, 1 var. rakstītas klēt(e)s durvis Biel. 1067. es mutīti nuomazgāju rakstītā glāziņā (glāzītē Biel. 1052) BW. 14084. bitītēm namu daru līdz zemīti rakstīdams (Var.: marguodams) 30343. vai nebija āriņuos rakstītuo (mit rissiger Rinde?) uozuoliņu? 30333. - rakstāmā adata, eine Nadel zum Sticken: met, māsiņ, aizkrāsnē rakstāmuo adatiņu! BW. 17073;

4) im Erdboden Spuren hinterlassen, mit (unregelmässigen?) Spuren versehen:
lai atjāja tautu dē̦ls garu ceļu rakstīdams BW. 1369, 4. bērīt[i]s mans kumeliņš te̦k pa ceļu rakstīdams 29641. jūdz tuo pašu baltsarīti, tas te̦k kājas rakstīdams 29879, 1;

5) glatt machen ("nicht gehört")
Bergm. n. U.;

6) die Finger auf Blasinstrumenten behufs Hervorbringung richtiger Töne setzen
U.: gan varu pūst, bet nemāku rakstīt, ich kann wohl blasen (auf der Flöte), aber verstehe nicht zu fingerieren Harder n. U. Refl. -tiês,

1) für sich schreiben; sticken:
rakstāmies mēs, māsiņas, vienu rakstu villainīti! BW. 7451;

2) auch rakstinâtiês Biel. n. U., sich anschreiben lassen (beim Prediger zu irgend einer Amtshandlung, namentlich zu Beichte und Abendmahl)
U.: atnācu rakstīties;

3) sich von selbst (fertig)sticken:
pats rakstiņš rakstīsies BW. 7173, 1. - Subst. rakstîšana, das Schreiben; das Ausnähen, Sticken; das Versehen mit einem Muster; rakstĩjums,

1) die abgeschlossene Tätigkcit des Sehreibens; des Ausnähens, Stickens;

2) = raksts, das Geschriebene, das Schreiben; das Ausgenähte, Gestickte, das Muster, Stickmuster: adi, raksti, tautu meita, ... man būs tavs rakstījums! BW.7156 var.; rakstîtãjs, wer schreibt; wer ausnäht, stickt: dziedu dziesmu, kādu māku, neb[a] es dziesmu rakstītāja BW. 992. sen slavēja tuo māsiņu lielu rakstu rakstītāju; pašai virsas villainei cūkacīši ierakstīti 21571. adi cimdus, adītāja, raksti cimdus, rakstītāja! vedīs tautas adītāju, rakstītāju kunga dē̦ls 7207. Wohl von raksts II abgeleitet.

Avots: ME III, 473, 474

riñgalts N.-Bartau, Sassm., ringuts Popen, der Sattel-, Rinngurt (hierauf beruhend): ar riñgalˆtu apsien zirga deķi zirgam uz muguras, lai nekrīt zemē Sassm.

Avots: ME III, 528

ringât, s. ringuôt(iês).

Avots: ME III, 528

riñguôta Kabillen, ringuosta">ringuosta Lasd., ringuote">ringuote Blieden n. Etn. II, 177, ringuotne">ringuotne Kav., der Sattelgurt; vgl. riñgalts.

Avots: ME III, 528

riñguôtiês "sich krümmen": zalktis ringuojas Amboten; aus li. ringoti "krümmen".

Avots: ME III, 528

‡ riñguots Grob., = riñgalts. Wohl aus *ringuorts < *ringurts.

Avots: EH II, 372

saspriñgt,

1): gruoži ... ruokās sasprindza līdzīgi uzvilktām stīgām Atpūta № 643, S. 5. seja viņam savilkusies tik saspringušā smīnā A. Upītis Laikmetu griežos I, 182.

Avots: EH XVI, 450

saspriñgt,

1) im Frost erstarren
Grünh.; "zu fest gespannt werden": vijuoles stīga tâ saspringusi (mit "in̂" ), ka pārtrūks N.-Peb.;

2) = sasprūst 2: ēdējiem kumuosi saspringa rīklē Dunika.

Avots: ME III, 743

spranga,

1) sprañgs Dunika, ein Knüppel
Wid.: zē̦ns iesvieda sunim ar sprangu Dunika;

2) = atspere, die Feder Wid.;

3) der Hintere
U.: par sprangu duot, auf den Hintern geben Oppek. n. U.;

4) sprànga ² Saikava, Ar., Plur. sprañgas C., spràngas ² Golg., Druw., die Klemme, Verlegenheit: viņam nu gan ir sprangas: jāpļauj reizē ābuoliņš, siens un jāve̦d mē̦sli Druw. n. RKr. XVII, 78 f. ar vekseli Lādā sprangā ietlku, ka vaira nezināju, kur sprukt nuo āmura Saikava;

5) = sprādze U. unter spanga. - Als ein Kuronismus resp. Lituanismus in der Bed. 1 vietleicht (vgl. aber auch springulis!) zu ae. spranca "Spross, Zweig", in der Bed. 2 - zu engl. spring "Sprungfeder" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. ll, 675) resp. zu ahd. houue-spranca "locusta" u. a. (bei Walde l. c. 674), hierher desgleichen in der Bed. 3 (wenn von der Bed. "Spalt" auszugehen ist, vgl. le. sprāhle und saspranga "ein Riss", wozu Persson Beitr. 869), in der Bed. 4 und 5 nebst sprangát, saspranga "Kummetschnur", sprengt, sprendzêt, springulis, springt zu li. sprangūs "würgend", spriñgti "schluckend würgen", sprer̃gtis "beim Schlukken stecken bleiben" Būga KZ. LII, 292, nd. sprenkel "Klemmholz", s. Persson Beitr. 386, 847 und 870 und (teilweise anders) Zupitza Germ. Gutt. 26, Trautmann Wrtb. 279; ganz anders Walde Vrgl. Wrtb. II, 667.

Avots: ME III, 1010

springt (li. spriñgti "schluckend würgen"), springstu, springu,

1) stramm werden
("nicht bek.") U.;

2) (von Straffheit, Gespanntheit) in die Höhe stehen, vorragen:
sprindza (?) ...ribas kâ balinātas un ugunī liektas bambus niedras gaisā Latvis 1924, № 793;

3) spriñgt, sich drängen, sich (an)stauen
Dunika: barība springst rīklē;

4) "im Geheimen essen"
Nerft;

5) bis zum Platzen essen:
ē̦dati, spriñgstati jūs, bada ļaudis! Janš. Nica 53. Zu spranga 4.

Avots: ME III, 1021

sprūdzinis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26,

1): auch Warkl. (mit ù ² ); "ringulis">springulis" (mit ù ² ) Kaltenbr.; kâ sprūdziņi arājiņi BW. 9762, 2. kad puogas bija dārgas, bikses aiztaisīja ar sprùdziņiem ² Oknist.

Avots: EH II, 562

stringt, stringstu, ringu">stringu,

1) stramm werden
U.: muskuļi stringa briestuošā spē̦kā Upītis Sieviete 123;

2) klingen (von Violinsaiten)
W. - Livl. n. U.: stīgas stringst Ruj., Dond.;

3) verdorren
L., vertrocknen St.: ceļš, dubļi sāk stringt Bauske. Als ein Kuronismus oder Lituanismus in der Bed. 1 und 3 nebst strangs und poln. zastrząc (part. prt. zastrzągł) "stecken bleiben" zu mhd. strunk "Strunk", dän. strunk "steif aufgerichtet" u. a. (s. Persson Beitr. 4391; Walde Vrgl. Wrtb. II, 650 f.), resp. (wenn mit g aus ide. gk, s. Zupitza Germ. Gutt. 180 und Boisacq Dict. 917) zu an. strangr "streng, hart" u. a.

Avots: ME IV, 1090

vedĩbas (li. vedybos bei Būga KSn. I, 230 ² ),

1) die Hausbringung der Braut
St. (vedība), U.; (vedība) die Brautfahrt L.; "kāzas skatuoties nuo līgavaiņa puses" Mar. n. RKr. XV, 142: ja līgava bija iepre̦cē̦ta vīra mājās, tad vis˙pirms dzēra vedības RKr. XVI, 166. circenim kāzas dzēra, blusa leca vedībās BW. piel. ² 2728, 3. aicināšu vedībās BW. 15840, 1. bāliņš lūdza vedībās 15888;

2) ein Schmaus nach Beendigung der Mistausfuhr:
mē̦slu vedības pavasarā Janš.

Avots: ME IV, 521

viêntuļš, einsam (lebend oder gelegen): vientuļā mājiņā LP. VI, 590. vientuļajā dzīves gaitā MWM. žilbst acis vientuļā naktī Kārstenis Gāju p. 49. nakts lai vientuļa paliek Glück Hiob 3, 7. puostīja tuo (= atraitni) vientuļu, ka tai meitas nepalika Baruch 4, 16. Nēringu dzimts vientuļa turpināja savu ceļu A. v. J. 1896, S. 38, vientuļas... sirdis Aps. J. Bag. r. 31. šis te sēdēja vientuļš A.v. J. 1896, S. 93. pastaigājumiem, kuo tas mē̦dza izdarīt vientuļi S. 30.

Avots: ME IV, 667