Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sarāvies' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sarāvies' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (19)
čunkurs
čunkurs,
1) = čuokurs: dzijas vilka čuñkurā [Līn.] BW. 942. viņš sarāvies čunkurā A. XIII, 2, 134;
2) = čukurs, der Dachfirst
Mag. XX, 3, 219.
Avots: ME I, 421
1) = čuokurs: dzijas vilka čuñkurā [Līn.] BW. 942. viņš sarāvies čunkurā A. XIII, 2, 134;
2) = čukurs, der Dachfirst
Mag. XX, 3, 219.
Avots: ME I, 421
kams
I kams,
1): ezis sarāvies kamā Warkl. aitām retžams visas aknas kamā saaugušas nuo plaktēm AP. bišu k. - auch AP., Serben;
2): ein Kloss aus gestossenen, gekochten Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf
Mahlup; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Bohnen und Kartoffeln Wessen; ein Kloss aus weichgekochten Erbsen und zerstossenem Hanf Sessw.
Avots: EH I, 583
1): ezis sarāvies kamā Warkl. aitām retžams visas aknas kamā saaugušas nuo plaktēm AP. bišu k. - auch AP., Serben;
2): ein Kloss aus gestossenen, gekochten Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf
Mahlup; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Bohnen und Kartoffeln Wessen; ein Kloss aus weichgekochten Erbsen und zerstossenem Hanf Sessw.
Avots: EH I, 583
paraut
paraût, Refl. -tiês,
1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡
2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.
Avots: EH II, 166
1): "pavirzīties" Warkl. n. FBR. XI, 100. (ļaudis) parāvās ... sānis, brīvuodami tām ceļu Janš. Bandavā I, 363; ‡
2) = pãrraûtiês 1 Borchow, Dunika, Lubn.: zirgs arklu e̦suot vilcis uz priekšu un ... zē̦ns ... atpakaļ ... tâ viņi tur cīnuoties var˙būt vēl tagad, ja zē̦ns nee̦suot vēl pasarāvies Jauns. Raksti III, 30.
Avots: EH II, 166
pārkrūcis
pārkrūcis (wohl ein part. praet.) "vidū sarāvies tievs (vor Hunger oder aus einem andern Grund)" Nerft.]
Avots: ME III, 162
Avots: ME III, 162
rauceklis
repis
V repis,
1) ein Ferkel
Nigr., Wandsen, Bauske;
2) ein kurzes Pferd
N.-Peb.;
3) ein abgemagertes Haustier:
sivēns tāds sarāvies un salīcis kâ repītis Druw. n. RKr. XVII, 75. Gleich repis IV? Oder zur Wurzel von repeči?
Avots: ME III, 512
1) ein Ferkel
Nigr., Wandsen, Bauske;
2) ein kurzes Pferd
N.-Peb.;
3) ein abgemagertes Haustier:
sivēns tāds sarāvies un salīcis kâ repītis Druw. n. RKr. XVII, 75. Gleich repis IV? Oder zur Wurzel von repeči?
Avots: ME III, 512
sačunčurēt
sačunčurêt, Refl. -tiês,
2): lakats sačunčurējies (saburzījies) Schujen;
3): viņš stāv sačùnčurējies2 (= nuo aukstuma sarāvies) zem egles Erlaa.
Avots: EH II, 401
2): lakats sačunčurējies (saburzījies) Schujen;
3): viņš stāv sačùnčurējies2 (= nuo aukstuma sarāvies) zem egles Erlaa.
Avots: EH II, 401
sačunčurēt
sačunčurêt, sačunčuruôt, tr.,
1) verwickeln, verwirren:
dzijas;
2) sačunčuruôt, ein Kind fest, aber schlecht einwickeln
Ruj. n. U. Refl. -tiês,
1) sich verwickeln, verwirren :
sačunčerējusies dzija Erlaa. pat... sačunčurējušuos ("?") priedīšu ne+kur neredzēja Druva I, 42;
2) uneben werden
Nötk. (sačunčurêties);
3) sačunčuruôtiês Nigr., = sakrupt. suns guļ sačunčurējies (sarāvies čumurā) Üxküll.
Avots: ME III, 605, 606
1) verwickeln, verwirren:
dzijas;
2) sačunčuruôt, ein Kind fest, aber schlecht einwickeln
Ruj. n. U. Refl. -tiês,
1) sich verwickeln, verwirren :
sačunčerējusies dzija Erlaa. pat... sačunčurējušuos ("?") priedīšu ne+kur neredzēja Druva I, 42;
2) uneben werden
Nötk. (sačunčurêties);
3) sačunčuruôtiês Nigr., = sakrupt. suns guļ sačunčurējies (sarāvies čumurā) Üxküll.
Avots: ME III, 605, 606
sačurnis
sagozties
I saguõztiês Ramelshof, Wainset "=sagāzties, sabrukt" (von Menschen in Ohnmachtsanfällen und Gebäuden); (mit uô 2) " sich nach vorn beugen" Hofzumberge, Dond, iet saguozies, nach vorn gekrümmt C., Lautb., Siuxt, Widdrisch; iet saguôziês ("iesāņus") N.-Peb.; "sarāvies" Arrasch, Golg., Schwanb.; galds nuo siltuma saguôzies, hat sich geworfen Kl. saguôztiês = Ruj., Wandsen, sich schlaffgekrümmt hinsetzen.
Avots: ME III, 634
Avots: ME III, 634
sakupis
II sakupis,
1) auch sakupies, gekrümmt, gebückt: cilvē̦ks sakupis un sarāvies savā cīņā dēļ nieciņa miera Vēr. Il, 903. Kliņģers brauca uz priekšu sakupies A. v. J. 1902, S. 324. vecītis sakupis jau D. 116. 60;
2) "gemästet":
apdziedam vī,ru bagātu, sakupušu un gre̦znu Gesangb. v. J. 1742,
Avots: ME III, 659
1) auch sakupies, gekrümmt, gebückt: cilvē̦ks sakupis un sarāvies savā cīņā dēļ nieciņa miera Vēr. Il, 903. Kliņģers brauca uz priekšu sakupies A. v. J. 1902, S. 324. vecītis sakupis jau D. 116. 60;
2) "gemästet":
apdziedam vī,ru bagātu, sakupušu un gre̦znu Gesangb. v. J. 1742,
Avots: ME III, 659
sakurcēt
sakurcêt, intr.,
1) auswachsen, holzig, schwammig werden;
2) sakurcējis vē̦de̦rs Dond. "= sarāvies kâ tabakas maks."
Avots: ME III, 659
1) auswachsen, holzig, schwammig werden;
2) sakurcējis vē̦de̦rs Dond. "= sarāvies kâ tabakas maks."
Avots: ME III, 659
samiegt
samiêgt: seja bija viltīgi samiegta Vanagu ligzda 252. samiedze ruoku duravās Warkl. cēlās saslieteņi, gaŗām kārtīm uz augšu kuopā samiegta te̦lpa Vindedze 4. Refl. -tiês: puika izskatās tāds samiedzies (sarāvies) AP. kukulis pie kukuļa samiedzies Auleja. aiz Gramzdu ceļa gala mūsējais samiedzās vēl šaurāks A. Upītis Sm. lapa 109.
Avots: EH II, 431
Avots: EH II, 431
saraut
saraût,
1): enger machen
Saikava;
5): saraun (arbeite stramm)!
Saikava;
6): sarāva pilnas kabatas šuo augļu Pas. VIII, 186; ‡
7) aufzählen, nennen:
saraun nu, cik tev ir pa˙visam tuo brūtgānu! Saikava. vēl jau te kādi bij, - nevaru visus s. Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
7) sich überanstrengen
Saikava: viņš jaunībā sarāvies Seyershof; ‡
8) s. gaisu Seyershof "sae̦lpuoties"; ‡
9) "sadzerties" Saikava.
Avots: EH II, 441
1): enger machen
Saikava;
5): saraun (arbeite stramm)!
Saikava;
6): sarāva pilnas kabatas šuo augļu Pas. VIII, 186; ‡
7) aufzählen, nennen:
saraun nu, cik tev ir pa˙visam tuo brūtgānu! Saikava. vēl jau te kādi bij, - nevaru visus s. Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
7) sich überanstrengen
Saikava: viņš jaunībā sarāvies Seyershof; ‡
8) s. gaisu Seyershof "sae̦lpuoties"; ‡
9) "sadzerties" Saikava.
Avots: EH II, 441
saraut
saraût, tr.,
1) zusammenziehen, anziehen:
sulainis rāpuojās čuokurī sarauts LP. I, 111. Sprw.: kad iet uz puostu, tad sarauj ar juostu. lūpas uz kreisuo pusi saraudams Kaudz. M. 41. Ķencis, gruožus saraudams, uzsauca zirgam Kaudz. M. 154. zirgu saraudams ebenda S. 32. sarauj galvu kumeļam, lai tas tevi nenuosvieda...! BW. 17954;
2) zusammenziehen, runzeln:
s. pieri, die Stirne runzeln U. sarāvis vaibstus Apsk. v. J. 1905, S. 549;
3) entzweireissen:
sarauts ir katrs pavediens Vēr. II, 393, muļķītis sarauj drāniņu LP. IV, 92. sarauj manus zīda gruožus, sasit kaula kamaniņas BW. 30963, 6;
4) aufraffen, aufmuntern
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): viņš sarāva visus kājniekus nuo miega kājās Kaudz. M. 344;
5) intr., stramm arbeiten, schaffen:
vagars piebilst, lai saraujot A. v. J. 1898, S. 287;
6) eine grössere Menge reissen, raufen:
tas sarāva kuokus LP. VI, 757. cita saraujuot 1000 šauju Etn. III, 89. Refl. -tiês,
1) sich zusammenziehen, sich verkleinern, verkürzen, vermindern:
saraunies tu čungurā! Br. 22. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas, uz cita izstiepjas. slieka var izstiepties un sarauties kâ grib JR. III, 15. dzelzs saltumā saraujas Konv. 2 685. lejā sarāvās tūkstuoš pilsē̦tas par trim punktiem A. XX, 133. saraunaties ciešāk, lai man ar ir rūme, kur sēdēt! Schwanb. dienas saraujas īsas MWM. ē̦na jau pa˙visam sarāvusēs īsa Vēr. v. J. 1904, S. 258. apvārsnis bij sarāvies A. XXI, 481. mūsu manta ik˙dienas ir sarāvusēs mazāka Rainis. kalns uz augšu ar˙vien tievāks saraujas Kaudz. M. gaisu pildītās krūtis šauri saraujas Stari II, 872. artērija tūliņ saraujas, kad sirds atlaižas Konv. 2 191;
2) sich zusammenkrampfen:
sāpēs sirds tam sarausies Saul. sirds aiz asām sāpēm sarāvās Alm. Meitene nuo sv. 97;
3) zusammenfahren vor Schreck
Wain., sich scheuen, sich mit Scheu zurückziehen, in Angst gesetzt werden U.: izbijuos, sarāvuos, nu atbrauca dē̦la māte BW. 23499. kad māte dabūšuot nuo zaķa sarauties, bē̦rnam būšuot pušējas lūpiņas JK. VI, 2. viņš sarāvās un palika stāvam Baltpurviņš I, 121. viņš sarāvās kâ uodzes dze̦lts Austr. k. v. J. 1893, S. 37;
4) fleissig an die Arbeit gehen, eine Sache tüchtig anfassen:
nu tik, puiši, saraujaties! Kand. jāsaraujas dūšīgi A. XI, 5;
5) entzweireissen
(intr.): dzija, virve saraujas;
6) sich verzanken, in Streit geraten:
sarāvās... ar... firstu Latv.
Avots: ME III, 713, 714
1) zusammenziehen, anziehen:
sulainis rāpuojās čuokurī sarauts LP. I, 111. Sprw.: kad iet uz puostu, tad sarauj ar juostu. lūpas uz kreisuo pusi saraudams Kaudz. M. 41. Ķencis, gruožus saraudams, uzsauca zirgam Kaudz. M. 154. zirgu saraudams ebenda S. 32. sarauj galvu kumeļam, lai tas tevi nenuosvieda...! BW. 17954;
2) zusammenziehen, runzeln:
s. pieri, die Stirne runzeln U. sarāvis vaibstus Apsk. v. J. 1905, S. 549;
3) entzweireissen:
sarauts ir katrs pavediens Vēr. II, 393, muļķītis sarauj drāniņu LP. IV, 92. sarauj manus zīda gruožus, sasit kaula kamaniņas BW. 30963, 6;
4) aufraffen, aufmuntern
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): viņš sarāva visus kājniekus nuo miega kājās Kaudz. M. 344;
5) intr., stramm arbeiten, schaffen:
vagars piebilst, lai saraujot A. v. J. 1898, S. 287;
6) eine grössere Menge reissen, raufen:
tas sarāva kuokus LP. VI, 757. cita saraujuot 1000 šauju Etn. III, 89. Refl. -tiês,
1) sich zusammenziehen, sich verkleinern, verkürzen, vermindern:
saraunies tu čungurā! Br. 22. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas, uz cita izstiepjas. slieka var izstiepties un sarauties kâ grib JR. III, 15. dzelzs saltumā saraujas Konv. 2 685. lejā sarāvās tūkstuoš pilsē̦tas par trim punktiem A. XX, 133. saraunaties ciešāk, lai man ar ir rūme, kur sēdēt! Schwanb. dienas saraujas īsas MWM. ē̦na jau pa˙visam sarāvusēs īsa Vēr. v. J. 1904, S. 258. apvārsnis bij sarāvies A. XXI, 481. mūsu manta ik˙dienas ir sarāvusēs mazāka Rainis. kalns uz augšu ar˙vien tievāks saraujas Kaudz. M. gaisu pildītās krūtis šauri saraujas Stari II, 872. artērija tūliņ saraujas, kad sirds atlaižas Konv. 2 191;
2) sich zusammenkrampfen:
sāpēs sirds tam sarausies Saul. sirds aiz asām sāpēm sarāvās Alm. Meitene nuo sv. 97;
3) zusammenfahren vor Schreck
Wain., sich scheuen, sich mit Scheu zurückziehen, in Angst gesetzt werden U.: izbijuos, sarāvuos, nu atbrauca dē̦la māte BW. 23499. kad māte dabūšuot nuo zaķa sarauties, bē̦rnam būšuot pušējas lūpiņas JK. VI, 2. viņš sarāvās un palika stāvam Baltpurviņš I, 121. viņš sarāvās kâ uodzes dze̦lts Austr. k. v. J. 1893, S. 37;
4) fleissig an die Arbeit gehen, eine Sache tüchtig anfassen:
nu tik, puiši, saraujaties! Kand. jāsaraujas dūšīgi A. XI, 5;
5) entzweireissen
(intr.): dzija, virve saraujas;
6) sich verzanken, in Streit geraten:
sarāvās... ar... firstu Latv.
Avots: ME III, 713, 714
sarinkt
II sarinkt; intr.,
1) sich zusammenringeln
Alksnis - Zundulis, sich krümmen, bücken: guļ sarincis kâ dieva ausī Alksnis - Zundulis. kuo nu tupi kâ sarincis (nuo aukstuma sarāvies, sastindzis)? Schibbenhof. vārna aukstumā sarinkusi ragā Würzau. stāv salā sarincis Alksn. - Zund. ir sarinkušiem zemes bē̦rniem raizes Līguotnis;
2) sarincis, krank Grünh.
Avots: ME III, 717
1) sich zusammenringeln
Alksnis - Zundulis, sich krümmen, bücken: guļ sarincis kâ dieva ausī Alksnis - Zundulis. kuo nu tupi kâ sarincis (nuo aukstuma sarāvies, sastindzis)? Schibbenhof. vārna aukstumā sarinkusi ragā Würzau. stāv salā sarincis Alksn. - Zund. ir sarinkušiem zemes bē̦rniem raizes Līguotnis;
2) sarincis, krank Grünh.
Avots: ME III, 717
sarupt
sarupt, rissig werden (von der Haut), sasprēgāt: sarupušu ādu iesmērēt ar krējumu, lai vairāk nerupst (vējā un ūdenī neplaisā) N. - Peb. Part, sarupis, wer sich zusammengezogen (auch Mar.), gekrümmt hat Vank., AP.; "sarāvies" Lennew., Salgaln, Fehsen: sarupis, (sakaltis, sarāvies) kažuoks N. - Peb. salīcis, sarupis (Var.: sakrupis) RKr. VII, 81 (Rätsel); erbost Sessau,
Avots: ME III, 723
Avots: ME III, 723