Paplašinātā meklēšana

‡ àizsūkât, leckend zu saugen anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt): puika konfekti aizsūkāja un nuometa Jürg.

Avots: EH I, 54

‡ apsũkât Dunika, Rutzau, saugend belecken: a. kaulu.

Avots: EH I, 118

‡ atsūkât, leckend weg-, absaugen: bē̦rns garuozu tik ilgi sūkāja, līdz atsūkāja gan˙drīz pusi nuost Dunika.

Avots: EH I, 172

[ìesūkât, wiederholt einsaugen: nāsis e̦lsuoja, it kâ gaisu... iesūkādamas A. Gulbis Fantasti 27.]

Avots: ME II, 74

izsũkât, freqn. zu izsùkt, mit Unterbrechnung aussaugen Ahs.; tabaku, zuobus RSk. II, 226.

Avots: ME I, 808

nùosũkât, tr., freqn.,

1) absaugen, ablutschen:
pie tam viņa nuosūkāja pirkstus Jauns.;

[2) verleumden
Erlaa.] Refl. -tiês, sich ablecken, bedauern: sunītis ar kaķīti nuosūkājas vien LP. IV, 85.

Avots: ME II, 862

pasũkât, tr., freqn., wiederholt ein wenig saugen: pirkstus. pasūkā korķi, sauge den Pfropfen, sagt man zu einem, der das, was er wünscht, nicht erlangt, etwa - ja Kuchen! Kand.

Avots: ME III, 110

sasũkât, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch leckend saugen
Frauenb.: bē̦rns ilgi sasūkāja sasistuo pirkstu.

Avots: EH XVI, 452

sasũkât,

1) aufsaugen:
s. sukura gabalu PS.;

2) saugend erlangen
Dunika.

Avots: ME III, 751

‡ sasũkâtiês Frauenb., sich eine gewisse Zeit hindurch beklagen: kaimiņš ilgi sasūkājās, kad tam zirgs nuosprāga.

Avots: EH XVI, 452

sũkât: auch AP. Refl. -tiês: klagen, sich beklagen Dobl. n. BielU., Frauenb.; besorgt sein um etwas Diet.: sūkājās, kuo nu darīt.

Avots: EH II, 607

sũkât Neuenb., C., PS., Jürg., Arrasch, Selg., Siuxt, Dond., Bauske, Līn., Iw., Widdrisch, (mit ù ) Ermes, (mit ù ² ) Lis., Kl., Kr. u. a., leckend saugen (z. B. die Finger) Freiziņ: sūkāt pirkstus LP. I, 147. vēl rītu, parītu būs, kuo sūkāt BW. 2016. sūkāt cukurgraudiņu R. Sk. II, 138. sūkāja bonbonus Stari lI, 419. tabaku sūkāt Mērn. I. 37, U., Tabak kauen. pīpi sūkādams MWM. VI, 29. Refl. -tiês, leidtun, bedauern Spiess, Lemsal, Peb. n. U., sich beklagen Freiziņ: vaina, par kuo varēja sūkāties LP. VI, 493 (ähnlich 389 und IV, 92). tik tuo sūkājies, ka kungs pa˙galam e̦suot izpuostījis viņu IV, 165. sūkājuos, ka man netaisnība nuotikusi A. XI, 52. "kad tevi pats nelabais!" Ansis sūkājās LP. IV, 10. "sasitu uz ce̦lma nejauki gūžu,"lācis sūkājies 229 (ähnlich VI, 284). baluodis briesmīgi sūdzējies (sūkājies) VI, 242. milzis nu sūkājās pēc zižļa:"... kas lai sakaļ man zizli?" Pas. II,171. Zu sùkt 1.

Avots: ME III, 1131

uzsūkât,

1) aufsaugen (wiederholt):
u. asinis;

2) uzsūkā nu pirkstu! sauge (lutsche) nun am Finger! (sagt man zu jem., dem etwas misslungen ist).

Avots: ME IV, 386

blusît (unter blusinât II): auch Golg. Refl. -tiês,

1): auch Golg., Oknist, Warkl.; ‡

2) "sūkāties par kādu zaudējumü Golg.: viņu tâ piemānīja, ka bija ilgi jāblusās.

Avots: EH I, 232

parîtu (unter parît): vēl rītu, p. būs kuo sūkāt BW. 2016.

Avots: EH XIII, 168

I skûpstît: (nur als ein Buchwort) Dobl. (mit û ² ), Dunika (mit ũ ); "sūkāt" Jürg. (mit û ² ): s. sukura graudu; "ar lūpām pīkstināt" Erlaa: pate tur skùpsta ² , un kaķis duomā, ka pele pīkst, Refl. -tiês: mieža jumis skūpstījās ar apiņa ce̦kuliņu BW. 28541.

Avots: EH II, 517

smukstinât, ‡

3) "sūkāt" Lubn.

Avots: EH II, 540

‡ sul˜pstît NB. "sūkāt": zē̦ns sulpsta bumbu; belecken (mit ul ) OB. Refl. -tiês OB. "nicht geben wollen" (?). Vgl. sulˆpît ² .

Avots: EH II, 602