Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sajūta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sajūta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
priekšsajūta
sajūta
sajùta, auch sajuta Spr., die Empfindung, das Gefühl; die Stimmung; die Vorstellung, die Errinnerung Spr.: laimes sajūta A. v. J. 1890, S. 468. spē̦ka sajūta 1901, S. 935. pastiprināta dzīves sajūta XI, 633. - taustekļi jeb sajutas organi A. v. J. 1896, S. 315. organismiem sava vienkuopība sajutā, pašapziņā Pūrs 1, 22. likums sajutā laikam man gulēja B. Vestn.
Avots: ME II, 642
Avots: ME II, 642
Šķirkļa skaidrojumā (10)
cildīt
[cildît,
1) heben, erregen
Wid.: cildi, dievs, man kājiņas RKr. XVI, 141. sajūta augšup cildītas krūtis Purap.;
2) cil˜dît Bauenhof, cilˆdît Drosth., Kr., cilˆdît 2 Wandsen, rühmen;
3) zum Zorne od. zur Empörung reizen
Allend., Kok., Smilt. n. U.]
Avots: ME I, 381
1) heben, erregen
Wid.: cildi, dievs, man kājiņas RKr. XVI, 141. sajūta augšup cildītas krūtis Purap.;
2) cil˜dît Bauenhof, cilˆdît Drosth., Kr., cilˆdît 2 Wandsen, rühmen;
3) zum Zorne od. zur Empörung reizen
Allend., Kok., Smilt. n. U.]
Avots: ME I, 381
divkāršs
divkā`ršs,
1) doppelt, zweifach:
samaksāt divkāršu ce̦nu Niedra. dārzu ieslē̦dz divkārša sē̦ta A. XVI, 408. sirdī viņam dzīvības strāva te̦k tuoties ar divkāršu ātrumu JR. IV, 6;
2) zweispaltig, zweierlei:
mani pildīs ar divkāršām jūtām Rainis. divkāršas sajūtas Konv. 2 843. Adv. divkā`rši, divkāršām BW. 23420, 5, auch divkā`ršu Tr. III, 1131, zweimal, zwiefach: atraitņam smaga ruoka, divkārš' mīti gredzeniņi BW. 15383, 8.
Avots: ME I, 472
1) doppelt, zweifach:
samaksāt divkāršu ce̦nu Niedra. dārzu ieslē̦dz divkārša sē̦ta A. XVI, 408. sirdī viņam dzīvības strāva te̦k tuoties ar divkāršu ātrumu JR. IV, 6;
2) zweispaltig, zweierlei:
mani pildīs ar divkāršām jūtām Rainis. divkāršas sajūtas Konv. 2 843. Adv. divkā`rši, divkāršām BW. 23420, 5, auch divkā`ršu Tr. III, 1131, zweimal, zwiefach: atraitņam smaga ruoka, divkārš' mīti gredzeniņi BW. 15383, 8.
Avots: ME I, 472
ieģisma
izteika
izteĩka ,* gew. iztèiksme *,
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
notrult
‡ *nùotrult, = nùotrulêt: sajūtas it kâ nuotrulušas A. Erss Daugava 1928, S. 547. nuotrulis nazis Bērzgale, Hasenp., Heidenfeld; nuotrulis "īss (un šķidrs) kļuvis, truls": zirgam aste nuotrulusi Grawendahl, Sessw. ar mazu, iesirmu un tādu kâ nuotrulušu bārdiņu Saul. Burtnieks 1936, S. 22.
Avots: EH II, 102
Avots: EH II, 102
paspēcināt
paspècinât, tr., verstärken: pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī paspēcinātas izteikas A. XI, 633.
Avots: ME III, 105
Avots: ME III, 105
rieba
riêba Kr.,
1) rieba U., riêba 2 Karls., öfter der Plur. riebas U., Zaravič, riêbas Bers., C., auch riebji (?) Rainis Gals un sākums 202, der Ekel, Widerwille, Verdriesslichkeit, Abgeneigtheit
U.: vāti apskatuot riebas nāk Bers. es apve̦mtuos aiz riebām MWM. VIII, 336. riebju (?) sajūta par sevi pašu... pārvērtās par dusmām Seibolt. tagadne par riebām pārvē̦rtusēs MWM. VI, 770. bailes un rieba Druva II, 431. viņš saceļ riebas un baismu MWM. v. J. 1897, S. 255. tas viņam par riêbu Lis., das gefällt ihm nicht;
2) auch riebe, der Schmerz, das Unwohlsein
(riêba) Golg.: ja mazākā rieba, tad jāiet pie ārsta Fest., Stelp. ūdens riebe Celmiņ, die Tollsucht bei Hunden. Zu riêbt I.
Avots: ME III, 542
1) rieba U., riêba 2 Karls., öfter der Plur. riebas U., Zaravič, riêbas Bers., C., auch riebji (?) Rainis Gals un sākums 202, der Ekel, Widerwille, Verdriesslichkeit, Abgeneigtheit
U.: vāti apskatuot riebas nāk Bers. es apve̦mtuos aiz riebām MWM. VIII, 336. riebju (?) sajūta par sevi pašu... pārvērtās par dusmām Seibolt. tagadne par riebām pārvē̦rtusēs MWM. VI, 770. bailes un rieba Druva II, 431. viņš saceļ riebas un baismu MWM. v. J. 1897, S. 255. tas viņam par riêbu Lis., das gefällt ihm nicht;
2) auch riebe, der Schmerz, das Unwohlsein
(riêba) Golg.: ja mazākā rieba, tad jāiet pie ārsta Fest., Stelp. ūdens riebe Celmiņ, die Tollsucht bei Hunden. Zu riêbt I.
Avots: ME III, 542
sajust
sdjust, Refl. -tiês: ne˙maz nesajutās, ka sērklis prieškā Heidenfeld; sich fühlen: sirds man viena sajūtas Skalbe Raksti I, 110. gribēja ... apskatīties slimnieci, lai re̦dzē̦tu, kâ viņa sajūtas Anna Dzilna 194. sajūtuos ve̦se̦la 176.
Avots: EH XVI, 414
Avots: EH XVI, 414
smeldzināt
smeldzinât,
1) "?" : (tuvības sajūta) tīksmīgi smeldzināja A. Brigader Daugava I, 1205;
2) staubregnen
(mit elˆ ) Festen, (mit el˜ ) Siuxt; besprengen, anfeuchten (vor dem Beuteln) Arrasch (mit elˆ );
3) "stechen
(dzelˆt)" Tadaiken: nātres smeldzina; smel˜dzinât ( dzeldinât) ar nātrēm A.-Autz;
4) "schmerzen"
(mit el˜ ) Luttringen. Zur Bed.2vgl. sme̦lganât und smildzinât I, zur Bed. 3 - li. smel˜gia "stichelt" KZ. LII, 253.
Avots: ME III, 956, 957
1) "?" : (tuvības sajūta) tīksmīgi smeldzināja A. Brigader Daugava I, 1205;
2) staubregnen
(mit elˆ ) Festen, (mit el˜ ) Siuxt; besprengen, anfeuchten (vor dem Beuteln) Arrasch (mit elˆ );
3) "stechen
(dzelˆt)" Tadaiken: nātres smeldzina; smel˜dzinât ( dzeldinât) ar nātrēm A.-Autz;
4) "schmerzen"
(mit el˜ ) Luttringen. Zur Bed.2vgl. sme̦lganât und smildzinât I, zur Bed. 3 - li. smel˜gia "stichelt" KZ. LII, 253.
Avots: ME III, 956, 957
vāsmīgs
vāsmîgs,
1) empfindlich
N. - Peb., (mit ã) Ramkau, (mit à 2 ) Kl., Mar.: viņs tāds vāsmīgs: nedrīst i[r] piedurties Mar. n. RKr. XV, 142. putninš ruokā jāņe̦m prātīgi, juo tas ir vāsmīgs Mar. vāsmīgs ("?") darbs ebenda. aitas vāsmīgas nuo slapjuma Ramkau;
2) unerhört, merkwürdig, komisch
Lubn., Warkl., (mit â 2 Wessen: ak cik vāsmīgi gan tur bij! ("saka pie labi izde̦vušās juoka sajūtas") Erlaa. Zur Bed. 1 vgl. vārsmîgs. Wenn die letztere Form älter ist, etwa zur Wurzel von an. varr "behutsam, scheü u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 284)?
Avots: ME IV, 511
1) empfindlich
N. - Peb., (mit ã) Ramkau, (mit à 2 ) Kl., Mar.: viņs tāds vāsmīgs: nedrīst i[r] piedurties Mar. n. RKr. XV, 142. putninš ruokā jāņe̦m prātīgi, juo tas ir vāsmīgs Mar. vāsmīgs ("?") darbs ebenda. aitas vāsmīgas nuo slapjuma Ramkau;
2) unerhört, merkwürdig, komisch
Lubn., Warkl., (mit â 2 Wessen: ak cik vāsmīgi gan tur bij! ("saka pie labi izde̦vušās juoka sajūtas") Erlaa. Zur Bed. 1 vgl. vārsmîgs. Wenn die letztere Form älter ist, etwa zur Wurzel von an. varr "behutsam, scheü u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 284)?
Avots: ME IV, 511