Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sīve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sīve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
sīvene
sĩvene, ‡
2) eine, die sīva (zu sĩvs I
2) ist: ja [vīramāte būs] kaut kāda sīvenīte Suitu k. No 77.
Avots: EH II, 493
2) eine, die sīva (zu sĩvs I
2) ist: ja [vīramāte būs] kaut kāda sīvenīte Suitu k. No 77.
Avots: EH II, 493
sīvene
sĩvene Karls., sīvene Mag. IV, 2, 44, Plur. sīvenes U., RKr. II, 75, Wasserpfeffer, scharfer Knöterich (polygonum hydropiper L.). Zu sīvs I.
Avots: ME III, 85
Avots: ME III, 85
sīvenis
Šķirkļa skaidrojumā (3)
siets
II siets, der Wurm am Finger Wellig n. U.; eine mit Eiter gefüllte Geschwulst Salis (siẽts), Lemsal n. U. Etwa (nebst sīve "Öl von gestampftem Hanf") zur Wurzelform sēi- "tröpfeln" (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 464)? Zur Bed. vgl. le. pìluonis.
Avots: ME III, 861
Avots: ME III, 861
sīvs
II sīvs sīvs U., sīve L., U.,
1) "scharfe Materie"
U.; sìvs 2 Selb., Gr.-Buschh., sīvs Spr., Laud., Bers., sìve 2 Kalz., auch sīvais, die Mistjauche U.: aplej kāpuostus ar sīvu - spradzes neēdīs! Gr.-Buschh. žīds brien sīva duobē, kas atruodas laidara priekšā Pet. Av. saimniece atrada guovis par daudz slapjas un ar sīvuo apliekšējušas A. v. J. 1900, S. 368. jāiet pie tāda saimnieka, kam laidars līguosies vienā sīvā Vēr, v. J. 1903, S. 49. vainu smēre ar luopu vircu jeb sīvu Etn. IV, 115;
2) sĩvs Jürg., sìvs 2 Mar. n. RKr. XV, 135, Gr.-Buschhof, sīvs Wessen, das Öl, das sich beim Stossen gefeuchteten Hanfes bildet
U.: jāgrūž, kamē̦r rulk kaņepēm sīvs lauku Vīt. 57;
3) sîve Karls., sìve 2 Schwanb., die Gerberlohe.
In der Bed. 1 und 3 wohl zu sĩvs I. In der Bed. 2 dagegen vielleicht nebst sijums und li. sývai "der "Saft", syva "Seim" zu ahd. seim "Seim" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 464 f., Bezzenberger BB. XXVII, 144.
Avots: ME III, 856
1) "scharfe Materie"
U.; sìvs 2 Selb., Gr.-Buschh., sīvs Spr., Laud., Bers., sìve 2 Kalz., auch sīvais, die Mistjauche U.: aplej kāpuostus ar sīvu - spradzes neēdīs! Gr.-Buschh. žīds brien sīva duobē, kas atruodas laidara priekšā Pet. Av. saimniece atrada guovis par daudz slapjas un ar sīvuo apliekšējušas A. v. J. 1900, S. 368. jāiet pie tāda saimnieka, kam laidars līguosies vienā sīvā Vēr, v. J. 1903, S. 49. vainu smēre ar luopu vircu jeb sīvu Etn. IV, 115;
2) sĩvs Jürg., sìvs 2 Mar. n. RKr. XV, 135, Gr.-Buschhof, sīvs Wessen, das Öl, das sich beim Stossen gefeuchteten Hanfes bildet
U.: jāgrūž, kamē̦r rulk kaņepēm sīvs lauku Vīt. 57;
3) sîve Karls., sìve 2 Schwanb., die Gerberlohe.
In der Bed. 1 und 3 wohl zu sĩvs I. In der Bed. 2 dagegen vielleicht nebst sijums und li. sývai "der "Saft", syva "Seim" zu ahd. seim "Seim" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 464 f., Bezzenberger BB. XXVII, 144.
Avots: ME III, 856
vai
I vài Wolm. u. a., voj Dond., Stenden (hier auch vo), Erlaa, Golg., Memelshof, Schwanb., Wandsen, U.,
1) Fragepartikel mit der Bed. des lat. -ne und des russ. ли: vai tu viņu pazīsti (kennst du ihn)?
2) etwa
(betont, am Ende einer Frage): vai kas sāp vai? B. W. vai Žuogs vai? A. v. J. 1897, S. 306. dabūjāt vai? es vai? Ruj., Wolm.;
3) oder
(disjunktiv): kas tur ir - zirgs, vai guovs? Dunika u. a.; vai (nu) - vai (nu), = (der Bedeutung nach) lat. sīve - sīve: nu vedīšu šuo rudeni, vai ir liela, vai ir maza BW. 13902, 2. vai nu iet kalnā, vai lejā (= vai laimēsies, vai ne) Kav. uz tiem jautājumiem, kurus viņš tur vai nu par pārestīgiem, vai par pār-gudriem, vai arī par visai muļķīgiem Mērn. l. 57. duod, vai acs, vai galva JK. V, 103; vgl. auch die Angaben Mag. II, 2, 97;
4) (gleich lat. vel) gar, auch sogar, selbst, geradezu, beinahe:
apē̦stu vai vilku ar visām spalvām RKr. VI, 1002. būtu atdevis vai pusi nuo visas savas mantas Dīcm. pas. v. I, 37. kad lai vai acis zaļas paliek A. XX, 231. allaž jau mana vaina, vai lai kaza sētiņā galvu iebāž! Br. sak. v. 1316. pie Pēteŗa es neietu, lai vai vīra nedabūtu BW. 20280, 8. it kâ vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīcm. pas. v. I, 34. klupt virsū un vai kauties A. v. J. 1896, S. 367. aiz sāpēm gribējis vai traks palikt RKr. VIII, 78. gribēja vai nuo ādas sprukt Dicm. pas. v. I, 37. kad tu kritīsi, tad tu vai galvu lauzīsi Kav, viņa apstaigāja vai visas sē̦tas Vēr. 179. spiež kalpu vai nuost pa˙visam LP. VII, 426. bē̦du ir bijis vai ik uz suoļa Doku At. madāma muižā vai uotrs lielskungs MWM. XI, 198. tas jādara, kad vai kas (man muss es tun, was auch immer geschehen mag) Etn. IV, 104. un lai tad tur vai kas! A. IV, 258. ka tur lai vai kas II, 132; vai cik, soviel man nur will: draugu viņam vai cik Doku At. nu ir naudas vai cik LP. VII, 615 (ähnlich III, 57, 75). lai mana sirds ir vai cik me̦lna Mērn. 1. 128, tāds vīrs, ka tik vai nu (ein solcher Mann, wie man sich ihn nur wünschen mag) A. IV, 297 (ähnlich II, 130). gājuši pa kūti vai (geradezu) traki XX, 304. zē̦ns paslēpies; citādi vai pieķe̦rtu LP. III, 95. Mit Wiederholung des vai am Ende: taps vai par skruoderi vai, wird etwa gar ein Schneider werden Le. Leseb. 201. Aus liv. voi, s. Thomsen Beröringer 287 f.
Avots: ME IV, 432, 433
1) Fragepartikel mit der Bed. des lat. -ne und des russ. ли: vai tu viņu pazīsti (kennst du ihn)?
2) etwa
(betont, am Ende einer Frage): vai kas sāp vai? B. W. vai Žuogs vai? A. v. J. 1897, S. 306. dabūjāt vai? es vai? Ruj., Wolm.;
3) oder
(disjunktiv): kas tur ir - zirgs, vai guovs? Dunika u. a.; vai (nu) - vai (nu), = (der Bedeutung nach) lat. sīve - sīve: nu vedīšu šuo rudeni, vai ir liela, vai ir maza BW. 13902, 2. vai nu iet kalnā, vai lejā (= vai laimēsies, vai ne) Kav. uz tiem jautājumiem, kurus viņš tur vai nu par pārestīgiem, vai par pār-gudriem, vai arī par visai muļķīgiem Mērn. l. 57. duod, vai acs, vai galva JK. V, 103; vgl. auch die Angaben Mag. II, 2, 97;
4) (gleich lat. vel) gar, auch sogar, selbst, geradezu, beinahe:
apē̦stu vai vilku ar visām spalvām RKr. VI, 1002. būtu atdevis vai pusi nuo visas savas mantas Dīcm. pas. v. I, 37. kad lai vai acis zaļas paliek A. XX, 231. allaž jau mana vaina, vai lai kaza sētiņā galvu iebāž! Br. sak. v. 1316. pie Pēteŗa es neietu, lai vai vīra nedabūtu BW. 20280, 8. it kâ vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīcm. pas. v. I, 34. klupt virsū un vai kauties A. v. J. 1896, S. 367. aiz sāpēm gribējis vai traks palikt RKr. VIII, 78. gribēja vai nuo ādas sprukt Dicm. pas. v. I, 37. kad tu kritīsi, tad tu vai galvu lauzīsi Kav, viņa apstaigāja vai visas sē̦tas Vēr. 179. spiež kalpu vai nuost pa˙visam LP. VII, 426. bē̦du ir bijis vai ik uz suoļa Doku At. madāma muižā vai uotrs lielskungs MWM. XI, 198. tas jādara, kad vai kas (man muss es tun, was auch immer geschehen mag) Etn. IV, 104. un lai tad tur vai kas! A. IV, 258. ka tur lai vai kas II, 132; vai cik, soviel man nur will: draugu viņam vai cik Doku At. nu ir naudas vai cik LP. VII, 615 (ähnlich III, 57, 75). lai mana sirds ir vai cik me̦lna Mērn. 1. 128, tāds vīrs, ka tik vai nu (ein solcher Mann, wie man sich ihn nur wünschen mag) A. IV, 297 (ähnlich II, 130). gājuši pa kūti vai (geradezu) traki XX, 304. zē̦ns paslēpies; citādi vai pieķe̦rtu LP. III, 95. Mit Wiederholung des vai am Ende: taps vai par skruoderi vai, wird etwa gar ein Schneider werden Le. Leseb. 201. Aus liv. voi, s. Thomsen Beröringer 287 f.
Avots: ME IV, 432, 433