rungulis
rungulis, ‡
3) "rācenis" Luhde. - "sprunguli, runguli" ME. III, 562 zu verbessern in "sprunguļi, runguļi".
Avots: EH II, 384
3) "rācenis" Luhde. - "sprunguli, runguli" ME. III, 562 zu verbessern in "sprunguļi, runguļi".
Avots: EH II, 384
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rungulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rungulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
rungulis
rungulis U., rùngulis 2 Prl., rùnguls 2 Kl.,
1) rungulis Laud., ruñguls Salis, Dinsdorf, PS., Trikaten, Smilten, C., ein rundes (ungespaltenes) Holzstück: nuo līdze̦najiem bē̦rza runguļiem tu man varē̦tu nuoplēst tāses LA.;
2) ein fettes Kind U., als Bezeichnung für ein rundes, feistes Lebewesen überhaupt:
puišķē̦niem runguliem [vāri] saskābušus kāpuostiņus BW. 2962. sprunguli, runguli (Var.: sakārņi, cinīši u. a.), šķiŗat ceļu! BW. 1513, 2. sapalam, rungulam, tam pimbeŗa kažuociņš 26044. Ableitung von ruñga.
Avots: ME III, 561, 562
1) rungulis Laud., ruñguls Salis, Dinsdorf, PS., Trikaten, Smilten, C., ein rundes (ungespaltenes) Holzstück: nuo līdze̦najiem bē̦rza runguļiem tu man varē̦tu nuoplēst tāses LA.;
2) ein fettes Kind U., als Bezeichnung für ein rundes, feistes Lebewesen überhaupt:
puišķē̦niem runguliem [vāri] saskābušus kāpuostiņus BW. 2962. sprunguli, runguli (Var.: sakārņi, cinīši u. a.), šķiŗat ceļu! BW. 1513, 2. sapalam, rungulam, tam pimbeŗa kažuociņš 26044. Ableitung von ruñga.
Avots: ME III, 561, 562
sprungulis
spruñgulis (li. sprungulis bei Būga Liet. k. žod. CVII),
1): auch Ramkau, (mit un̂ 2 ) Kal., OB., ein Knüppel
(mit uñ ) Salis, (mit ùn 2 ) Saikava, (neben einem Demin. sprùngultiņš 2 ) Sonnaxt (weitere Belege gibt Būga Liet. k. žod. CVII); kâ s. arājiņš BW. 9848.
Avots: EH II, 561
1): auch Ramkau, (mit un̂ 2 ) Kal., OB., ein Knüppel
(mit uñ ) Salis, (mit ùn 2 ) Saikava, (neben einem Demin. sprùngultiņš 2 ) Sonnaxt (weitere Belege gibt Būga Liet. k. žod. CVII); kâ s. arājiņš BW. 9848.
Avots: EH II, 561
sprungulis
spruñgulis Iw., spruñguls C., sprun̂guls 2 Karls.,
1) sprungulis U., ein kleines (rundes?) Stück Holz
U.; (sprunguļi L.) trockenes Reisig U.; sprungulis Bielenstein Holzb. 298, sprùngulis 2 Schwanb., sprun̂guls 2 Dunika, ein Stock, Knüppel; sprungulis U., Bielenstein Holzb. 624, sprunguls Wid., Bielenstein 1. c. 704, ein Knebel, sprunguls V., die Klemme: meita dusmās pagrābuse sprungulu un me̦tuse ūpim LP. IV, 236. viņam sprungulis (sprunguls Mag. XIII, 2, 55) astē, er sitzt in der Patsche U. iemetās mums pa sprungulam starp kājām Blaum., wir hatten Hindernisse zu bewältigen;
2) (Plur. ?) Unreines im Korn
St.; kleine Splitterchen, Fäserchen von Holz, Stroh od. anderem Stoff St., U. Vgl. sprunga(s) und spranga.
Avots: ME III, 1024, 1025
1) sprungulis U., ein kleines (rundes?) Stück Holz
U.; (sprunguļi L.) trockenes Reisig U.; sprungulis Bielenstein Holzb. 298, sprùngulis 2 Schwanb., sprun̂guls 2 Dunika, ein Stock, Knüppel; sprungulis U., Bielenstein Holzb. 624, sprunguls Wid., Bielenstein 1. c. 704, ein Knebel, sprunguls V., die Klemme: meita dusmās pagrābuse sprungulu un me̦tuse ūpim LP. IV, 236. viņam sprungulis (sprunguls Mag. XIII, 2, 55) astē, er sitzt in der Patsche U. iemetās mums pa sprungulam starp kājām Blaum., wir hatten Hindernisse zu bewältigen;
2) (Plur. ?) Unreines im Korn
St.; kleine Splitterchen, Fäserchen von Holz, Stroh od. anderem Stoff St., U. Vgl. sprunga(s) und spranga.
Avots: ME III, 1024, 1025
strungulis
Šķirkļa skaidrojumā (13)
čaukstulis
čaukstulis, etw., was raschelt: uz egles čaukstulis (Var.: čaukstiņš), uz čaukstuļa plive̦ns, uz plive̦na rungulis RKr. XVII, 417 (Rätsel).
Kļūdu labojums:
RKr. XVII = RKr. VII
Avots: ME I, 406
Kļūdu labojums:
RKr. XVII = RKr. VII
Avots: ME I, 406
kluņģis
klùņģis [C.],
1) [ein kleiner Holzabfall
U.]; ein Stück Holz zum Werfen Stürzenh., gew. sprungulis, šautrs;
2) ein unbeholfener, linkischer Mensch
Seew. Mag. XIII, 2, 46; kluņ̃ģis [Karls.,] N. - Kmph. Nach Prellwitz Die deu. Bestandteile in den lett. Sprachen 10 aus mhd. klunge "Knäuel"[?].
Avots: ME II, 236
1) [ein kleiner Holzabfall
U.]; ein Stück Holz zum Werfen Stürzenh., gew. sprungulis, šautrs;
2) ein unbeholfener, linkischer Mensch
Seew. Mag. XIII, 2, 46; kluņ̃ģis [Karls.,] N. - Kmph. Nach Prellwitz Die deu. Bestandteile in den lett. Sprachen 10 aus mhd. klunge "Knäuel"[?].
Avots: ME II, 236
ringulis
ringulis Wid., riñguls Nigr., der Ring, ein runder Reifen, "was rundgedreht ist" Ar., Wid., "sprungulis": seja ar ringuļuos saskrullē̦tuo bārzdu U. b. 121, 101, gruozu pinuot vajadzīgi divi ringuli Nigr. - riñgulu riñguliem Nigr., in runden Windungen, ringartig: čūska aizluocījās ringulu ringuliem. Wohl auf d. Ringel beruhend.
Avots: ME III, 528
Avots: ME III, 528
ruņģis
I ruņģis,
1) jemand der seinen Leib gut pflegt, ein runder, draller Mensch
od. (Schibbenhof) ein solches Tier Seew, n. U., Mag. XIII, 2, 43; XIII, 3, 54: mans puika apvēlies tīri apaļš kâ ruņģis Druw.; ein Schimpfname für dicke Menschen: saģērbies kâ ruņģis Allendorf;
2) ein Hausgeist
Karls. (ruņģis); (gew. rudzu ruņģītis) der Kornalp, der das Korn einem nimmt, dem andern zuträgt U.: pūķus saucuot par "rudzu ruņģīšiem` LP. VI, 48. rudzu ruņģītis peļu rūcenī (slazdā) ielīdis 71. mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā VII 727. kamdēļ tu nuositi manu rudzu ruņģīti? JK. V, 150. kâ varuot viņa rudzu runģīti sist LP. VI, 53;
3) ruņģītis, ein Starenhäuschen
Bers. In der Bed. 1 Ableitung von ruñga (vgl. rungulis)?
Avots: ME III, 562
1) jemand der seinen Leib gut pflegt, ein runder, draller Mensch
od. (Schibbenhof) ein solches Tier Seew, n. U., Mag. XIII, 2, 43; XIII, 3, 54: mans puika apvēlies tīri apaļš kâ ruņģis Druw.; ein Schimpfname für dicke Menschen: saģērbies kâ ruņģis Allendorf;
2) ein Hausgeist
Karls. (ruņģis); (gew. rudzu ruņģītis) der Kornalp, der das Korn einem nimmt, dem andern zuträgt U.: pūķus saucuot par "rudzu ruņģīšiem` LP. VI, 48. rudzu ruņģītis peļu rūcenī (slazdā) ielīdis 71. mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā VII 727. kamdēļ tu nuositi manu rudzu ruņģīti? JK. V, 150. kâ varuot viņa rudzu runģīti sist LP. VI, 53;
3) ruņģītis, ein Starenhäuschen
Bers. In der Bed. 1 Ableitung von ruñga (vgl. rungulis)?
Avots: ME III, 562
runguls
ruñguls (unter rungulis),
1): (fig.) pūdē̦tuos sieriņus sataisa tāduos runguliņuos AP.;
2): paduod man juostu, ar kuo satīt mazuo runguliņu! AP.; ‡
3) der Stengel:
linus ... izklāj laukā un gaida, kamē̦r šķiedre nuo rungula atle̦c Pēt. Av. II, 91. runguli un spaļi tik daudz neatle̦c ebenda.
Avots: EH II, 384
1): (fig.) pūdē̦tuos sieriņus sataisa tāduos runguliņuos AP.;
2): paduod man juostu, ar kuo satīt mazuo runguliņu! AP.; ‡
3) der Stengel:
linus ... izklāj laukā un gaida, kamē̦r šķiedre nuo rungula atle̦c Pēt. Av. II, 91. runguli un spaļi tik daudz neatle̦c ebenda.
Avots: EH II, 384
sagrābt
sagrâbt, tr.,
1) ergreifen
(auch fig.): Sprw. vēju ar dūri sagrābt nevar. Rungulis sagrāba . . . zirgu aiz astes MWM. VII, 882. ve̦lns sagrābis saimnieku pie bārdas LP. IV, 213. pie apkakles sagrābis Vēr. I, 1033. kaijas... sagrābj... zivtiņas J. R. III, 27. svešinieki tirdzniecību bij sagrābuši savās ruokās Now. 72. tuo sagrābuse liela auka ar krusu LP. III, 8I. dre̦buļi sagrābj Celm. jāsagrābj acu˙mirklis A. XXI, 488. - tas mani sagrāba, uztrauca kâ mazu puiku Rainis;
2) zusammenharken; zusammenraffen:
daiļa pļava, kad nuopļauta, vēl daiļāka, kad sagrābta (Var.: nuogrābta) BW. 28608. sagrābis lielu naudu LP. VI, 898. Refl. -tiês,
1) einander ergreifen;
2) für sich zusammenraffen:
muļķītis..: sagrābās ze̦ltu un aizgāja LP. IV, 8. devis pulka ze̦lta naudas sagrābties VII, 202. sagrābies naudas pilnu ce̦puri VII, 1032.
Avots: ME II, 628, 629
1) ergreifen
(auch fig.): Sprw. vēju ar dūri sagrābt nevar. Rungulis sagrāba . . . zirgu aiz astes MWM. VII, 882. ve̦lns sagrābis saimnieku pie bārdas LP. IV, 213. pie apkakles sagrābis Vēr. I, 1033. kaijas... sagrābj... zivtiņas J. R. III, 27. svešinieki tirdzniecību bij sagrābuši savās ruokās Now. 72. tuo sagrābuse liela auka ar krusu LP. III, 8I. dre̦buļi sagrābj Celm. jāsagrābj acu˙mirklis A. XXI, 488. - tas mani sagrāba, uztrauca kâ mazu puiku Rainis;
2) zusammenharken; zusammenraffen:
daiļa pļava, kad nuopļauta, vēl daiļāka, kad sagrābta (Var.: nuogrābta) BW. 28608. sagrābis lielu naudu LP. VI, 898. Refl. -tiês,
1) einander ergreifen;
2) für sich zusammenraffen:
muļķītis..: sagrābās ze̦ltu un aizgāja LP. IV, 8. devis pulka ze̦lta naudas sagrābties VII, 202. sagrābies naudas pilnu ce̦puri VII, 1032.
Avots: ME II, 628, 629
sautēt
sàutêt 2 Wolm., sàutêt 2 Kl., Prl., Mar., saûtêt 2 Karls., -ẽju,
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778
šautrs
sprūdzenis
sprūdzenis Serbig., (mit ù 2 ) Kroppenh. bei Kokn., Warkh.,
1) ein Hölzchen
Lis., Warkl., = rungulis">sprungulis Lubn. n. Etn. I, 91; ein Stöpsel; ein Knebel für Schweine U., Serbigal; = sprūds 5 (mit ù) Nötk., (sprûdzens) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: aukliņu vajaga piestiprināt pie sprūdzenīša LP. VII, 598. zārku trīs vietās ar sprūdzeņiem sagrìeza cieti BW. III, 3, 864. iegāja kūtī, pagrìeza sprūdzeni - gaišs! Veselis Saules kapsē̦ta 148. biksiņas bij aizgrìeztas ar kuoka sprūdzeni Vēr. II, 515. kâ sprūdzeņi (Var.: sprunguļi; sprūdziņi U.) arājiņi BW. 9762 var.; "= sprūds 7" Schujen;
2) wer sehr beweglich ist:
kâ sprūdzens viņš nuometās pa trepēm lejā A. XX, 6. kumeliņš kâ sprūdzens mē̦tājās nuo kalniņa uz kalniņu BW. 31846 var. Wohl zu sprauga.
Avots: ME III, 1025, 1026
1) ein Hölzchen
Lis., Warkl., = rungulis">sprungulis Lubn. n. Etn. I, 91; ein Stöpsel; ein Knebel für Schweine U., Serbigal; = sprūds 5 (mit ù) Nötk., (sprûdzens) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: aukliņu vajaga piestiprināt pie sprūdzenīša LP. VII, 598. zārku trīs vietās ar sprūdzeņiem sagrìeza cieti BW. III, 3, 864. iegāja kūtī, pagrìeza sprūdzeni - gaišs! Veselis Saules kapsē̦ta 148. biksiņas bij aizgrìeztas ar kuoka sprūdzeni Vēr. II, 515. kâ sprūdzeņi (Var.: sprunguļi; sprūdziņi U.) arājiņi BW. 9762 var.; "= sprūds 7" Schujen;
2) wer sehr beweglich ist:
kâ sprūdzens viņš nuometās pa trepēm lejā A. XX, 6. kumeliņš kâ sprūdzens mē̦tājās nuo kalniņa uz kalniņu BW. 31846 var. Wohl zu sprauga.
Avots: ME III, 1025, 1026
sprundzelis
sprundzelis U., sprùndze̦ls C., spruñdzulis Trik., Smilt. n. U., spruñdzuls PS., ein hölzerner Knebel ; sprundzuls PS. auch = sprūds 5. Zu sprungulis.
Avots: ME III, 1024
Avots: ME III, 1024
sprungulēt
tudraugs
velēknis
velêknis Kaugershof, Wolmarshof, veleknis U., Karls., Salis, velêkne PS., velekne Mahlup, Mar., Schwanb., Segewold, veleknīte Smilt., velekņu beņķis U. ve̦lē̦kns A. - Ottenhof, velēksne L., U., Bauenhof, Lemburg, Lenzenhof, Linden in Livl., Nötk., Seltingshof, veleksne Bielenstein Holzb. 440, velēksnis Lenzenhof, Nötk., Wolmarshof, die Waschbank: uz ve̦lē̦kna velē veļu ar vālēm A. - Ottenhof. viņas luoka tuo (= palagu) uz velêkni Janš. Bandavā I, 118. veleknei kāja nuolūzusi Mar. Rungulis velēja viņam pa muguru kâ pa velekni MWM. Vll, 883. tu... gaidīji kâ veleknis, lai klibais duod ar vāli virsū Plūd. Rakstn. I, 119. mugura kâ velekne (ein breiter Rücken) Mar. zīda kre̦kli, ze̦lta vāle, sudrabiņa veleknīt[i]s BW. 2592 var.; veleknis Ar., die zu waschende Wäsche.
Avots: ME IV, 528
Avots: ME IV, 528