Paplašinātā meklēšana

baruotans, = baruôts, gemästet, gefüttert [richtiger vielleicht: gefüttert werden müssend, Futter verlangend]: baruotana laiva te̦k, baruotans kumeliņš: baruo laivu priedes sveķi, auzas labu kumeliņu BW. 29623.

Avots: ME I, 265

izruotaļātiês, nach Herzenslust spielen, tändeln: vē̦lāk, visādi izruotaļājušies, gāja gulēt BW. III, 49.

Kļūdu labojums:
III, 49 = III, 1, S. 49

Avots: ME I, 794

kruota, [die Scheidelinie zwischen dem Uferabhangund derebenen Fläche; der obere Rand eines Gebirges (aus der Ferne gesehen)]: tikai ilgi krasta kruotā meitē̦ns gredzentiņu meklē Duomas I, 878. nu pār kalnu au,gstuo kruota ilgu skatiem raugies mē̦mi Druva II, 427. [P. Rozītis, der Antor dieser Belege, habe dies Wort aus dem Volksmande nicht gehört.]

Avots: ME II, 295

ne-izprùotamĩba ,* die Unbegreiflichkeit, Unverständlichkeit: dabas spē̦ku, pasaules neizpuotamība A. XIV, 183.

Avots: ME II, 715

ne-izprùotams, unbegreiflich, unverständlich: neizpruotamas lietas. gari ganu maldinājuši krustiem šķē̦rsām pa neizpruotamām te̦kām LP. VII, 335.

Avots: ME II, 715

nepãrprùotams, kein Missverständnis zulassend, deutlich, verständlich: nepārpruotama valuoda.

Avots: ME II, 727

nesaprùotams, unverständlich: nesapruotami vārdi.

Avots: ME II, 731

‡ nuoskruotas "Getreideabfälle" Golg.

Avots: EH II, 86

paruotaļât, paruotaļuôt, paruotât, intr., ein wenig, eineZeitlang spielen: sapulcejās... jaunie padiet un paruotaļāt BW. III, 1, 5. puiši sanāk, lai paruotātu LP. VII, 137. [man tikai gribas paruotāt, visu dienu man nav bijis, ar kuo patrakuot Leijerk. - II, 271.] Refl. -tiês, gemütlich eine Zeitlang spielen: tad mēs drusciņ paruotaļuojāmies Vēr. II, 711. skuoluotājs atļāva mums paruotāties B. Vēstn.

Avots: ME III, 93

pãrprùotamĩba, die Missverständlichkeit: izcēlās pārpruotamība B. Vēstn.

Avots: ME III, 171

prùotams, Part. pass. praes. von prast,

1) was sich verstehen, begreifen läst:
nuo tā ir pruotams, daraus erhellt U. kâ tas pruotams? wie soll man das verstehen? U.;

2) als Adv. gebraucht, selbstverständlich.

Avots: ME III, 400

I ruõta,

1): saimniece jau stāvēja ... guoda ruotā Sieva 89; das Brautkleid nebst allem Zubehör
AP.: me̦lna ne˙kā nebij brūtes ruôtā ² ; ein Festkleid für weibliche Personen (mit ùo ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 392

I ruõta Karls., Iw., rùota ² Kl., Prl.,

1 ) rùota Arrasch, C., PS., Jürg., ruõta Wolm., Selg., Kandau, Widdrisch, Dunika, Kurs., Siuxt, Ruj., Salis, Adiamünde, auch ruote, der Schmuck, der Putz
U.: ganiņš biju, ganuos gāju, gana ruota (Var.: drēbes) mugurā BW. 29229, 5. viņas drēbju ruotu apbrīnuot Dīcm. pas. v. I, 65. kundzei ruota jāpašuj Vēr. II, 89. tu ruotāji ze̦lta ruotes Biel. 1554;

2) das Spiel, Spielzeug
U. Zur Bed. 2 vgl. ruotât II; in der Bed. 1 (wenn eigentlich: Gekerbtes ) zu ruotît?

Avots: ME III, 583

II ruõta, die Kompagnie (Soldaten): arestantu ruotas Konv. ² 385. Des Vokalismus wegen nebst estn. rōt dass, wohl eher aus mnd. rote "Schar, Abteilung" als aus r. póma " Kompagnie".

Avots: ME III, 583

III ruota! ein Refrain: dziesmas, kuŗas ļaudis dziedājuši ap vasarassvē̦tkiem, izsaukdami vidū un beigās "ruota" A. XXI, 592.

Avots: ME III, 583

‡ *ruotaine, eine (viel) Schmuck Anhabende (?): māsiņ mana, ruotainīte! BW. 18090, 2 var. Vgl. ruõtaļa 1.

Avots: EH II, 392

ruõtaļa,

1): Demin. ruotaļiņa BW. 17084; "VL." ME. III, 583 durch "Tdz. 40087" zu ersetzen;

2): rùotaļas ² iet Sonnaxt. rùotaļiņas ² nav gaŗas ebenda. ruotaļās, kuo mēs ... gājām Janš. Mežv. ļ. II, 13. dieva dē̦li, saules meitas ruotaļām (od. zur Bed. 3?) spēlējās ... pa ruociņu ruociņām BW. 33758; ‡

3) eine Schmucksache
Seyershof: meitām bij dažādas ruõtaļas kaklā.

Avots: EH II, 392

ruō˜taļât: vaigu muskuļi veicīgi ruotaļāja (vibrierten?) zem vaigu ... ādas Atpūta № 645, S. 6.

Avots: EH II, 392

ruõtaļa Līn., Iw.,

1) ein Mädchen, das sich gern schmückt, putzt
Spr.: ruotaliņa ruotas raud VL. ruotājies, ruotaliņa, kâ tev skaisti piederēja! BW. 12923. māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalē nuogājuse! kas ruotiņu tev redzēja nuomalē staigājuot? 21618;

2) ruotuļa K. Müller, ruotula Ar., ein Spiel, Gesellschaftsspiel:
laiku . . . pavada dejā un ruotaļās BW. III, 1, 13. ruotaļu biedrs (biedrene), der Spielgefährte (die -in).

Avots: ME III, 583

ruõtaļât, -ãju, ruõtaļuôt, ruotuļuôt, rùotalêt ² Warkl., refl. ruõtaļâtiês, ruõtaļuôtiês, ruotuļuôtiês, spielen, Kurzweil treiben, sich vergnügen: bē̦rnus uzraudzīt un ar tiem ruotaļāties. bē̦rni mē̦dz visu augu dienu ruotu-ļuoties RKr. XI, 76. ruotaļuojuoties stiprināties Straut. Vesel. 11. bē̦rni ... ruotuļuodami bē̦guļuoja Aps. VII, 26. vārdu ruotaļājums Stari II, 981, das Wortspiel.

Avots: ME III, 583

ruõtaļîgs* , ruotuļîgs*, spielerisch, spielzeugartig: paviljons bij viegls, ruotuļīgs, gaisīgs Vēr. II, 492.

Avots: ME III, 583

ruõtaļniẽks: ķēniņdē̦la mīļākais r. (= ruotaļu biedrs) Brigadere Dievs, daba, darbs 273.

Avots: EH II, 393

ruõtaļniẽks (f. -niẽce), auch ruotuļniẽks Austr., der Spielende, der Teilnehmer an einem Spiel: ruotaļnieki sastājas rindā Etn. IV, 94. ruotaļnieki visi nuostājas riņķī, viens staigā pa vidu u. t. t. ebenda 46. viena nuo ruotaļniecēm gruozās riņķa vidū BW. V, S. 211.

Avots: ME III, 583

ruotaļuôt(iês), s. ruotaļât.

Avots: ME III, 583

ruotaļuôt(iês), s. ruotaļât.

Avots: ME III, 583

saprùotams, s. saprast.

Avots: ME II, 708

vē̦ruôtava;* die Warte V.: zu zvaigžņu vē̦ruotava, die Sternwarte B. Vēstn. L. nuo savas vē̦ruotavas uztvēra ... Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 569

vispãrsaprùotams Stari III, 57, (all)gemeinverständlich.

Avots: ME IV, 624

bal˜tene,

1) das Rotauge
(gew. raũda) Etn. I, 121;

2) ein Pilz (Agaricus)
Birsm.;

3) weisse Stute, weisses Schwein, weisse Kuh
Sessw.

Avots: ME I, 257

bal˜tiņš:

1): auch AP., Ramkau, Segew. (neben baltinis) Wessen; ‡

2) eine Art Fisch (kleiner als die Rotaugen)
Segew.; ‡

3) bàlteņš ² Auleja. Adj., Deminutivform zu bal˜ts, weiss.

Avots: EH I, 202

dailîgs,

1): slavēja ... dailīgu izmanību Dünsb. Koša rotas k. 28; ‡

2) zärtlich, schmeichelnd
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "zärtlich").

Avots: EH I, 302

dìevkùociņš, dìevakuoks, die Eberraute (artemisia abrotanum): kliņģerītes, dievkuociņus, tuos paliku pagalvī. tâ izdēdējis, kâ dievakuoks Etn. IV, 40.

Avots: ME I, 485

‡ drieniņš "?": kas kruoga jaktīs savus drieniņus jau bija dabūjuši Dünsb. Koša rotas kast. 7.

Avots: EH I, 335

‡ gùodcienîgs* Dünsb. Koša rotas k. 27, = gùoddevîgs.

Avots: EH I, 423

‡ kānika Nerft "eine Kiste zum Brotaufbewahren".

Avots: EH I, 601

karažâtiês,

1): ja es ... daudz karažāšuos Garīga pērļu rota (1711) 578; ‡

2) = ‡ karažuôtiês Saikava.

Avots: EH I, 588

kupruôts (li. kuprúotas "mit einem Höcker versehen"), erhaben, gewölbt, konvex: kuprota glāze jeb lē̦ca.

Avots: ME II, 319

lapsrâdze, Rotauge (ein Fisch): lapsrādzes nērš lapu sprāgstamā laikā Lub.

Avots: ME II, 422

lûža ² : meitas, kas ... reizēm atpakaļ palika, iesauca par dūdām un lūžām Dünsb. Koša rotas kast. 5.

Avots: EH I, 765

màize,

1) das Brot:
balta, rupja maize, weisses, schwarzes Brot; [klaipa maize, saimes maize, Grobbrot Manz. Lettus]; izčākstējusi, gļe̦ta m. poröses, schliefiges B.; atce̦pusi od. atlē̦kusi m., abgebacknes B.; mīksta maize, weiches, frisches Brot im Gegensatz zu cieta, saziedējusi m., hartes, altes Brot; neuerdings svaiga maize, frisches B.; neraudzē̦ta m., ungesäuertes Br.; saldskāba m., Süssauerbrot; jauna maize, frisches Brot, das im Herbst nach der Ernte vom neuen Korn gebacken wird: Jē̦kabuos cepa jaunuo maizi Mag. XX, 3, 60. tīra maize, reines Brot aus Mehl, ohne fremde Beimischung; [dieva maize U., Abendmahls-Oblate]; pe̦lu maize, Kaffbrot; rudzu, kviešu od. pūŗu, miežu, auch auzu maize, Roggen-, Weizen-, Gersten-, Haferbrot BW. 19196; me̦dus, krējuma, sviesta maize, mit Honig, Sahne, Butter bestrichenes Brot. Von gut gebackenem, porösem Brot sagt man: maize kâ pūpēdis, kâ viens siers, kâ kuoduols; maizīte kâ vienas dūņas, cik mīksta Etn. II, 45. mūs[u] maizīte kâ šūniņa BW. 19197. maizi cept, jaut, mīcīt, raudzēt, krāsnī šaut, iedru-pināt pienā, das Brot backen, einrühren, kneten, säuern, in den Ofen schieben, in Milch einbrocken. Der Plur. maizes, Brotarten: par maizēm mums pienācis ļuoti maz ziņu Etn. I, 42. Sprw.: kas duos visiem sunīšiem baltu maizi? maize ne˙kur nav bez garuozas. kad nav kviešu maizes, tad garda ir rudzu maize. me̦lna maize ne bads; rupja drēbe - ne pliks. apē̦sta maize grūti pe̦lnāma od. apē̦stu maizi grūti atduot. vai dabūji apsmē̦rē̦tu maizi? hast du die erhoffte Belohnung (für die Klatscherei) erhalten;

2) das Brot, die Nahrung, der Erwerb, Unterhalt, die Kost:
mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! Matth. 6, 11. kam spē̦ks, tam maize. viņam nav ne maizes kumuosiņa, kuo mutē bāzt, er hat nicht das liebe Brot. kur dzīvuo, tur maize; kur mirst, tur kaps. paša maize baŗuo, sveša maize rūgta. viņš ir, dzīvuo, stāv svešā maizē, er steht in eines andern Lohn und Brot. [bagāta maize U., reichliches Auskommen.] viņš dzīvuo savā maizē, er isst sein eigenes Brot, ist sein eigener Herr. labā, gatavā maizē nāki, kļūt, zu gutem Auskommen gelangen, maizē auga mūs[u] māsiņa, im Wohlstande wuchs unser Schwesterlein auf BW. 26077. [maizes tē̦vs U., Pflegevater, Brotgeber; maizes bē̦rns U., Pflegekind; ein in Dienst und Nahrung Stehender]. ir es tādu sievu ņe̦mtu, kas ar savu maizi nāktu, auch ich möchte eine solche Frau nehmen, die mit ihrer eigenen Kost käme. duodat, brāļi, kur duodami, duodat maizes zemītē; lai es savas villainītes par maizīti neizdevu! Ltd. 1172 (Var.: maizītē neapēdu), damit ich nicht meine Tücher fiir den Lebensunterhalt weggeben müsste. Sprw.: vai tad tu savu prātu maizē apēdis? maizi duot, apgādāt ar maizi, den Unterhalt geben, ernähren: viena māte spēj desmit bē̦rniem maizi duot, bet desmit bē̦rnu nespēj vienai mātei. adu cimdus, adu zeķes,... duošu tautu dēliņam, kas mūžiņu maizes deva BW. 1176. mūžā maize, Iebenslänglicher Unterhalt, lebenslängliche Pension: pie bāliņa man neaugā mūža maize tīrumā BW. 1688. kungs deva sulainim mūža maizi. ve̦cuma maize, Altersversorgung: pagasts duod, viņam ve̦cuma maizi A. XI, 152; ve̦cuma maizi ēst Kaudz. tas vairs maizē nekuodīs, der wird sterben. maizē duot, ņemt, in die Kost geben, nehmen. dē̦ls lūdz tē̦vu meitas pieņemt maizē LP. IV, 40. Zu maize gesellt sich zuweilen ein zweiter wichtiger Teil der Nahrung: sāls, das Salz: uzklājuši galdautiņu, uzliek man sāl[i] ar maizi BW. 13250, 27. paldies par sāli un maizi, ich danke für die Mahlzeit;

3) das Brot als Inbegriff alles Guten:
neaizlaid od. nelaid maizi gar durvīm, lass nicht das Gute vorübergehen, benutze die günstige Gelegenheit;

4) das Korn, Getreide
Zbiór XVIII, 468: paskatuos lauciņā, vai maizīte tīra auga Ltd. 1182. juosla palika karājamies līdz nākamai maizei, t. i. rudzu pļaujai Konv. ² 149. [maizes paduoms U., Kornvorrat];

5) maizes diena, der 4. Juni Etri. II, 181. [Wohl zu mìezis, die Gerste.]

Avots: ME II, 552, 553

màldĩba:* labirintā jeb maldības alā Dünsb. Koša rotas k. 25.

Avots: EH I, 780

‡ *mirks, in der Verbind: mirkus laist "ūdens malā laist plakanus akmentiņus gan˙drīz gulu līnijā pa ūdens virsu pruojām" Sams un Tarzieris Rotaļas.

Avots: EH I, 817

mudrinât: auch Allendorf, Sauken. Refl. -tiês: kūtrais Juris ... vairāk mudrināsies Dünsb. Koša rotas k. 15.

Avots: EH I, 828

‡ nùokal˜sinât,

1) = nùovâjinât Frauenb.: n. guovi;

2) = nùovâjêt (?): nuo meitas nuobālēšanas un nuokalsināšanas Dünsb. Koša rotas k. 31.

Avots: EH II, 51

‡ pavēlīgs, herrschsüchtig Stender Deutsch-lett. Wrtb.; befehlerisch: brašs un p. kâ bajārs Brigadere Dievs, daba, darbs 227. izdarīgi un pavēlīgi cilvē̦ki Daugava 1928, S. 1233. tā bija nikna un pavēlīga runa Dünsb. Koša rotas k. 34. pavēlīgi uzsauca: "... pievāc mazuo!" Veldre Dēli un meitas 139.

Avots: EH XIII, 190

rats (li. rãtas, ir. roth "Rad", ai. rátha-ḥ "Wagen"),

1) das Rad;
Plur. rati, Demin. auch ratutiņi BW. 18005, 2, verächtl. rateļi,

a) die Räder,

b) der Wagen:
Sprw. skrien od. šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi. tas iet visur līdza kâ piektais rats (gew.: ritenis). kâ priekšrati, tâ pakaļrati. juo ratus smērē, juo viegli te̦k. augsti, lē̦ze̦ni rati, hoher, niedriger Wagen; vienztrgu, divzirgu (divjūgu) rati, Ein-, Zweispännerwagen; līķa rati, der Leichenwagen; jumta rati, ein gedeckter Wagen: pūrvedi, kur jumta rati? lai māsas pūriņu nerasināja! BW. 16391. dzirnavu rats, das Mühlrad: spuoks... ielēca ūdenī, zem dzirnavu rata JK. V, 1, 47. luoku rats U., ein Rad aus einem Stück; gabalu rats U., ein Felgenrad, ratu gabali, die Felgen; dze̦lzu rati, mit Eisen beschlagene Räder U. laika rats, das Zeit-, Ewigkeitsrad R. Sk. II, 6. rats jāiegriež atkaļ ceļa iezēs R. Sk. II, 6. meiteni rateļuos vizinājis LP. VI, 844. maniem dzīves ratiem pārlūza ass JR. V, 110. - ratu beņķis U., die Felgenbank; ratu kakls od. stabs, ein Galgenschwengel U.; rata kalns, eine Anhöhe, auf der Verbrecher ans Rad gebunden wurden; ratu maule, das Innere der Radbüchse; ratu rumba,

a) die Radbüchse;

b) Schimpfwort: kuo tu rūci, ratu rumba? tev jau lāga neskanēja! BW. 875, 1; ratu spieķi, die Radspeichen;

2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu, an den Galgen, zum Henker, Teufel, Kuckuck gehen, jagen:
ej pie rata od. uz labu ratu! geh an den Galgen! U. skrej ratā! Purap. skrien kač (für kauču, kaut) ratā! laufe meinetwegen in die Hölle! Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezgan Laud. visus aizdzīt pie rata A. XI, 829. aiztriekt tādus pie rata! A. v. J. 1897, S. 529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rata MWM. VI, 193. "pie rata"! (zum Henker!) tâ valdnieks dusmīgi sauc A. v. J. 1897, S. 378. lai tas skrien vai par ratu A. v. J. 1896, S. 94. lai viņš iet pa ratu! Poruk. lai aiziet visas trīs par ratu Neik. uzteica dienastu un aizdzina par ratu LP. VII, 1192. aiznest pa ratu, sehr weit wegschaffen Celmiņ. aiznest tirguotāju pa ratu LP. VII, 763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu VII, 976;

3) greizie (auch līķu Grünh.) rati, der grosse Bär (Gestirn):
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ . . . sietiņu un greizuos ratus ar viņu gaŗuo, līkuo treili Janš. Dzimtene V, 174;

4) "die geraden oder gebrochenen Erhöhungen im Gewebe"
Ar., das Muster, die Art des Gewebes Jürg., "aude̦kla izskats, skatuoties uz tuo, kâ krustuojas dzijas" Mar. n. RKr. XV, 132: cūku rats Mar., unebenes, karriertes, dem Schweinsleder ähnliches Gewebe Sessw., Erlaa. vadmala nav labi ve̦lta: rats vēl re̦dzams Jürg. svārku ratā aust AP. smalku ratu vilnainītes BW. 14300. vienkārtnis e̦suot tāds aude̦kls, kuŗa rats e̦suot vis˙vienkāršākais. - Hierher gehört vielleicht auch das bei U. angeführte Sprw.: nu ir nuo rata ārā Seew., er ist aus der Art geschlagen, trägt sich unmodisch. Nebst lat. rota, and. rath "Rad" wohl zu alr. rethim "laufe", le. retêt (s. dies) u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 368, Meringer IF. XVII, 110, Trautmann Wrtb. 238.

Avots: ME III, 480, 481

I rauda, raũda Neuenb., Līn., lw., ràuda ² Kl., Kr., Prl.,

1) ràude Ronneb., raûde ² Sessau, raũda Kurs., Selg., Lautb., Behnen, Gr.-Essern, Salis, Tr., raûda ² Bauske, Dond., Wandsen, Zögenhof, Bl., ràuda C., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Wolm., ràuda ² Warkl., Saikava (li. raudà Ponev. ros. II, 24), das Rotauge (leuciscus erythrophtalmus
L.) L., U., Karls., RKr. VIII, 104; Konv.2 3667; Bleyer (leuciscus rutilis L.) Natur. XXXVII, 36; RKr. IX, 94; le̦dus raũda, eine Art Fisch Sassm.: le̦dus raudas nērš le̦dus laikā; ruču rauda U., der Alant, der Dünakarpfen;

2) (vgl. li. raudẽlė "eine grosse, rötliche wilde Ente") eine wilde Ente
U. Zu rauds "rot".

Avots: ME III, 481

raudenis,

1) = rauda I, das Rotauge L.;

2) ein Netz zum Fangen der Rotaugen, Bleyernetz
L., Manz., U.

Avots: ME III, 483

I rucis, das Gelbauge (ein Fisch) Mag. XX, 3, 217, Salis, Wolmarshof, U. Falls aus den livonischen Mundarten entlehnt, wo die Endvokale geschwunden sind, wo also der nom. s. faktisch ruc[s] gesprochen wird, vielleicht mit ruc aus *rutis aus estn. rute "Rotauge"; zum hier vorausgesetzten Vorgang s. KZ. L, 27.

Avots: ME III, 553

rudasis (?) Gr.-Buschh. "eine Art Fisch mit rötlichen Augen"; vgl. li. rudušis "Rotauge" und le. rudusis. Kontaminiert aus rudusis und rudacis?

Avots: ME III, 553

rudulis, abramis ballerus L. RKr. VIII, 103; der Bleyer (cyprinus ballerus) Fischer 127; das Rotauge (leuciscus erythrophthalmus L.) Natur. XXXVII, 37; die Plötze (leuciscus rutilus) Caв. II, 222.

Avots: ME III, 554

rũdulis Karls., auch f. rūdulīte BW. 7336 var,, das Rotauge L., St., U., die Plötze Holmhof n. Etn. II, 113: es ieskriešu e̦ze̦rā rūdulīšu pulciņā; rūdulim sarkan[a]s acis, man sarkanas izraudātas BW. 41171, l. zu ruds.

Avots: ME III, 567

rudusis, wohl = li. rudušis "Rotauge": ... izvijas cauri kâ iedze̦lte̦ns rudusītis caur ūdens zâlēm Latv.; "ein dem plaudis ähnlicher Fisch" Lös., Prl., Odsen; ein der rauda ähnlicher Fisch mit roten Augen Vank., C.; ein Fisch mit braunen Flossen und goldglänzenden Schuppen, viel breiter als die rauda AP., Fehteln; ein kleiner Fisch in schlammigen Stellen der Aa N.-Peb.

Avots: ME III, 554

ruduža Durben, rudužs U., das Rotauge (leuciscus erythrophthalmus L.). Vgl. rudusis.

Avots: ME III, 555

I sãrts Biel., Tr., Dunika, Siuxt, sā`rts <sup>2</sup> Kl., sā`rts C., Wolm.; PS., Arrasch, Jürg., Ermes, sârts ² Ruj., Lautb., Dond., Wandsen, Selg., Deg., rot (im Gesichte U.); frisch aussehend U.: sārti vaigi, rote Wangen U. sārta blāzma Aps. III, 21. sārta kâ zemēņu uoga Birk. Sakāmv. 31. - Subst. sãrtums, . sā`rtums <sup>2</sup> Prl., sā`rtums C., die Röte; frische Farbe U.: kauna sārtums Jaunības Dr. 1902, S. 133. jāiet vakara sārtumam pretim LP. V, 36. Wohl zur Wurzel von sarks (s. dies), li. serbentà "Johannisbeere", r. соробалина "Hagebutte", сорóга "Rotauge", la. sorbus "der Vogelbeerbaum", schwed. sarf "Rotauge" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 (mit Literatur), Būga KSn. I, 21 und 281, sowie Lidén Tochar. 142.

Avots: ME III, 807

straũts (li. strautas) Iw., Gr. - Würzau, C., Tr., Siuxt, Nigr., Ekau, Bershof, stràuts PS., stràuts ² Kl., Prl., Kr., eine Stromschnelle in einem Bach Sessw. n. U., Freiziņ; eine offene Stelle im Winter Salisb. n. U.; (straute L.) ein Regenbach U., Bielenstein Holzb. 636, ein Bach od. kleiner Fluss überhaupt: strauts urdz Austr. kal. 1893, S. 31. strautu avuots (Quelle der Bäche) Glück IV Mos. 21, 15. Nebst ai. srotas- "Strömung" zu straujš (s. dies).

Avots: ME IV, 1083

trūsla(s) "?": malcienas trūslas (Schutt?) Rota v. J. 1895, S. 224.

Avots: ME IV, 252

trūsla(s) "?": malcienas trūslas (Schutt?) Rota v. J. 1895, S. 224.

Avots: ME IV, 252

uzkapinât,

2): dūšas iesildīt un u. Dünsb. Koša rotas kast. 3.

Avots: EH II, 724

‡ vājgarīgs Dünsb. Koša rotas k. 16, schwachsinnig.

Avots: EH II, 761

žibace

1) das Rotauge (Fisch)
Ramdam;

2) ein gewandtes und munteres Mädchen
Lubn. Zu žibêt + acs.

Avots: ME IV, 808

zùoss (li. žą̄sìs, ahd. gans) Wolm. u. a., (mit ùo ² ) Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Warkh., (mit uô ² ) Arrasch, Bauske, Jürg., Wandsen, zuoss Memelshof, zùose ² Erlaa, (mit uô ² ) Dond., Iw., Līn., Schnehpeln, Stenden, Demin. zùostiņa, die Gans (unbek. in Dunika u. Rutzau): zuosis gāgā, klē̦gā, klaigā Grünh. n. Etn. II, 51. tik mīksts kâ zuosu dūnas (sūdi 211) Br. 195. Sprw.: nuo zuosu tēviņa nevar auzas pirkt RKr. VI, 883. zuosu (Var.: zuošu) draudze BW. 17605. man iedeva zuostiņu 2144. - baltgalve zuoss, die Blessgans (anser albifrons Penn.) Natur. XXXVII, 219; dieva zuoss U., RKr VIII, 98, = meža z.; dūnu zuoss, die Eidergans (anas mollissima) Konv. ² 714; guzes (kuzes RKr. VIII, 99) z., der Pelikan (pelicanus onocrotalus L.) Fr. Siliņš Balt. putni; mazā guzes z., kleiner Pelikan (pelicanus minor) ebenda; karuošu z., Löffelgans, weisser Löffler (platalea leucorodia L.) RKr. VIII, 98; kruoņa z., die Laus (scherzweise) Celm., Plur. kruoņa zuosis, Ungeziefer (scherzweise) Bauske n. U.: aplaidies ar kruoņa zuosīm Etn. IV, 79; lauku z., die Ackergans (anser arvensis Naum.) Natur. XXXVII, 222; me̦lngalve z., die Ringelgans (anser brenta Pall.) Natur. XXXVII, 223; meža z. U., RKr. VIII, 98; Natur. XXXVII, 221, graue Gans (anser cinereus); sējas z., die Saatgans (anser segetum Gm.) Natur. XXXVII, 220. Zu apr. sansy, ai. ham`sī, gr. χήν (dor. χᾱν) "Gans", air. gèiss "Schwan" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 536, Boisacq Dict. 1058, Trautmann Wrtb. 365 f., Walde Lat. et Wrtb. ³ unter ānser.

Avots: ME IV, 760

žvingus laist, kleine Steinchen mit Wucht dem Boden entlang schleudern, sodass sie dabei sausen Sams un Tarziers Rotaļas.

Avots: ME IV, 845