druska
druska: atlikušām druskām pagalmu kaisīja BW. 20364 var. lai drusciņa nenuokrita 31169. es tā vīna padzēruos pa vienai drusceņai 33638, 6. pa drusciņam Salis n. FBR. XV, 72, brockenweise.
Avots: EH I, 336
Avots: EH I, 336
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ruska' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ruska' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
druska
druska. Demin. drusciņa. ein Brocken, Krümchen, ein Stückchen, ein Weniges: ē̦d, ka druskas acīs le̦c Kav. pa druskai, ein wenig: pēdīgi es pa druskai apraduos Aps. ēd, sunīti, pa druskai, druskās od. drusku druskās, in tausend Stücke: ve̦lns sapluosa burvja kaulus smalkās druskās LP. VII, 146. bļuoda saplīsusi drusku druskās. miežu re̦tam tagad kāda drusciņa. saulei vēl labā drusciņā e̦suot (während die Sonne noch recht hoch am Himmel steht), me̦t nuo darba mieru Etn. III, 124. Zu li. druskà "Salz" [(semasiologisch vgl. alb. geg. krüpε "Salz", aksl. krupa "Krümchen"). drùzgas "kleines Stück", apoln. druzgač "in kleine Stücke zerbrechen", kymr. dryll "Bruchstück" und vielleicht auch zu gr. ϑραύω "zerbreche", sowie got. drauhsnos (drausnos) "Brocken" cund (?) la. frūstum "ein Brocken"; s. Prellwitz Wrtb. 2 186 und 187 f., Boisacq Dict. 350 f., Walde Wrtb. 2 320, Stokes Wrtb. 158, Bezzenberger BB. XXIII, 298 2 und XXIX, 247 f., Persson KZ. XXXIII, 291 f., Trautmann Wrtb. 61 f., Feist Wrtb. 2 91 f.; vgl. auch drusniņa und drusta.]
Avots: ME I, 505
Avots: ME I, 505
ruska
ruska: velcies, r. ("?"), istabā, sēsties galda galiņā! vēl nebiji pelnījusi mana brāļa galda gala Tdz. 45274.
Avots: EH II, 386
Avots: EH II, 386
ruska
ruska, comm., ein unruhiger, ausgelassener Mensch, ein Übermütiger, Alberner Nigr., Gr.-Essern. wohl zur Wurzel von rusenis, wozu auch čech. rychly "rasch", rušiti "anrühren" ahd. rôsc "hastig" mhd. rûsch "Angriff"
Avots: ME III, 563
Avots: ME III, 563
ruskans
Šķirkļa skaidrojumā (36)
aizkūkot
‡ àizkūkuôt kùo Ar., schreiend ein Unglück über jem. heraufbeschwören (Subjekt dazu ist der Kuckuck): dze̦guze būs tev prātu aizkūkuojusi Azand. 82. ja rītuos neē̦dušu aizkūkuo dze̦guze, tai vasarā šāds cilvē̦ks it kâ kalst... bet ja šādā gadījumā kabatā ir kāda druska maizes..., aizkūkuošana tad var nākt pat par labu Fil. Mat. 170.
Avots: EH I, 34
Avots: EH I, 34
drabuškas
drečkas
drumska
drumska, drùmsks 2 Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla 2 [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. 2 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]
Avots: ME I, 503, 504
Avots: ME I, 503, 504
drušķis
I drušķis. ein Weniges: mazs drušķis vien vairs palika kuo pļaut Nötkensh., AP., Bers.; [zu druska].
Avots: ME I, 505
Avots: ME I, 505
drusks
drusku
drusta
ēst
êst [li. [ė´sti, apr. īst, ѣсть], Praes. ē̦du od. ē̦mu, Praet. ēdu, essen, fressen, verzehren: Sprw. ē̦d kâ zirgs, strādā kâ gailis Etn. III, 63. tad nu ē̦d, kâ (nabags) riju seŗ JK. II, 362. ēd kuo ē̦zdams, nepaēd sē̦klu JK. II, 521. kad ir, tad ēd, kad nav, tad ciet. ēd, cik gribas, lai paliek, cik bijis. ē̦dat un apduomājat, kâ katram pe̦lnāms. ē̦dat un nesakāt, ka nee̦sat dabūjuši. ēdis, neēdis, turi galvu augšā! tuo var ēst ir tad, kad nāve dvēseli ņem (sagt man von einem schackhaften Gericht). tur jau lai ē̦d vai visi Anča bē̦rni Etn. II, 30. ēdiet, lai cepēji ve̦ci nepaliek (Aufforderung zum Essen) Etn. IV, 78. ceļ kâ neēdis RKr. VI, 14. lai ve̦se̦li ē̦duši, wünsche, wohl gespeiset zu haben Seew. n. U. ē̦d, ka druskas acīs le̦c Kav. es tevi gribu kâ ēst Kav. pamest zirgam ēst LP. III, 93. maizi ēst ar gardu muti LP. III, 92. ēst ar pilnu muti Mērn. laiki 37. [daudz dieniņu mūžiņā,... cita ē̦sta, cita dze̦rta (Var.: citā ē̦sts, citā dze̦rts) BW. 9173.] saule ē̦d sniegus, die Sonne verzehrt den Schnee U. sirdi ēst, mūžu ēst, das Herz nagen, kränken: tie diezgan tavu mūžu ē̦duši LP. IV, 92. jau tā ēda ē̦damuo, vēl pabēru beŗamuo dze̦ltē̦nuo linu sē̦klu BW. 11064, 3. ē̦dams upuris IV Mos. 29, 19. Refl. - tiês,
1) = ēst: ē̦daties, baudāties dē̦lu mātes barībiņu BW. 19206, 4. sivē̦ns labi ē̦das Mar., frisst gut und wird dadurch fett;
2) sich verzehren, sich grämen:
sirds ē̦das Aus. I, 27;
3) sich hindurch fressen, hindurch dringen:
kâ viņš tur ēdies pa mežu LP. VII, 783;
4) sich zanken:
Sprw. ļaudis ē̦das kâ zivis ūdenī. viņa ēdās caurām dienām LP. IV, 168. viņš uz mani ēdās, er war böse auf mich;
5) ēsties virsū LP. III, 20, sich aufdrägen.
- êšana,
1) das Essen:
ē̦d tavu ēšanu Etn. III, 32. pašā lielā ēsanā un dzeršanā pārnāk kruodzinieks JK. V, 109. Sprw. pie ēšanas visi, pie darba ne˙viena;
2) die Speise Kroppeghof:
viņa de̦vusi tam ļuoti sliktu ēšanu Etn. 1894, 13. es ēšanu paņēmu līdz Kauliņ BB. XIV, 117. suns ēšanu apgāzis JK. II, 573. ê̦dums, das Essen: atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzê̦rumiņu. stallī zviedz kumeliņš ar vakara ē̦dumiņu BW. 1007, ê̦dājs, êdējs,
1) jem., der isst:
Sprw. kāds ēdējs, tāds galds (Var.: tāda kaŗuote). maz maizes, daudz ēdēju. ēdēju daudz, dzērēju daudz - strādātāju vien maz. liela saime un daudz ē̦dēju LP. VI, 1, 125. tas vairs maizes ēdējs nebūs LP. VII, 383. meitu guoda ē̦dājiņi BW. 6587, 1;
2) ein krebsartiger, fresseder Schade, der Fingerwurm, der Krebs:
ēdēju dabū, kad pirkstā ieduŗ ar adatu Etn. II, 149. sirdī iemeties kâ ēdējs RKr. XVII, 96. ēdēja zāle, linaria vulgaris L. Trik., Fest. n. RKr. III, 71, Etn. I, 29. [Zu ai. ádmi, gr. ἔδω, edō (III p. prs. ēst), got. ita "esse", kymr. esu "verschlingen" u. a., s. Walde Wrtb. 2 250, Trautmann Wrtb. 66 u. a.]
Kļūdu labojums:
RKr. VI, 30 = RKr. VI, 14
Avots: ME I, 577
1) = ēst: ē̦daties, baudāties dē̦lu mātes barībiņu BW. 19206, 4. sivē̦ns labi ē̦das Mar., frisst gut und wird dadurch fett;
2) sich verzehren, sich grämen:
sirds ē̦das Aus. I, 27;
3) sich hindurch fressen, hindurch dringen:
kâ viņš tur ēdies pa mežu LP. VII, 783;
4) sich zanken:
Sprw. ļaudis ē̦das kâ zivis ūdenī. viņa ēdās caurām dienām LP. IV, 168. viņš uz mani ēdās, er war böse auf mich;
5) ēsties virsū LP. III, 20, sich aufdrägen.
- êšana,
1) das Essen:
ē̦d tavu ēšanu Etn. III, 32. pašā lielā ēsanā un dzeršanā pārnāk kruodzinieks JK. V, 109. Sprw. pie ēšanas visi, pie darba ne˙viena;
2) die Speise Kroppeghof:
viņa de̦vusi tam ļuoti sliktu ēšanu Etn. 1894, 13. es ēšanu paņēmu līdz Kauliņ BB. XIV, 117. suns ēšanu apgāzis JK. II, 573. ê̦dums, das Essen: atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzê̦rumiņu. stallī zviedz kumeliņš ar vakara ē̦dumiņu BW. 1007, ê̦dājs, êdējs,
1) jem., der isst:
Sprw. kāds ēdējs, tāds galds (Var.: tāda kaŗuote). maz maizes, daudz ēdēju. ēdēju daudz, dzērēju daudz - strādātāju vien maz. liela saime un daudz ē̦dēju LP. VI, 1, 125. tas vairs maizes ēdējs nebūs LP. VII, 383. meitu guoda ē̦dājiņi BW. 6587, 1;
2) ein krebsartiger, fresseder Schade, der Fingerwurm, der Krebs:
ēdēju dabū, kad pirkstā ieduŗ ar adatu Etn. II, 149. sirdī iemeties kâ ēdējs RKr. XVII, 96. ēdēja zāle, linaria vulgaris L. Trik., Fest. n. RKr. III, 71, Etn. I, 29. [Zu ai. ádmi, gr. ἔδω, edō (III p. prs. ēst), got. ita "esse", kymr. esu "verschlingen" u. a., s. Walde Wrtb. 2 250, Trautmann Wrtb. 66 u. a.]
Kļūdu labojums:
RKr. VI, 30 = RKr. VI, 14
Avots: ME I, 577
iebirzīt
iebirzt
iedrupačot
ierotāt
I [ìeruotât,
1) zu essen verschaffen, einsammeln:
kalpuone guovīm jau šuo tuo ir ieruotājusi Nigr.;
2) fressend zu sich nehmen:
guovis būs jau pa druskai ieruotājušas Nigr.]
Avots: ME II, 60
1) zu essen verschaffen, einsammeln:
kalpuone guovīm jau šuo tuo ir ieruotājusi Nigr.;
2) fressend zu sich nehmen:
guovis būs jau pa druskai ieruotājušas Nigr.]
Avots: ME II, 60
izjemt
izjemt: izjēme nuo krāsnes *še̦kauņus Pas. IX, 517. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich herausnehmen;
2) = iztẽrêtiês: tā nauda izje̦mas ar Frauenb. pa druskai (in kleinen Portionen, allmählich) vien izjēmēs (der Fleischvorrat, von dem beständig gegessen wurde) Kaltenbr.;
3) = izņemtiês 2: izjem̃ties visu nakti ar linu mīstīšanu Dunika;
4) = izņemtiês 3.
Avots: EH I, 452
1) für sich herausnehmen;
2) = iztẽrêtiês: tā nauda izje̦mas ar Frauenb. pa druskai (in kleinen Portionen, allmählich) vien izjēmēs (der Fleischvorrat, von dem beständig gegessen wurde) Kaltenbr.;
3) = izņemtiês 2: izjem̃ties visu nakti ar linu mīstīšanu Dunika;
4) = izņemtiês 3.
Avots: EH I, 452
izlaknīt
knosīt
knùosît, ‡
2) gierig essen
(mit ùo 2 ; praes. -īju) PV.: puika knuosīja maizes gabalu, ka druskas vien grìezas. kumeļš knuosī auzas. Refl. -tiês: mit uô N.-Wohlfahrt, mit ùo 2 Fest.,
1): sich kratzen
Renzen, Wessen, (mit ùo 2 ) Skaista, Warkl., (mit uô 2 ) AP., Dunika. Kal., sich lausen Wolm. n. BielU., sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen Frauenb., (mit ùo 2 ) Saikava: mani visu nakti rēja blusas un kuoda knauši; nevareju beigt k. vien Dunika. uz negaisiem vistas knuosas Saikava; einander mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken PV., Renzen: zirgi knuosas;
2): (bei der Arlieit) trödeln
Laidsen, Renzen. (mit ùo 2 ) Warkl.: nevaru vairs tâ k. bez darba Anna Dzilna 25; ‡
3) "?" stīguotāji jautri par stīgām knuosās Janš. Apsk. 7902, S. 20.
Avots: EH I, 635
2) gierig essen
(mit ùo 2 ; praes. -īju) PV.: puika knuosīja maizes gabalu, ka druskas vien grìezas. kumeļš knuosī auzas. Refl. -tiês: mit uô N.-Wohlfahrt, mit ùo 2 Fest.,
1): sich kratzen
Renzen, Wessen, (mit ùo 2 ) Skaista, Warkl., (mit uô 2 ) AP., Dunika. Kal., sich lausen Wolm. n. BielU., sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen Frauenb., (mit ùo 2 ) Saikava: mani visu nakti rēja blusas un kuoda knauši; nevareju beigt k. vien Dunika. uz negaisiem vistas knuosas Saikava; einander mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken PV., Renzen: zirgi knuosas;
2): (bei der Arlieit) trödeln
Laidsen, Renzen. (mit ùo 2 ) Warkl.: nevaru vairs tâ k. bez darba Anna Dzilna 25; ‡
3) "?" stīguotāji jautri par stīgām knuosās Janš. Apsk. 7902, S. 20.
Avots: EH I, 635
krētelēt
‡ krètelêt 2, -ēju Auleja, wiederholt werfen, mit Schwung legen: k. sviestu pa druskai ar kaŗuoti bļuodā. Refl. -tiês, sich schnell bewegen, hin und her läufen, "gūstīties, ķerstīties" (mit è 2 ) Golg.: kuo tu te krētelējies kâ gatavais krētelis! dari darbu lē̦nāk, bet labi!
Avots: EH I, 652
Avots: EH I, 652
meknis
meknis, jemand, der gierig ist: tas ir gan meknis; ņe̦m, ka druskas vien šķīst Etn. II, 113.
Avots: ME II, 594
Avots: ME II, 594
murmināt
mur̂minât,
1): auch (mit ur̂ 2 ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡
2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.
Avots: EH I, 834
1): auch (mit ur̂ 2 ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡
2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.
Avots: EH I, 834
nošķorēt
nùošķuõrêt,
1) stark einheizen, erhitzen
[Salgaln], Spr., [Lennew.; "(den Ofen) zum Brotbacken vorbereiten" MSil. (mit uõ);
2) wegschaufeln (den Schnee)
Dickeln, Jürg.;
3) ("mit uô 2 ") "hinschaffen, wegtransportieren:
n. visu labību uz pilsē̦tu Mesoten; "(Getreide vom Felde) wegschaffen" Druw.;
4) "(Lehmtöpfe, um ihnen die nötige Festigkeit zu verleihen) eine Weile in der Ofenhitze halten, glasieren; (abgekochte Kartoffeln im Kessel) eine Weile über dem Feuer halten (damit die nachgebliebenen Wasserteile verdunsten)"
Grünwald;
5) "hinunterstossen"
Stomersee: nuošķuorē man nuo ārdiem se̦ru! Vank.;
6) "aufessen":
tas jau nuošķuorēs visu, ka ne druskas nepaliks pāri Neu-Bergfried;
7) "abscheren"
Golg., Drobbusch;
8) "gründlich abprügeln"
Tirsen].
Avots: ME II, 867
1) stark einheizen, erhitzen
[Salgaln], Spr., [Lennew.; "(den Ofen) zum Brotbacken vorbereiten" MSil. (mit uõ);
2) wegschaufeln (den Schnee)
Dickeln, Jürg.;
3) ("mit uô 2 ") "hinschaffen, wegtransportieren:
n. visu labību uz pilsē̦tu Mesoten; "(Getreide vom Felde) wegschaffen" Druw.;
4) "(Lehmtöpfe, um ihnen die nötige Festigkeit zu verleihen) eine Weile in der Ofenhitze halten, glasieren; (abgekochte Kartoffeln im Kessel) eine Weile über dem Feuer halten (damit die nachgebliebenen Wasserteile verdunsten)"
Grünwald;
5) "hinunterstossen"
Stomersee: nuošķuorē man nuo ārdiem se̦ru! Vank.;
6) "aufessen":
tas jau nuošķuorēs visu, ka ne druskas nepaliks pāri Neu-Bergfried;
7) "abscheren"
Golg., Drobbusch;
8) "gründlich abprügeln"
Tirsen].
Avots: ME II, 867
notērēt
nùotẽrêt, tr., verzehren, vertun: naudu. viņi tur nuoguldīja savu krājumu un pa druskai vien nuotērēja MWM. X, 103.
Avots: ME II, 874
Avots: ME II, 874
petērne
‡ petērne,
1) comm., "nevīžīgs cilvē̦ks" Bērzgale: ak jūs, petērnes taidas. netikles, ni druskas strādāt negribat!
2) petērnes Lubn. n. FBR. XVII, 121, (mit ḕr 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 122, = peternes.
Avots: EH XIII, 225
1) comm., "nevīžīgs cilvē̦ks" Bērzgale: ak jūs, petērnes taidas. netikles, ni druskas strādāt negribat!
2) petērnes Lubn. n. FBR. XVII, 121, (mit ḕr 2 ) Warkl. n. FBR. XI, 122, = peternes.
Avots: EH XIII, 225
pinks
I piñka,
1): apārnis kad salīst, tad viņš sāk velties pìnkām 2 Heidenfeld; "pika" Seyershof; guovs apķē̦rusēs mē̦slu pinkām Talssen; pinkas Grünw. "pārāk nuoplīsušas drēbes, ja lupatas karājas kâ pinkas"; pinka Bartau "geflochtenes Garn, eine geflochtene Pferdemähne";
ne pìnkas 2 "ne druskas" Fest.
Avots: EH XIII, 234
1): apārnis kad salīst, tad viņš sāk velties pìnkām 2 Heidenfeld; "pika" Seyershof; guovs apķē̦rusēs mē̦slu pinkām Talssen; pinkas Grünw. "pārāk nuoplīsušas drēbes, ja lupatas karājas kâ pinkas"; pinka Bartau "geflochtenes Garn, eine geflochtene Pferdemähne";
ne pìnkas 2 "ne druskas" Fest.
Avots: EH XIII, 234
rubināt
II rubinât,
1): auch Dunika, Frauenb., Rutzau, ("ēst kuosausu pa druskai") Siuxt: aitas rubina salmus Iw., Siuxt. guovis ... plūc zâli, aitu mutes rubina Delle Negantais nieks 203. r. smedziņus Pas. IX, 424. kaķe ausis rubināja Tdz. 37171;
2): kad rāceņi ir nuoziedējuši, tad var sākt r. jaunus rāceņus Iw. Refl. -tiês: auch Dunika; guovis pa rudzu rugāju rubinājas (ē̦d mazu zālīti) Frauenb. vista tur rubinājās (pa zemi kuo lasīja) ebenda.
Avots: EH II, 381
1): auch Dunika, Frauenb., Rutzau, ("ēst kuosausu pa druskai") Siuxt: aitas rubina salmus Iw., Siuxt. guovis ... plūc zâli, aitu mutes rubina Delle Negantais nieks 203. r. smedziņus Pas. IX, 424. kaķe ausis rubināja Tdz. 37171;
2): kad rāceņi ir nuoziedējuši, tad var sākt r. jaunus rāceņus Iw. Refl. -tiês: auch Dunika; guovis pa rudzu rugāju rubinājas (ē̦d mazu zālīti) Frauenb. vista tur rubinājās (pa zemi kuo lasīja) ebenda.
Avots: EH II, 381
ruzga
ruzga, comm., ein unruhiger, ausgelassener Mensch: Lapiņš būtu visādi labs puisis, bet liels ruzga Nigr. Vgl. ruska.
Avots: ME III, 565
Avots: ME III, 565
ruzgs
ruzgs Wid., rötlich, braun: ruzgas acis. ruzga drēbe. ruzgas lapas Mar. n. RKr. XV, 133. Vgl. ruskans.
Avots: ME III, 565
Avots: ME III, 565
saberzt
saber̂zt, saber̂zêt, tr., zerreiben, zerschlagen U.: viņš tevi smalkās druskas saberzīs Etn. III, 14. es tevi pīšļuos būtu saberzis LP. VII, 175. ragana sabe̦rzusi čūsku putekšļuos VII, 672. barība, kuŗu tās (= skudras) iepriekš saberž žuokļuos A. XX, 365. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt MWM. X, 71. miesa kâ sabe̦rzta un sadauzīta A. XXI, 2. kaulus saberzēt, windelweich schlagen U. Refl. -tiês, sich zerreiben.
Avots: ME III, 592
Avots: ME III, 592
sadruskāt
stīvinīca
‡ stīvinīca, eine gewisse Speise (?): man ir taida miltu druska, - vārīsim stīvinīcu! Tdz. 54529 (ähnlich 56858).
Avots: EH II, 582
Avots: EH II, 582
suga
III suga "?":
1) sugām,
a) ganz und gar
W.-Livl. n. U.: sugām dzīvs Duomas IV, 475;
b) teils:
viņš sugām gāja, sugām jāja Erlaa n. U.;
2) pa sugai (= druskai) vien tuos zarus var atnest Roseneck; aus estn. sugu "etwas"
(in der Bed.2).
Avots: ME III, 1115
1) sugām,
a) ganz und gar
W.-Livl. n. U.: sugām dzīvs Duomas IV, 475;
b) teils:
viņš sugām gāja, sugām jāja Erlaa n. U.;
2) pa sugai (= druskai) vien tuos zarus var atnest Roseneck; aus estn. sugu "etwas"
(in der Bed.2).
Avots: ME III, 1115
trausls
tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit aû 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs 2 Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. 2 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.
Avots: ME IV, 226
Avots: ME IV, 226
uzskrapstīt
uzslaucīt
vērbele
vīšķis
vīšķis,
1): mit î Weissensee ("druska") Wessen, mit î 2 (ein Strohwisch, ein Wischlappen)
Orellen; "= ‡ brāzeklis" Lubn. n. BielU.
Avots: EH II, 793
1): mit î Weissensee ("druska") Wessen, mit î 2 (ein Strohwisch, ein Wischlappen)
Orellen; "= ‡ brāzeklis" Lubn. n. BielU.
Avots: EH II, 793
vurināt
I vurinât: "šķirstīt (spalvas)" Bērzgale; meitām krūtis v. Tdz. 48068 (aus Kaunata). kaulu v. "ēst nuo kaula nuost gaļas druskas" Lubn. n. FBR. XVII, 138. Refl. -tiês: = skurinâties 2 Bērzgale.
Avots: EH II, 799
Avots: EH II, 799