sapluinît, tr., zerzausen, zerreissen, zerwühlen; stark schütteln (perfektiv) Schujen, Nötk.: suns sapluinīja apģē̦rbu N. - Peb., Nötk. vējš sapluinījis (izliecis uz visām pusēm) kartupeļu lakstus, linus Schujen, apraudās sapluinītuo, sašautuo gulē̦tāju Druva I, 499. viņa sapluinīja tuo labi MWM. X, 889; stark und mehrfach an den Ohren od. Haaren reissen Lis.; verprügeln Nerft. Refl. -tiês, vom Schütteln ganz weich werden: sapuvušie rāceņi ve̦duot pa˙visam sapluinījušies Nodaggen.

Avots: ME II, 704

sapluinît: s. gulē̦tāju, lai muostas Laidsen. tie ēdēji (gewisse Tiere) bij sapluînījuši ² ("sasituši") pīlẽ̦nus Frauenb.

Avots: EH XVI, 437