Paplašinātā meklēšana

‡ àizdrupt, (zer)bröckelnd (intr.) hinter etwas geraten: viņam maize aiz kakla aizdrupusi.

Avots: EH I, 20

apdrupt, intr., abbröckeln: apdrupuši mūŗi, nami; zuobi Vēr. II, 1239.

Avots: ME I, 82

apkŗupt (unter apkrupt): kâ pirts de̦rē̦tu! e̦su nuo me̦lnumiem galīgi apkŗupis (die Haut ist sehr schmutzig) Frauenb.

Avots: EH I, 94

apkrupt [in Westkurland apkŗupt], intr., inch., räudig, grindig werden: apkrupušas kājas, ruokas.

Avots: ME I, 96

atdrupt, intr., abbröckeln, abfallen: kaļķi nuo sienas atdrupuši.

Avots: ME I, 154

drupt [li. drupti Miež.], -ùpu, -upu. intr., zerbröckeln, zerfallen: mūŗi drūp. iegriêzts kukulis drūp. tur lē̦ni mana dzīve drūp Rainis. [Nebst draupīt wohl zu sloven. dr̀pati "bröckeln" und zu gr. δρύπτω "zerkratze". δρυπίς "eine Dornenart" resp. zu gr. ϑρύπτω "zerreibe". τρύφος "Bruchstück", s. Persson Beitr. 859, Boisacq Dict. 202 u. 1112, Fick Wrtb. III ^4. 214, Wiedemann; Prät. 13 u. 172, Holthausen IF. XXXIX, 72; vgl. auch li. trupė´ti "bröckeln".]

Avots: ME I, 505

[ìedrupt,

1) sich abzubröckeln anfangen:
upes krasts iedrupis; siena iedrupusi;

2) einstürzen
(intr.): kartupeļu bedre iedrupusi Salis.]

Avots: ME II, 11

‡ ìekrupt "?": tu biji tâ iekrupis (=neveikli iesēdies?) ratuos, ka tevi ir pazīt nevarēja Smilt.

Avots: EH I, 523

[ìekŗupt, schorfig werden: rāceņi ieķrupuši Nigr.]

Avots: ME II, 30

I ìekŗupt: auch Dunika.

Avots: EH I, 523

‡ II ìekŗupt, stecken bleiben Wandsen: saimnieks iekŗupis kruogā un dzeŗ.

Avots: EH I, 523

izdrupt, auch izdrupêt, intr., ausbröckeln: zuobi sāk pamazām izdrupt. zemei vajaga duot izdrupēt Vīt.

Avots: ME I, 729

izkrupt, intr., ausschlagen: mute, lūpas izkrupušas Dond.

Avots: ME I, 755

krupt: prs. krupstu (hocke) Laidsen.

Avots: EH I, 660

kŗupt (unter krupt): ja negribi nākt līdz, tad vari pa mājām k.

Avots: EH I, 665

krupt, kŗupt Perk., -ùpu, -upu, [grindig od. räudig werden Dond., Dunika]; verkümmern, zusammenschrumpfen, bersten, hocken, faulen: krūpītis pabāzis mežu cirtēju apakš pils stūŗa, lai krūp LP. VI, 491. lai nu kŗūp upes dibinā LP. V, 230. negribam šinī peklē kŗupt V, 253. muižas gaitās vien bijis jākrūp IV, 165. lai tāds labāk nerāduoties, lai kŗūpuot mājā IV, 56. bijis, kur bijis, savā istabā vien tikai grib kŗupt V, 332. tūliņ uz māju aizkrāsnī krupt VI, 315. (Vgl. li. krùpti "паршивѣть"; zu krupis (s. dies).]

Avots: ME II, 287, 288

kŗupt [Līn., Dunika], s. krupt.

Avots: ME II, 297

nùodrupt, intr., abbröckeln: bildītei nuodrupusi mala R. Sk. II, 130.

Avots: ME II, 777

nùokŗupt: auch Dunika, Frauenb.; (kājas) nuokŗupušas, nuosprē̦gājušas Janš. Līgava I, 226. nuokŗupuši rāceņi Kand. nuokŗupuši pirkstu gali Tdz. 47531.

Avots: EH II, 57

nùokrupt, nùoķrupt, intr., rissig, räudig, grindig werden, platzen, verschrumpfen: ruokas nuokrupa Plūd. LR. IV, 413. nuokŗupušas kājas, priedes; nuokrupuši rāceņi Sassm., Kand. nuokŗupis kâ kŗupis.

Avots: ME II, 802

nùokŗupt, [räudig werden: nuokŗupušas ruokas; nuokŗupis (= nuovārdzis, nuonīcis) luops Gramsden]; s. auch nùokrupt.

Avots: ME II, 803

[padrupt, ein wenig zerbröckeln (intr.): padrupuši mūŗi N.-Peb.]

Avots: ME III, 18

‡ pãrtrupt, durchfaulen Gr.-Buschh.: pārtrupušas saknes. kad ve̦lē̦nas pārtrup, tad var tās vest uz lauka.

Avots: EH XIII, 214

pãrupiẽtis, pãrupis, wer jenseit des Flusses wohnt.

Avots: ME III, 184

piedrupt, sich mit Zerbröckelndem anfüllen: piens piedrupis ar gružiem Dond.

Avots: ME III, 246

pìetrupt, intr., anfaulen: kuoks jau krietni pietrupis Arrasch.

Avots: ME III, 305

‡ rupt, -stu, -u N.-Peb., rissig werden (von der Haut): lai āda nerupst vējā un ūdenī.

Avots: EH II, 385

sadrupt, intr., zerbrockeln, zerfallen (eig. u. fig.): kaut šis mūris sadruptu lupu lupās! LP. IV, 89. pils sadrupa VII, 1089. kastīte izkrituse nuo ruokām, sadrupuse VII, 765. sadrupis suoliņš Purap. zemes sadrupšana Konv. 1534. labāk lai sadrūp mana dzīve Rainis. Grieķija... sadrupa un gāja buojā SDP. VIII, 7.

Avots: ME III, 614

sakrupt: nuo ve̦cuma sakrupis (salīcis) Auleja. tesmeņi sakrupj un pienu neduod Pēt. Av. 1862, S. 216. dē̦lu māte ... aizkrāsnē sakrupuse Tdz. 46765. (meitas) iet kai peles sakrupušas 59279. ‡ Subst. sakrupums, das Zusammengeschrumpftsein: maciņ, tavu sakrupumu nuo jaunām dieniņām! BW. 34286.

Avots: EH XVI, 420

sakrupt, auch sakŗupt, zusammenschrumpfen, sich ducken, zusammenkauern; verkümmern (gew. das Part. prt, sakrupis gebraucht): arī purvā aug kuoki, bet tie visi sakrupuši Vēr. II, 1. aug tikai sakrupuši me̦lnalkšņi R. Kam. 36. priedes sakrupušas A. v. J. 1896, S. 2, sakrupis zars SDP. I, 16. kapa vietiņas ar iznīcībā sakrupušiem krustiem Purap. sakrupis suoliņš ders. sakrupušām mājam Stari III, 155. lai aug sīki, sakrupuši (sc.: telēniņi) BW, 32782. sieva... bij vēl vairāk sakrupuse un vēl dziļāk ierāvusēs kaktiņā Apsk. v. J. 1905, 44. sakrupt kâ zem smaga sluoga MWM. v, J. 1899, S. 525. ve̦cas meitas sakrupušas BW. 13160. mēs te sakrupsim, visu dienu rāceņus tīruot Dond. viņš tur sak˙ŗupis stāv! sagt man, wenn jem. lange an einer Stelle steht Wain. - sakrupušas, tikumīgi iemaitātas ģimenes Seifert.

Avots: ME II, 656

sakŗupt,

1) s. sakrupt;

2) auch sakŗupêt, schorfig, räudig, grindig werden: kartupeļi sakŗup(ēj)uši; ruokas sakŗupušas Dunika.

Avots: ME II, 657

sarupt, rissig werden (von der Haut), sasprēgāt: sarupušu ādu iesmērēt ar krējumu, lai vairāk nerupst (vējā un ūdenī neplaisā) N. - Peb. Part, sarupis, wer sich zusammengezogen (auch Mar.), gekrümmt hat Vank., AP.; "sarāvies" Lennew., Salgaln, Fehsen: sarupis, (sakaltis, sarāvies) kažuoks N. - Peb. salīcis, sarupis (Var.: sakrupis) RKr. VII, 81 (Rätsel); erbost Sessau,

Avots: ME III, 723

sastrupt, kürzer und stumpfer werden: vadzis sastrupis Lautb.

Avots: ME III, 749

satrupt: zeme jāaŗ ve̦cā mēnesī, tad tā ātrāk un labāk satrūp Lttic. 1009 (aus Ramkau). smiltis ... satrūp un sadilst Pēt. Av. III, 293.

Avots: EH XVI, 457

satrupt, = satrupêt: satrupis kuoks Salis, Ermes, Wandsen; satrupis kartupelis Lis.

Avots: ME III, 766

I strupt, strupstu, strupu, intr., kurz, gestutzt (strups) werden Lis., Golg., Bers., Lubn., Borchow, Warkl.: vistai spārni jau strupst Warkl. gali sāka strupt Golg.

Avots: ME IV, 1096

II strupt! s. strups!

Avots: ME IV, 1096

trupt,

1): 3. p. prs. trùp C.;

2): auch Auleja (3. p. prs. trupst).

Avots: EH II, 699

trupt,

1) faulen, modern
Holmhof (bei Jakobstadt), Laud., Nötk., Römershof, Stolben;

2) = drupt, zerbröckeln (intr.) Dunika, Gramsden, Meiran, Rutzau, Serben.

Avots: ME IV, 248

truptrupām, in kleinen Abteilungen, truppweise : grūdās un dūrās truptrupām Dünsb. Par. 111.

Avots: ME IV, 248

uzdrupt, zerbröckelnd (intr.) auf etwas fallen: maize griêžuot uzdrupa uz galdauta.

Avots: ME IV, 326

‡ apdrupêt,

1) ringsum anfaulen
Oknist: apdrupējis zuobs; 2 = rupt">apdrupt, ringsum abbröckeln (intr.).

Avots: EH I, 78

aptrupêt, auch aptrupt, intr., ringsum anfaulen: aptrupējis bē̦rzs A. XVIII, 193.

Avots: ME I, 131

‡ atbir̂zt, = rupt">atdrupt: sienai apme̦tums atbirzis.

Avots: EH I, 135

atdrimt: abbröckeln (intr.) Marienhausen ("nur von Lehmgefässen"), "atbirzt, rupt">atdrupt, atplīst" Golg.: nuo akmeņa atdrimis liels gabals.

Avots: EH I, 139

draûpît ² [Bl.], zerbröckeln U.; vgl. drupt.

Avots: ME I, 492

‡ dribt (li. drìbti "in Flocken niederfallen; hinplumpsen; schlapp werden"), drìbu; dribu Bērzgale = rupt">drupt: maize sāk d.; zerbröckeln, zusamenstitrzen (intr.) Diet.; (zer)reissen : (intr.); entzwei gehen (von alten Kleidern, meist mit sa-; eine Mauer dagegen kann nur drupt) Wolmarshof. Vgl. sadrebt II, izdrebt.

Avots: EH I, 333

[dript, -stu, -u Domopol, intr., = drupt "zerbröckeln".]

Avots: ME I, 500

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

[drupêt. -u, -ēju, drupt. morsch werden: mājas pakšķi jau sāk drupēt, juo kuoki jau galigi satrunējuši Bers. maize drup Bers., Sissegal. zeme sāk drupēt Warkh.]

Avots: ME I, 504

izdrupêt (unter izdrupt ): ausfaulen (izdript) Oknist (z. B. von Zähnen).

Avots: EH I, 443

[izvir̂dums ,* der Ausbruch, die Eruption (z. B. Vulkans).]

Avots: ME I, 829

kŗaũpa [auch Selg.], Grind der Pferde L.; Warze, Grind Biel.; Unebenheit auf der Kartoffel Spr. [Zu krupt, li. kraupùs "holperig", aksl. krupa "Krümchen", ae. hréof "rauh" n. a., s. Bezzenberger BB. II, 142 und bei Stokes Wrtb. 97, Berneker Wrtb. I, 630, Persson Beitr. 862, Walde Wrtb.2 690, Būga PФB. LXXI, 50 und KZ. LI, 119, Mladenov AfsIPh. XXXVI, 122 ff., Trautmann Wrtb. 143.]

Avots: ME II, 295

II kript, -stu, -pu, intr.,

1) erstarren:
šuodien auksts laiks: ruokas jau sāk kript Mar. n. RKr. XV, 120;

[2) vertrocknen, zusammenschrumpfen
Wid. - kript neben krupt, wie dript neben drupt].

Avots: ME II, 280

[krum̃pêt, -ẽju PS., Ruj., in Falten legen; krumpêt U., verschrumpfen. Vgl. kslav. krǫpěti "contrahi" und le. krum̃pa; s. auch krum̃pât. - Dies krump- vielleicht aus krup- (in krupt) und krum- (in krumuļains) kontaminiert.]

Avots: ME II, 286, 287

[krupêt U., = rupt">krupt.]

Avots: ME II, 287

krupis (li. krùpis), kŗupis BW. 17166,

1) die Krote;
raibs krupis, Wechselkrote (bufo variabilis) Natur. XXXVII. 9. pē̦rkuoņa krupis ir brūns un uz negaisu uzpūšas Sassm. piena krupis (zaļš) zīž guovis Sassm. svilpuotājs krupis (tumšs), Wasserkrote Sassm, lietus krupis, gelbbrauner Grasfrosch Sassm.;

2) wie krupe, auf kleine Menschen bezogen:
kâ krupītis tautu dē̦ls BW. 17166; besonders häufig zur Bezeichnung unartiger Kinder: ak tu krupis tāds;

[3) ein Zwerg
Ruj. - Zu krupt, krūpis, kŗaũpa, aksl. krupa "Krümchen, Brocken", ae. hruf "Schorf, Grind', hréof "rauh" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 630, Persson IF. XXXV, 2033 nnd Beitr. 8621 n. 865, Būga PФB. LXXI, 50, Trautmann Wrtb. 143, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 97.]

Avots: ME II, 287

nùodrupinât, fakt. zu nùodrupt, abbröckeln: maizi putniem zemē nuodrupināt.

Avots: ME II, 777

[nùokraũpêt C., Lis., = rupt">nùokrupt.]

Avots: ME II, 801

pìedrupêt Warkl., = rupt">piedrupt.

Avots: ME III, 246

sačunčurêt, sačunčuruôt, tr.,

1) verwickeln, verwirren:
dzijas;

2) sačunčuruôt, ein Kind fest, aber schlecht einwickeln
Ruj. n. U. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln, verwirren :
sačunčerējusies dzija Erlaa. pat... sačunčurējušuos ("?") priedīšu ne+kur neredzēja Druva I, 42;

2) uneben werden
Nötk. (sačunčurêties);

3) sačunčuruôtiês Nigr., = rupt">sakrupt. suns guļ sačunčurējies (sarāvies čumurā) Üxküll.

Avots: ME II, 605, 606

II sadripêt Vank. "=rupt">sadrupt, zerfallen".

Avots: ME III, 613

sadript N.-Peb. "rupt">sadrupt".

Avots: ME III, 613

sadupt, -dupstu, -dupu Weinsch., = sakumpt, rupt">sakrupt, sabrukt: egles stāv kâ sadupušas K. Jē̦kabsons. sadupis (verfallen) kruogs Ar.

Avots: ME III, 616, 617

sakulcinât: s. (ar karupti sakult) rūgušpienu Ramkau (mit ulˆ ² ).

Avots: EH XVI, 420

sastrupinât, kürzer und stumpfer machen: s. makšķeres kātu Siuxt, Saikava; s. mietu C. sastrupt,

Avots: ME III, 749

II spir̃gulis Salis, ein Splitter Salis n. U.: debess sadruptu spirguļuos drīz Dünsb. spirguļu spirguļuos iet (sašķīst U.), (der Länge nach) in kleine Splitter gehn U.: šķīvji, glāzes, pudeles tur spirguļu spirguļuos gāja Lapsa Kūm. 73. Zu spir̃gala, s. Fick Wrtb. III4, 515, Persson Beitr. 869.

Avots: ME III, 1000

II strups! rupt">strupt! Interjektion: dē̦lu māte strupkājīte strups! (Var.: strupt!) ietēca istabā BW. 23615 var.

Avots: ME IV, 1096