Paplašinātā meklēšana

sašaũt, Refl. -tiês,

2): sāpes sašāvās ruokā Morizberg; ‡

4) "saskrieties" Lubn.: viņš sašāvās ar mani; (während eines Gespräches) in Konflikt geraten
Lasd.; zusammenstossen (intr.) Taurkaln: viņi sašāvās durvīs; ‡

5) sich (als Freunde) zusammentun
Jürg.

Avots: EH XVI, 453

sašaũt, tr.,

1) zerschiessen, verwunden
U.: sašauj... svētelim spārnu LP. I, 174. šaut man šāva, nesašāva (Var.: šautin mani nenuošāva) BW. 30747 var.;

2) schiessend erlangen; erschiessen (auf eine grössere Menge bezogen):
stiprais sašauj divas mucas putnu gaļas LP. IV, 13;

3) schnell schiebend stossen
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen; perfektiv): lai sašaunuot maizi krāsnī LP. VI, 840; 4j zusammenfügen: galdi (Bretter) še ir sašauti L.;

5) intr., einen tüchtigen Hieb versetzen:
Homs sašāva zirgiem Pasaules lāpītājs 251. Refl. -tiês,

1) sich zerschiessen, sich schiessend verwunden;

2) hesein-, hineinschiessen, -stürzen:
asaras viņai sašāvās acīs A. XX, 122. sārtums sašāvās vaiguos B. Vēstn.;

3) zusammenfallen:
plācenis... sašaunas kuopā Etn. II, 61.

Avots: ME III, 754

‡ sašàutêt ² Sawensee "sakult": s. sviestu ar sukuru. s. uolas.

Avots: EH XVI, 453

sašautîtiês, = sašaudîtiês, sich plötzlich unruhig bewegen: Altbe̦rgs spēji sašautījās, kâ steigties laukā RA.; ins Wanken geraten, zu (sch)wanken beginnen (mit àu ² ) Saikava.

Avots: ME III, 754

sašautrēt, aufstecken: s. reņģes žāvējuot uz šautrām Rig. Strand.

Avots: ME III, 754

sapluinît, tr., zerzausen, zerreissen, zerwühlen; stark schütteln (perfektiv) Schujen, Nötk.: suns sapluinīja apģē̦rbu N. - Peb., Nötk. vējš sapluinījis (izliecis uz visām pusēm) kartupeļu lakstus, linus Schujen, apraudās sapluinītuo, sašautuo gulē̦tāju Druva I, 499. viņa sapluinīja tuo labi MWM. X, 889; stark und mehrfach an den Ohren od. Haaren reissen Lis.; verprügeln Nerft. Refl. -tiês, vom Schütteln ganz weich werden: sapuvušie rāceņi ve̦duot pa˙visam sapluinījušies Nodaggen.

Avots: ME II, 704

sašàust, freqn. sašaustît L., tr., geisseln (perfektiv): jātnieks bij švītras mugurā sašautis LP. VI, 685. miesa tapa asiņaina sašausta Asp. mana sirds ir upuru bultām sašaustīta Stati I, I 15.

Avots: ME III, 754

švĩtra C., Iw. n. FBR. VI, 52, švìtra PS., = svītra, ein eingeritzter oder farbiger Streifen U.; Spur auf der Haut von Peitschenhieben U.: garas mākuoņu švītras Etn. II, 96. nāk me̦lna švītra pa gaisu LP. VI, 49. jātnieks bij švītras mugurā sašautis 685. apvilkt ar kuociņu švītru riņķī VII, 145. vieglas miglas švītriņas Vēr. II, 156. nuozib re̦tās uguns švītras I, 1132, N.-Peb. guovs sabadījuse švītru švītrās viņu Duomas II, 1089.

Avots: ME IV, 120

žvẽrkstêt Nötk., ein Schallverbum: sašauts kaķis nejauki žvê̦rkst ² (schreit) Stenden.

Avots: ME IV, 844