Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ruķu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ruķu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
ruķu
ruķu,
Interjektion zur Bezeichnung des Grunzens: Līzīte apēda grūtuo cūku. ruķu, ruķu, kvīķu, kvīķu pa Līzītes vēderiņu BW. 19191, 2.Avots: ME III,
557 Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
kruķot
kruķuôt, s.
kruķêt.Avots: ME II,
286 Šķirkļa skaidrojumā (5)
kruķēt
kruķêt,
-ẽju, kruķuôt, tr.,
mit der Krücke schieben, stossen: viņš kruķē uogles nuo krāsns laukā. ar kruķīti kruķuojam savu māsiņu tautiņās BW. 18185, 1. Refl.
-tiês, sich mit Krücken forthelfen, mühsam vorwärts streben Lind., Kand.
Avots: ME II,
286
kruķis
kruķis,
1): "ein Brettchen an einem Stiel, womit Korn, Kohlen u. dergl. zusammengeschoben werden" Iw.; ‡
2) "ein Arbeiter" Frauenb.: kaimiņš salīdzis divus kruķus uz visu gadu.Avots: EH I,
659
pabruķis
‡
pabruķis Ramkau, eine Art Holzfundament: kad nav pamaku, tad būvei stūŗuos paliek kuokus; tuos sauc par pabruķi. pabruķus nuovāc, kad liek īstuos pamatus. Vgl. pabruģis.Avots: EH II,
122
skruķēt
skruķêt,
-ẽju,1) mit der Ofenkrücke (zusammen)scharren U.;2) s. ceļu, mit einer Schaufel den Weg vom Gras (Wolm., Serbigal, Erkul, Smilten) oder Schnee (Arrasch, Smilten, Walk) säubern: ceļu skruķēšana MWM. VIII, 724. ar skruķi ceļu skruķêt Serben, AP., C., Ermes, vom Schutt säubern. Refl. -tiês, skruķuôtiês Burtn. "?" - Vgl. kruķêt.Avots: ME III,
898
skruķis
skruķis Mar. n. RKr. XVII, 132; Sussei n. FBR. VII, 139, Holmhof,1) die Ofenkrücke U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort A.Ottenhof. Vgl. kruķis.Avots: ME III,
898