nosūstīties
‡ nuosũstîtiês Ahs., = ‡ nùosūruôtiês: kalpam gada beigās jānuosūstās vien, ka ne˙kas nepa˙liek pāri.
Avots: EH II, 93
Avots: EH II, 93
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sūst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sūst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
sasūstēt
sūst
‡ sūst, nässen, siepen (wie die Krätze) Stender Deutsch-lett. Wrtb.: naiza sūst (sūrst, sūt), die Krätze nässet ebenda.
Avots: EH II, 609
Avots: EH II, 609
sūstēt
sūstēt
sūstêt,
1) = sũrstêt (mit ũ) Bl.: ar sūstēšanu Ev. und Epist., mit Schmerzen. acis sūst Juris Brasa 506. te sūst (siept?), te tādi sutuoņi, hier ist quelliges Land Biel. n. U.;
2) =sust I. Die Bed. "schmerzen" konnte aus sũrstêt herübergenommen sein; sonst kann dies sūstêt auf dem prs. sūstu (unter sust I) beruhen, vgl. Le. Gr. 588 und auch sūkstêt.
Avots: ME III, 1134
1) = sũrstêt (mit ũ) Bl.: ar sūstēšanu Ev. und Epist., mit Schmerzen. acis sūst Juris Brasa 506. te sūst (siept?), te tādi sutuoņi, hier ist quelliges Land Biel. n. U.;
2) =sust I. Die Bed. "schmerzen" konnte aus sũrstêt herübergenommen sein; sonst kann dies sūstêt auf dem prs. sūstu (unter sust I) beruhen, vgl. Le. Gr. 588 und auch sūkstêt.
Avots: ME III, 1134
sūstīties
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
šust
Šķirkļa skaidrojumā (3)
naiza
naĩza,
1): auch Lng.; sūrst un sūst kâ n. Stenders Pas. un st. (1789), S. 16; ‡
3) "Streit;
naids" (mit aî 2 ) Frauenb.
Avots: EH II, 3
1): auch Lng.; sūrst un sūst kâ n. Stenders Pas. un st. (1789), S. 16; ‡
3) "Streit;
naids" (mit aî 2 ) Frauenb.
Avots: EH II, 3
sūrstēt
sũrstêt Wolm., Lems., Iw., -u, -ẽju,
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134
1) empfindlich und anhaltend schmerzen
Bers., (mit ũ) Karls., Salis: zuobi sūrst U. vilkam sūrsteja āda LP. IV, 170. man sirds sūrst. rīkle sāka sūrstēt Vēr. II, 225. ruokas kaita tulznās sūrstuošās I, 1095. sūrstēs tavi vaigu gali BW. 23344 var. bļāvis, ka sūrstuot LP. V, 131;
2) siepen (wie bei Quetschwunden)
U.;
3) schlecht brennend viel Rauch geben:
tā zaļā malka jau ne˙maz nede̦g, bet tik sūrst krāsnī Kronw. Wenigstens in der Bed. 1 zu sũrs, s. Le. Gr. 587; vgl. sūstêt.
Avots: ME III, 1134
sust
I sust: prs. sùtu 2 od. sustu Auleja, sūstu Strods Par. vōrdn. 167,
1): "bähen, gebähnt"
ME. III, 1126 zu ersetzen durch "gebäht"; ja uoša kuoks saulē dabū s., tad tas paliek sīksts Linden in Kurl. kuoks ilgi sutis ūdenī OB.; "auguot pūt (par lakstiem)" Saikava: tupeņi sūt;
2): auch Heidenfeld, N.-Peb., Saikava, Salis. ‡ Subst. sušana, das Sichbefinden in heisser Luft:
izgājušvasar tik lielas sušanas ("tik karsta laika") nebij Linden in Kurl.
Avots: EH II, 604
1): "bähen, gebähnt"
ME. III, 1126 zu ersetzen durch "gebäht"; ja uoša kuoks saulē dabū s., tad tas paliek sīksts Linden in Kurl. kuoks ilgi sutis ūdenī OB.; "auguot pūt (par lakstiem)" Saikava: tupeņi sūt;
2): auch Heidenfeld, N.-Peb., Saikava, Salis. ‡ Subst. sušana, das Sichbefinden in heisser Luft:
izgājušvasar tik lielas sušanas ("tik karsta laika") nebij Linden in Kurl.
Avots: EH II, 604