Paplašinātā meklēšana

atsē̦rga, eine Rezidivkrankheit Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 164

sḕ̦rga: mit e̦r̃ Autz n. FBR. XVI, 142; kas nu viņiem par sē̦rgu uznākuse? ne˙viens vairs negrib ēst piena putras! AP. puišiem s. uznākuse BW. 12752, 2 var. bērniņi apsirga vē̦de̦ra sē̦rgā 2898. bija iegājuse s.; visas vuškas nuosprāga Zvirgzdine.

Avots: EH II, 482

sḕ̦rga Wolm., PS., Serbigal, AP., sḕ̦rga ² Kl., Prl., Nerft, sê̦rga ² Ruj., Salis, Līn., Iw., Bl., die Seuche, die Krankheit U.: līpama sē̦rga, eine ansteckende Krankheit U. asins sē̦rga, die Ruhr U.; de̦lama sē̦rga, die Schwindsucht U.; gara sē̦rga Vēr. II, 185, die Geisteskrankheit; pakaļas sē̦rga V Mos. 28, 27, Feigwarzen L.; eine ansteckende Klauenseuche (in nassen Sommern) der Schafe Borchow (hier auch als Fluch : ka tevi sē̦rga nuokautu!). - sē̦rgas puķe, Pechnelke (lychnis viscaria L.) RKr. II, 73; Karls. Zu sirgt.

Avots: ME III, 828

sḕ̦rgaîns,

1) = sērdzīgs, kränklich, siech: lietainā vasarā ir sērgaini rāceņi Sassm.;

2) seuchenartig:
sē̦rgaiņas slimības MWM.

Avots: ME III, 828

sē̦rgaļât: auch (mit ẽ̦r ) NB.

Avots: EH II, 482

sē̦rgaļât (li. sergalioti), -ãju, intr., kränkeln: cilvē̦ki paši palaižas: sāk sê̦rgaļāt ^2, liekas cisās Janš. Bandavā II, 99.

Avots: ME III, 828

sē̦rgaŗš,* trübe und in die Länge gezogen : vē̦jš... sē̦rgaŗas gaudas vilka MWM. VIII, 87.

Avots: ME III, 828

ûdenssḕrga, die Wassersucht Ar.

Avots: ME IV, 405

kàlst, - stu, - tu, intr.,

1) trocken, dürr werden, verdorren:
zâle saulē kalst. viņa skrēja, kamē̦r tai sāka mute kalst Asp.;

2) mager werden, verkommen:
ja aizkūkuotais meitiet(i)s pavasarī luopus pirmuo reiz iz kūts izlaižuot un rudenī beigas reizi kūtī piesienuot, tad luopi kalstuot Etn. II, 171; kalstama sērga, die Dürrsucht, Schwindsucht St., Bers., Druw. n. A. XVI, 284. [Zu kalss (s. dies), kaldams, aizkalêties, apkala, r. колѣть "erstarren", s. Zubatý AfslPh. XVI, 395; Ableitung von einem urbalt. * kaltas "erstarrt, hart, dürre".]

Avots: ME II, 144, 145