Paplašinātā meklēšana

sagâzt, Refl. -tiês,

1): (fig.) kad ir kāds guods, tad sagāžas (viele Gäste stellen sich zugleich ein).
reiz puodzēnieši sagāzās visi uz reiz: bij nuorunājuši visi kuopā braukt Orellen.

Avots: EH XVI, 408

sagâzt,

1) tr., umwerfen, auf einen Haufen werfen, schütten
U., zerstören: zē̦ni sē̦tu sagāzuši (Var.: salauzuši, saminuši) BW. 6466 var. siena ir sagāzta Kaudz. M. 62. sagāž . . . mājuokli LP. I, 77;

2) tr., viel werfen, schütten, giessen;
(intr.) viel regnen: lietus sagāzis JR. IV, 122. Refl. -tiês,

1) sich umwerfen, umstürzen, zusammenstürzen, auf einen Haufen stürzen :
bezdibeņuos klinšu kalni . . . sagāžas A. XX, 375. tâds truoksnis, it kâ zeme un debess sagāztuos LP. V, 157. vai tamdēļ . . . pasaule sagāzīsies? ebenda 152. ūdens sagāzies atpakaļ e̦ze̦rā Pas. III, 224. viņš lika ūdenim pār viņiem sagāzties V Mos. 11, 4;

2) sagāzusies, sagt man von einer Frau (auch von Tieren), die niedergekommen ist.

Avots: ME III, 625

‡ atcilˆt ² (li. atkìlti "übersiedeln") Wandsen,

1) sich von neuem emporheben:
veldē sagāztie rudzi jau atciluši;

2) mīkla atcilusi, der Teig ist (wegen der schlechten Qualität der Hefe) wieder zusanunengesunken.

Avots: EH I, 137

pùlks,

1): kaŗa pulki BW. 32010. zuosu pulki 17605, 10. pulciņš (Var.: daudz) mazu bē̦rnu 2075, 1 var. sagāzts liels p. skuju Apsk. 1903, S. 177;

2): pulˆkiem ² ciemiņiem Grob.; in Salis auch die "bestimmte"
Adjektivform: tie pulkei (< -*ai, für schriftle. *pulkie) cilvē̦ki;

3): auch (mit ulˆ ² ) Dunika, Salis.

Avots: EH II, 323

I saguõztiês Ramelshof, Wainset "=sagāzties, sabrukt" (von Menschen in Ohnmachtsanfällen und Gebäuden); (mit uô ^{2) "} sich nach vorn beugen" Hofzumberge, Dond, iet saguozies, nach vorn gekrümmt C., Lautb., Siuxt, Widdrisch; iet saguôziês ("iesāņus") N.-Peb.; "sarāvies" Arrasch, Golg., Schwanb.; galds nuo siltuma saguôzies, hat sich geworfen Kl. saguôztiês = Ruj., Wandsen, sich schlaffgekrümmt hinsetzen.

Avots: ME II, 634

samūdêt,

1) eine gewisse Zeit hindurch schwimmen
Meiran: zivju ķēniņiene samūdējuse. trīs dienas trīs naktis LP. V, 393;

2) "sagāzt": samūdēt (für -īt?) kuokus staignā vietā Rugāji;

3) = sasmakt ² (mit ū ) Lemsal: ūdens, ēdiens samūdējis; "ieskābt (mit ù ² ) Bers.; ganz sauer werden (mit ũ) N: -Peb.;

4) eine gewisse Zeit hindurch dumpfbrüllen:
dumpis samūdēja visu vakaru Saikava.

Avots: ME II, 691

sazekšķêt,

1) auch sazekšêt AP., durch Schmutz schwarz, hart und stänkrig werden
Schibbenhof, Serben, Mag. III, I, 92 (vgl. sasekšķêt): tev zeķes gluži sazekšķējušas Peb.;

2) schmutzig waten
(sabrist): s. zeķes, zābakus Nötk.;

3) "?": ja veldē sagāzta labība sāk pūt, saka, ka labība sazekšķē Sessw.;

4) "?": tu jau tuo veļu esi sazekšķējusi vien (von schlecht gewaschener Wäsche)
Kl. - Dselden.

Avots: ME III, 795

šķḕrsis: Querholz (mit êr ² ) Grob., Salis; grāpja vākam š. vaļā Grob. šķērši ir arī tīnes vākam, ecēšām, durīm, galda un suola kājām, stellēm ebenda. uz˙reiz tādi šķêrši ² (vē̦tras sagāzti kuoki) man priekšā uz ceļa Seyershof. aude̦klam varuot šķḕrsi ² ("?") iešķērēt; tad audekls sajūkuot Mahlup. šķêrši ² Frauenb., Orellen, die Querhölzer am Webstuhl.

Avots: EH II, 634