Paplašinātā meklēšana

brinks! Interj., den Schall beim Brechen des Eises bezeichned: brinks - lūst le̦dus gabali Vēr. II, 1109.

Avots: ME I, 332

‡ brinkstêt Bielu., = brikšķêt: le̦dus brinkst.

Avots: EH I, 241

‡ drinkstêt "tönen (von Saiten)" A.-Schwanb.

Avots: EH I, 334

‡ kriñkstêt, -u, -ēju Iw., schallnachahmendes Verbum zur Bezeichnung leisem Weinen ähnlicher Laute: kad lietus līst, cūkas krinkst.

Avots: EH I, 654

‡ nùodrinkstêt, ein Schallverbum: stikli krītuot sadauzījās, ka nuodrinkstēja vien Wessen.

Avots: EH II, 41

‡ rìnks ² Oknist n. FBR. XV, 174, der Kater.

Avots: EH II, 372

‡ triñks Seyershof "triks": Mārtiņuos taisīja vìsādus trinkus.

Avots: EH II, 695

trinks, eine lautmalende Interj. Vēr. II, 1200: trinks ... tri˙rinks ... nuoskanēja nakts klusumā A. XX, 134.

Avots: ME IV, 237

dzê̦rums,

1) das Getrunkene, was getrunken ist:
atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzē̦rumiņu Ltd. 2164;

2) der Rausch:
izgulēt dzē̦rumu, dziedāju vienu dziedājumu vakarējā dzē̦rumā BW. 985. dzē̦ruma kaite, die Trinksucht.

Avots: ME I, 548

dzìres: auch N.-Wohlfahrt; Sing. dzīre, die Zeche Stender Deutsch-lett. Wrtb.: kādu dzīri (Var.: dzīru, guodu; kādas dzīres) mēs dzeram BW. 28824, 2 var. ar dzīri mieluot, eine Zeche geben Stender Deutsch-lett. Wrtb. dzīres nauda, was man in der Zeche verzehrt ebenda. dzīru nams, das Zechhaus ebenda. dzīru istaba, die Trinkstube ebenda.

Avots: EH I, 361

I sarinkt, tr.,

1) zusammensammeln, -betteln:
tu katrā sādžā sarinksi tik pilnas tarbas Janš. Dzimtene ² I, 317, visu, kuo saubaguo, tūliņ nuodzer pat sarinktuo maizi pārduodus Dzimtene IV, 210;

2) "sagrābt klēpjuos": jāsarink auzas Rutzau.

Avots: ME II, 717

strinkšêt C., Ermes, Zögenhof, strinkšêt Golg., strinkšêt U., strinkšķêt Siuxt, Behnen, strinkšķêt Selsau, Saikava, strinkšķêt U., rinkst%C3%AAt">strinkstêt, -u, - ẽju, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend den Ton einer straff angezogenen Schnur od. Saite U., das Klingen der Violinsaiten beim Stimmen U., das Stimmen selbst U.; klirren; das pizzicato auf der Violine machen U.: stīgas strtnkš Celm. ze̦lta stīga kuoklē strinkst Juris Brasa 402. strinkš makšķere kâ stīga 108. aukliņa gandrīz strinkšēja viļņiem piesituoties, tik stipri viņa bij sastiepta Valdis Stabur. b. 62. strinkš zāģi JR. IV, 84. izkapts strinkšēšana Zalktis II, 135.

Avots: ME IV, 1090

uzsàukt,

1) zurufen
U.: brālis uzsaucis saviem zvē̦riem LP. IV, 54. u. kam bargā balsā; wiederholt und energisch zurufen: šis sauc uz˙saukdams, lai ve̦lkuot atpakaļ LP. VI, 581 (ähnlich 404, 514, 828);

2) ausbringen (einen Trinkspruch):
u. kam augstas laimes;

3) heraufrufen:
u. kuo pie sevis augšā; u. puišus nuo miega. vecis varuot uzsaukt garus Pas. lāpīt. 93;

4) aufrufen, nennen:
bez jau agrāk uzsauktiem vēl minam A. Melnalksnis Mazsal. 38;

5) (Verlobte) aufbieten (in der Kirche)
L., U.: dzirdēj[u] savu augumiņu baznīcā uzsaucuot BW. 15885. mācītājs jaunuo pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā BW. III, 1, S. 42. Kārlis jau šuodien uzsaukts A. v. J. 1897, I, 37. Refl. -tiês,

1) sich (als Verlobte) aufbieten lassen:
vajadzēja "uzsaukties" baznīcā BW. III, 1, S. 90. likuši uzsaukties, sie haben sich aufbieten lassen;

2) einander (einen Trinkspruch) ausbringen:
uzsaukušies cits citam augstas laimes.

Avots: ME IV, 375