Paplašinātā meklēšana

‡ ìekruñkât, ìekruñkuôt, in Falten legen: uz muguras viegli iekrunkuotiem svārkiem A. Melnalksnis Mazsalaca 49.

Avots: EH I, 523

kruñkât: neduošu lakatu vazāt un k. (knillen) Siuxt. Refl. -tiês: schrumpfen

Avots: EH I, 660

kruñkât, kŗuñkât, -ãju, krunkuôt, kruņķêt, -ẽju, tr., runzeln, faltig machen: pieri, svārkus. trešā liku gaŗus kre̦klus kruņķē̦tām piedurknēm BW. 7891. Refl. -tiês, Falten werfen.

Avots: ME II, 287

‡ *I run̂kât ² , zu erschliessen aus sarun̂kāt ² I.

Avots: EH II, 385

‡ *II runkât, zu erschliessen aus sarunkât II.

Avots: EH II, 385

sakruñkât, sakrunkuôt, sakŗunkât, sakŗunkuôt, tr., faltig machen, runzeln, verknüllen: ve̦cums viņam sakrunkuojis pieri, das Alter hat seine Stirn durchfurcht Dr. sakŗunkuots ģīmis MWM. Refl. -tiês, faltig, runzlig werden, verknüllen (intr.): āda sakrunkājas MWM. Vl, 789. ve̦cmātei vaigi sakŗunkājušies Ahs. piere bij... stipri sakrunkuojusies A. XX, 865.

Avots: ME II, 656

sakŗuñkât, sakŗuñkuôt, s. sakruñkât.

Avots: ME II, 657

sakŗuñkât(iês): auch Dunika; sakŗunkājušās drēbes Janš. Līgava II, 236.

Avots: EH XVI, 420

I sarunkât ² Libau "mit der Faust Seitenstösse verabfolgen" (?).

Avots: ME III, 723

II sarunkât: die Bed. 1 ist als ganz unsicher zu streichen!

Avots: EH XVI, 444

II sarunkât,

1) (die Hände) zusammenfalten (sonst unbekannt):
mātes runkas sarunkātas RKr. VII, 675 (Rätsel);

2) "in Falten (ein Kleid) zusammenziehen"
Fehsen, Saikava, Vank., Laud.;

3) "runzeln":
s. pieri Vank.

Avots: ME III, 723

uzkruñkât Bauske, = uzkruõkât: piedurknes, brunčus; pieri.

Avots: ME IV, 345

rùnka ² Kl(L, Kreuzb., Bers., auch ruņka (?),= kruñka, die Falte U.: piecas runkas lindrakiem BW. 5614 (aus Libien). mātes runkas sarunkātas RKr. VII, 675. Aus kruñka unter dem Einfluss von rukt "faltig werden" umgebildet? Oder unmittelbar aus dem Germanischen (vgl. mhd. runke "Runzel")?

Avots: ME III, 562

sabrucinât, tr.,

1) abstreifen
(von mehreren Objekten ausgesagt); "saplūkt" Grosdon: s. kļavu lapas Schwanb.;

2) abbrühen
Würzau: kas tavas iekšas sabrucinās? Seifert Chrest. II, 23; verbrühen: s. ruoku Vank., Birsgaln, Bewern;

3) zusammenstürzen
(intr.) machen: s. vē̦cu ē̦ku Lettin, Pernigel, Salisb., Walk; s. izkaltušus kuoka traukus, malkas grē̦du Schwanb., Vank.; s. (izjaukt) dzijas kamolu Mar., Allasch, Wolm.;

4) tüchtig reiben
(perf.): nuosalušuos vaigus sabrucināja ruokām Stenden; "saberzt, sagrūstīt, sakrunkāt": s. jaunuo burtnīcu Laidsen;

5) mit dem
bruceklis schärfen (perf.): s. izkapti Wain.,Dunika,Stenden;

6) grob zermahlen
Salgaln: s. auzas sudmalās Bornsmünde, Rothof, N.-Rahden; zerreiben: s. sasalušu veļu Rothof; s. pulvēri Dunika; zerbrockeln: s. praulus Schibbenhof;

7) aufstreifen, aufstülpen:
s. svārku piedurknes Jürg., Odsen, Schwanb.;

8) s. tupeņus "iebērt tupeņus trauka, uzliet ūdeni un maisīt, lai tiem, citam ar citu beržuoties, nuoskaluotuos smiltis, un atluobītuos arī miza" Saul.;

9) am Kragen fassend (durch)schütteln:
es viņu labi sabrucināju Gold. - Refl. -tiês, sich verbrühen Birsgaln.

Avots: ME III, 598