Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sane' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sane' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
sanemt
sanerkšēt
sanerrot
sanerrot
sane̦rruôt, saner̃vuot Drosth., Gr: -Buschhof, (durch alberne, unkluge Behandtung) verderben (tr.).
Avots: ME II, 692
Avots: ME II, 692
sanervot
sanesas
sanešas
sanesāt
sane̦sât,
3): kad tās visas sane̦sātu guodā savus vaiņadziņus BW. 6626; ‡
4) = sanasât 1: tad es jās (scil.: vîzes) sane̦sāšu Tdz. 40057.
Avots: EH XVI, 433
3): kad tās visas sane̦sātu guodā savus vaiņadziņus BW. 6626; ‡
4) = sanasât 1: tad es jās (scil.: vîzes) sane̦sāšu Tdz. 40057.
Avots: EH XVI, 433
sanesāt
sanest
sanest, Refl. -tiês, ‡
2) tragend sich überanstrengen:
malkas sanesies Lis. sanesies smaguos gruozus, tagad slims Strasden.
Avots: EH XVI, 433
2) tragend sich überanstrengen:
malkas sanesies Lis. sanesies smaguos gruozus, tagad slims Strasden.
Avots: EH XVI, 433
sanest
sanest, tr., zusammentragen (namentl. auch von überschwemmendem Wasser gebraucht) U.: sanest daudz malkas. sanest (ar kājām) smiltis, dubļus istabā. paši abi strādā pa klēti, savas pūles sane̦sdami Kaudz. M. 18. Refl. -tiês, "принестись" Spr.
Avots: ME II, 692
Avots: ME II, 692
virsane
Šķirkļa skaidrojumā (28)
atpals
atpals, die Tiefe, der Strudel; Pl. atpali, die zweite Überschwemmung, die Eintritt, bevor die erste aufgehört hat Lös. n. Etn. III, 146. Dat., instr. Pl. als Adv., im Überfluss, reichlich: ķēķī ūdens sane̦sts atpaliem. viņš pārticis atpaliem, tas samaksāts atpaliem Lasd. [Zu pali.]
Avots: ME I, 181
Avots: ME I, 181
blāķis
blãķis,
1): nuo tīruma save̦stuo labību liek šķūnī lielās stirpās, kuo sauc par blaķi AP. ar se̦kumiem ņemj labību nuo ve̦zuma un me̦t uz blāķa ebenda. b. - siens, kuo sagrābj un sane̦s vienā vietā, lai žūtu Siuxt. siena blāķītis, ein länglicher Heuhaufe
Seyershof. trīs stumburus iesit zemē, kuokus uz stumburu zariem. krāmē labību virsū, - tas ir b. ebenda;
2): auch Lems., Seyershof.
Avots: EH I, 227
1): nuo tīruma save̦stuo labību liek šķūnī lielās stirpās, kuo sauc par blaķi AP. ar se̦kumiem ņemj labību nuo ve̦zuma un me̦t uz blāķa ebenda. b. - siens, kuo sagrābj un sane̦s vienā vietā, lai žūtu Siuxt. siena blāķītis, ein länglicher Heuhaufe
Seyershof. trīs stumburus iesit zemē, kuokus uz stumburu zariem. krāmē labību virsū, - tas ir b. ebenda;
2): auch Lems., Seyershof.
Avots: EH I, 227
cīsas
cĩsas: auch der Sing. gebräuchlich;
1): auch Iw., Pussen; šuogad labi rudzi: uz lauka cīsa pie cīsas Dond. cīsas jasane̦s kūlīšuos ebenda.
Avots: EH I, 276
1): auch Iw., Pussen; šuogad labi rudzi: uz lauka cīsa pie cīsas Dond. cīsas jasane̦s kūlīšuos ebenda.
Avots: EH I, 276
dzeinis
dzeinis,
3): die Aufschur
- auch (mit èi 2 ) Saikava; . dz. ir aude̦kls, uz griežamiem kuokiem savilkts ebenda; kad dzijs ir sašķē̦rē̦ta, tad sasien ciesminiekus un tad ne̦m nuost dzèini 2 . kad aude̦kls ir dzeinī sane̦mts, tad tuo saliek riekumā un uzgriež uz stellēm Mahlup; dzeiņa buomis, die Aufzugswelle am Webstuhl BielU.; ‡
4) ein kurzer (abgerissener) Strick, ein Schnürchen,
(mit èi 2 ) Erlaa: tur tāds dz. bij; es ar tuo piesèju guovi; ‡
5) der Nabelstrang
Windau.
Avots: EH I, 352, 353
3): die Aufschur
- auch (mit èi 2 ) Saikava; . dz. ir aude̦kls, uz griežamiem kuokiem savilkts ebenda; kad dzijs ir sašķē̦rē̦ta, tad sasien ciesminiekus un tad ne̦m nuost dzèini 2 . kad aude̦kls ir dzeinī sane̦mts, tad tuo saliek riekumā un uzgriež uz stellēm Mahlup; dzeiņa buomis, die Aufzugswelle am Webstuhl BielU.; ‡
4) ein kurzer (abgerissener) Strick, ein Schnürchen,
(mit èi 2 ) Erlaa: tur tāds dz. bij; es ar tuo piesèju guovi; ‡
5) der Nabelstrang
Windau.
Avots: EH I, 352, 353
galēt
I galêt, - ẽju,
1) zu Ende bringen, bewältigen:
[maizes sane̦sts tik daudz, ka nezin paši kâ galēt Lis.] palīdz galēt, tuo veikla ruoka paspēja divu gadu laikā;
2) aushalten:
aiz juokiem un piezuobuojumiem dienas astuoņas ne˙kur nevarē̦tu galēt A. XII, 181;
3) mit
nuost - zu Tode quälen, tönen: tās duomas mani galē nuost Alm. Refl. - tiês,
1) eine Ende nehmen; zu Ende kommen
Hofzumberge, Lis.: sieva, dze̦dra dē̦lu māte, kur tāda galēsies? BW. 23387. vai tad kāds ar tuo galējies A. XI, 113;
2) sich lassen, Verbleib, Ruhe, ein Ende finden
Laud.: diezin, kur tad galē̦tuos Aps. kur nu galēsies, tik agri aizgājis;
3) sich placken, abquälen, viel arbeiten, sich abgeben, mit jem. fertig werden, sich erwehren:
tâ duraks, pa mājām galē̦damies, beidzuot nuomiris LP. VI, 345. nav vaļas ar ve̦ciem cilvē̦kiem galēties LP. V, 228. nevarē̦dams galēties aiz ve̦lniem, rijnieks gāja paduomuos pie gudra vīra JK. V, 37. aiz uodiem ne˙kur nevar galēties Purap. nuo muižas kalpa puišiem vairs ne˙maz nevaruot galēties Alm. [nevaruot vairs ar viņiem galēties U., man könne mit ihnen nicht mehr auskommen, zurechtkommen];
4) albern, tollen
Mag. II, 3, 120; s. galuot. Wohl zu gals "Ende" und li. galė´ti "können; [überwinden" Lit. Mitt. V, 153. - Anders über galė´ti Trautmann Wrtb. 77 u. a.].
Avots: ME I, 591
1) zu Ende bringen, bewältigen:
[maizes sane̦sts tik daudz, ka nezin paši kâ galēt Lis.] palīdz galēt, tuo veikla ruoka paspēja divu gadu laikā;
2) aushalten:
aiz juokiem un piezuobuojumiem dienas astuoņas ne˙kur nevarē̦tu galēt A. XII, 181;
3) mit
nuost - zu Tode quälen, tönen: tās duomas mani galē nuost Alm. Refl. - tiês,
1) eine Ende nehmen; zu Ende kommen
Hofzumberge, Lis.: sieva, dze̦dra dē̦lu māte, kur tāda galēsies? BW. 23387. vai tad kāds ar tuo galējies A. XI, 113;
2) sich lassen, Verbleib, Ruhe, ein Ende finden
Laud.: diezin, kur tad galē̦tuos Aps. kur nu galēsies, tik agri aizgājis;
3) sich placken, abquälen, viel arbeiten, sich abgeben, mit jem. fertig werden, sich erwehren:
tâ duraks, pa mājām galē̦damies, beidzuot nuomiris LP. VI, 345. nav vaļas ar ve̦ciem cilvē̦kiem galēties LP. V, 228. nevarē̦dams galēties aiz ve̦lniem, rijnieks gāja paduomuos pie gudra vīra JK. V, 37. aiz uodiem ne˙kur nevar galēties Purap. nuo muižas kalpa puišiem vairs ne˙maz nevaruot galēties Alm. [nevaruot vairs ar viņiem galēties U., man könne mit ihnen nicht mehr auskommen, zurechtkommen];
4) albern, tollen
Mag. II, 3, 120; s. galuot. Wohl zu gals "Ende" und li. galė´ti "können; [überwinden" Lit. Mitt. V, 153. - Anders über galė´ti Trautmann Wrtb. 77 u. a.].
Avots: ME I, 591
iegrozīt
ìegruozît,
4): mājas jāiegruoza (t. i., jauzliek pirmās baļķes) uoturdienās un ce̦turtdienās Ramkau. kad pirmās 4 baļķes sane̦stas un saliktas kuopā, tad saka, ka māja ir iegruozīta; pirmuo vainaku sauc par iegruozāmām baļķēm AP. žagariņus pērkļa iegruozīšanai Pas. 1, 346.
Avots: EH I, 515
4): mājas jāiegruoza (t. i., jauzliek pirmās baļķes) uoturdienās un ce̦turtdienās Ramkau. kad pirmās 4 baļķes sane̦stas un saliktas kuopā, tad saka, ka māja ir iegruozīta; pirmuo vainaku sauc par iegruozāmām baļķēm AP. žagariņus pērkļa iegruozīšanai Pas. 1, 346.
Avots: EH I, 515
iemilzt
I ìemilˆzt 2: sieksta iemilzusi upes sane̦sumuos Stenden. grāvis iemilzis Laidsen; mit der Zeit (hin)einsinken Dond., Frauenb.: miets mē̦sluos iemilzis, ka ne izkustināt vairs nevar.
Avots: EH I, 530
Avots: EH I, 530
krāsmata
krâsmata, krâsnmata Stari III, 17, krāsmats U., krâšmata, krâsme̦ta, [li. krósmeta "куча, груда"] Drosth., [krâsmete Serbigal],
1) ein grosser Haufe von Steinen, der nach dem Volksglauben vom Teufel herrührt, der Steinwurf:
akmeņus ve̦lns sanesis, tamdēļ ka gribējis Gaujai tiltu pārtaisīt. akmeņus ve̦lns nesis kažuoka stūrī; bet kažuoks pārplīsis un akmeņi teitan izbiruši. nu ve̦lns... atsteidizes uz krāsmatu atpakaļ (kur akmeņi izbiruši) LP. V, 387. pār šuo upīti stiepjas krāsmatas jeb akmeņu strēķis VII, 1310;
2) die Trümmer eines verfallenen Gebäudes, namentlich die Trümmer eines Ofens, die nach einem Feuerschden übrig geblieben sind:
krāsmata - bijušas krāsns vieta Lös. n. Etn. IV, 97. kad nu (nams) bijis buojā aizgājis, tad nuo nama krāsmatas (drupām) ne˙viens nedrīkstējis ne pat zālītes nuoplūkt LP. VII, 327. Zu krāsns und mest.
Avots: ME II, 267, 268
1) ein grosser Haufe von Steinen, der nach dem Volksglauben vom Teufel herrührt, der Steinwurf:
akmeņus ve̦lns sanesis, tamdēļ ka gribējis Gaujai tiltu pārtaisīt. akmeņus ve̦lns nesis kažuoka stūrī; bet kažuoks pārplīsis un akmeņi teitan izbiruši. nu ve̦lns... atsteidizes uz krāsmatu atpakaļ (kur akmeņi izbiruši) LP. V, 387. pār šuo upīti stiepjas krāsmatas jeb akmeņu strēķis VII, 1310;
2) die Trümmer eines verfallenen Gebäudes, namentlich die Trümmer eines Ofens, die nach einem Feuerschden übrig geblieben sind:
krāsmata - bijušas krāsns vieta Lös. n. Etn. IV, 97. kad nu (nams) bijis buojā aizgājis, tad nuo nama krāsmatas (drupām) ne˙viens nedrīkstējis ne pat zālītes nuoplūkt LP. VII, 327. Zu krāsns und mest.
Avots: ME II, 267, 268
labums
labums,
1) das Gute, das Gut, Eigentum:
visu tuo labumu (mantu) pūķi bij sane̦suši LP. VI, 101. redz, kur nu mans labums aprīts IV, 7. augstākais labums, das höchste Gut SDP. VIII, 96;
2) das Verdienst, die Wohltat:
kungs par tādu labumu atdevis puisim savu meitu par sievu LP. IV, 206;
3) die Güte, der Wert:
ce̦nu nuoteic preces labums;
4) vienā labumā dzīvuot, in Herrlichkeit und Freuden leben:
nuo tās dienas dzīvuojis vienā labumā LP. IV, 88. labumā iet, zur Förderung der Gesundheit, zum Segen gereichen: šis ēdiens man iet labumā Kand. kâ tad man neies labumā? wie sollte sich mein Reichtum nicht mehren? LP. VII, 831;
5) der Plur. labumi, Leckerbissen, schöne Speisen:
ne tad taupīja cepešus, ne citus labumus LP. IV, 79. puisim brīnum pa prātam bez darba vienuos labumuos izmieluoties LP. IV, 70.
Avots: ME II, 398
1) das Gute, das Gut, Eigentum:
visu tuo labumu (mantu) pūķi bij sane̦suši LP. VI, 101. redz, kur nu mans labums aprīts IV, 7. augstākais labums, das höchste Gut SDP. VIII, 96;
2) das Verdienst, die Wohltat:
kungs par tādu labumu atdevis puisim savu meitu par sievu LP. IV, 206;
3) die Güte, der Wert:
ce̦nu nuoteic preces labums;
4) vienā labumā dzīvuot, in Herrlichkeit und Freuden leben:
nuo tās dienas dzīvuojis vienā labumā LP. IV, 88. labumā iet, zur Förderung der Gesundheit, zum Segen gereichen: šis ēdiens man iet labumā Kand. kâ tad man neies labumā? wie sollte sich mein Reichtum nicht mehren? LP. VII, 831;
5) der Plur. labumi, Leckerbissen, schöne Speisen:
ne tad taupīja cepešus, ne citus labumus LP. IV, 79. puisim brīnum pa prātam bez darba vienuos labumuos izmieluoties LP. IV, 70.
Avots: ME II, 398
medīt
II medît, -ĩju,
1) jagen, auf die Jagd gehen:
mūs [u] kundziņi medīt gāja ar tiem ze̦lta sunīšiem BW. 30488. man apēda panāksnieki medījamuo kuceniņu (den Jagdhund) 19469, 6;
2) erschwindeln
Salisb. n. U. - Subst. medîšana,
1) das Jagen, die Jagd;
medīšanas laiks, die Jagdzeit;
2) das Erschwindeln
Salisb. n. U.; medĩjums, Wild, darauf Jagd gemacht wird U.; die Beute: līdz gājis mežā - medījumu, ka ne glābties LP. V, 138. ve̦cais tē̦vs mežā saķēris visus putnus un sanesis kungam medījumu bez gala VI, 1, 413; medîtãjs, = mednieks, der Jäger. [Zu mežs.]
Avots: ME II, 590
1) jagen, auf die Jagd gehen:
mūs [u] kundziņi medīt gāja ar tiem ze̦lta sunīšiem BW. 30488. man apēda panāksnieki medījamuo kuceniņu (den Jagdhund) 19469, 6;
2) erschwindeln
Salisb. n. U. - Subst. medîšana,
1) das Jagen, die Jagd;
medīšanas laiks, die Jagdzeit;
2) das Erschwindeln
Salisb. n. U.; medĩjums, Wild, darauf Jagd gemacht wird U.; die Beute: līdz gājis mežā - medījumu, ka ne glābties LP. V, 138. ve̦cais tē̦vs mežā saķēris visus putnus un sanesis kungam medījumu bez gala VI, 1, 413; medîtãjs, = mednieks, der Jäger. [Zu mežs.]
Avots: ME II, 590
naši
naši,
1): piebāzts visaidu našu Pas. XV, 145. tāda siena ar našiem (plūdu sane̦stiem gružiem) nevar aitām duot Ramkau.
Avots: EH II, 6
1): piebāzts visaidu našu Pas. XV, 145. tāda siena ar našiem (plūdu sane̦stiem gružiem) nevar aitām duot Ramkau.
Avots: EH II, 6
nosēdienis
‡ nuosēdienis Heidenfeld, = ‡ nùosê̦dums: pēc palu laika upes līčuos ir nuosēdieņi, kuo ūdens sanesis.
Avots: EH II, 84
Avots: EH II, 84
panest
panest, Refl. -tiês,
1): man smags ne̦samais; še, panesies tu ar kādu gabalu! Saikava. dievs man deve lielu bē̦rnu, nevarēju pasanest Tdz. 48564;
2): panesies nuost man nuo kājām! (packe dich schnell fort!)
Saikava. ‡ Subst. panesējs, wer erträgt: vai es viena panesēja visu ļaužu valuodiņu? BW. 9014 var.
Avots: EH II, 160
1): man smags ne̦samais; še, panesies tu ar kādu gabalu! Saikava. dievs man deve lielu bē̦rnu, nevarēju pasanest Tdz. 48564;
2): panesies nuost man nuo kājām! (packe dich schnell fort!)
Saikava. ‡ Subst. panesējs, wer erträgt: vai es viena panesēja visu ļaužu valuodiņu? BW. 9014 var.
Avots: EH II, 160
piesērt
II pìesērt, mit Sand oder Schlamm überführen, verschlämmen (vom Wasser) U.: e̦ze̦rs piesē̦rts un pieaudzis Konv. 2 706. Refl. -tiês, überführt werden. Subst. piesē̦rums, Versandung: upes piesē̦rumi Apsk. v. J. 1905, S. 202. piesē̦rumu nevar redzēt, lai gan ve̦cmāte apgalvuo, ka smiltis sane̦stas šķē̦rsu pa pļavu MWM. X, 245.
Avots: ME III, 288
Avots: ME III, 288
pūle
I pūle U., gew. der Plur. pũles Lin., Iw., Wolm., Salis, Serbigal. AP., pùles 2 KL, Preili, Nerft, pûles2 Ruj.,
1) die Mühe, die Sorge;
2) das Ergebnis, das Resultat der Mühe, der Sorge, die Sieben sachen, Hab und Gut:
paši abi strādā pa klēti savas pũles sane̦sdami Kaudz. M. 18. es saliku visas savas pūlītes savā lādē un devuos uz dzimteni ebenda 392. - Zu pūlêt; vgl. auch pũliņš.
Avots: ME III, 446
1) die Mühe, die Sorge;
2) das Ergebnis, das Resultat der Mühe, der Sorge, die Sieben sachen, Hab und Gut:
paši abi strādā pa klēti savas pũles sane̦sdami Kaudz. M. 18. es saliku visas savas pūlītes savā lādē un devuos uz dzimteni ebenda 392. - Zu pūlêt; vgl. auch pũliņš.
Avots: ME III, 446
purins
purins,
1): auch Kaltenbr., ("purene") Pilda, ("?") Kalupe, Lubn., Oknist, Skaista; atsanešu savas malas purineņu BW. 25923, 1 (aus Līvāni). tie zied ze̦lta purinīši 33629, 2 var. (aus Lettg.) ni˙kad pur[v]a purinam skaisti ziedi neziedēja Tdz. 45957 var. (aus Kapiņi);
2): brāļi mani kâ purini BW. 5392 var.
Avots: EH II, 328
1): auch Kaltenbr., ("purene") Pilda, ("?") Kalupe, Lubn., Oknist, Skaista; atsanešu savas malas purineņu BW. 25923, 1 (aus Līvāni). tie zied ze̦lta purinīši 33629, 2 var. (aus Lettg.) ni˙kad pur[v]a purinam skaisti ziedi neziedēja Tdz. 45957 var. (aus Kapiņi);
2): brāļi mani kâ purini BW. 5392 var.
Avots: EH II, 328
rogulis
sabirdināt
sabir̃dinât, tr., fakt., zusammenschütten: sane̦stuo jeb sabirdinātuo kalnu ir ļuoti maz MWM. X, 262.
Avots: ME III, 593
Avots: ME III, 593
sablīvēt
sablĩvêt, tr., fest, dicht zusammenstopfen, zusammenpacken Seew. n. U., zusammenfleihen Biel. n. U.: viļņu sablīvē̦tais smilšu kuls Latv. uzbeŗ kārtu grantes un tuo labi sablīvē Būvmācība 12. tu tuo malku esi tâ sablīvējis, ka uguns ne˙maz nede̦g Wain. sēnes krietni jāsablīvē; tad tās labāk stāvēs Dond. izcepu kukulīšus, sablīvēju šķirstiņā LP. IV, 181. braucēji sablīvē̦ti kâ siļķes (im Wagen) R. Sk. I, 141. viņi dzīvuo sablīvē̦ti cits pie cita kâ uostas pāļi Zalktis II, 62. sanesi visus krē̦slus ģē̦rbkambarī, sablīvē līdz griestiem čupā! LP. VI, 505. Refl. -tiês, sich zusammentun, sich dicht aneinanderstellen, sich sacken (von Gebäuden Biel. n. U.): cilvē̦ki sablīvējās lielpilsē̦tās MWM. IX, 938. sniegs piekrastēs sablīvējas; le̦di sablīvējas lieluos blāķuos Fest. vīriešu pulciņš, kuŗš bij cieši sablīvējies ap šņukstuošuo slīpernieku Latv. grē̦da sablīvējusēs Konv. 2 1414.
Avots: ME III, 595
Avots: ME III, 595
salasas
salasas Wid., salašas Freiziņ,
1) Zusammengesuchtes, Überreste, Nachbleibsel:
kâ tu tām guovīm tādas salasas devi iekšā? LP. VII, 551. es dziesmiņu iedziedāju nuo upītes salašām (Var.: sanašām, sanešļām) BW. 590 var.;
2) zusammengesuchte Leute; das Gesindel, der Pöbel
Wid.: ēdiet, salašas...! BW. 19276, 3. salasas tie panāksnieki, cits ņe̦mts ceļā, cits ceļa malā 21037 var.;
3) falsche Gerüchte, Klatsch.
Avots: ME II, 666
1) Zusammengesuchtes, Überreste, Nachbleibsel:
kâ tu tām guovīm tādas salasas devi iekšā? LP. VII, 551. es dziesmiņu iedziedāju nuo upītes salašām (Var.: sanašām, sanešļām) BW. 590 var.;
2) zusammengesuchte Leute; das Gesindel, der Pöbel
Wid.: ēdiet, salašas...! BW. 19276, 3. salasas tie panāksnieki, cits ņe̦mts ceļā, cits ceļa malā 21037 var.;
3) falsche Gerüchte, Klatsch.
Avots: ME II, 666
sanarvāt
sanašas
sanašas, Zusammengetragenes U.: es dziesmiņu izdziedāju nuo upītes sanašām (Var.: sanešļām, salašām) BW. 590. jūras sanašas.
Avots: ME II, 692
Avots: ME II, 692
sanēsāt
sanẽ̦sât, sane%CC%A6s%C3%A2t">sane̦sât, freqn.,
1) tr., mehrfach zusammentragen;
2) tr., volltragen, besudeln
Spr.;
3) intr., längere Zeit tragen:
ve̦se̦lu gadu tu mani sane̦sāji LP. IV, 70. Skadiņš ar savām biksām sagājis 12 gadus un ce̦ruot tās vēl 12 gudus sane̦sāt A. v. J. 1893, S. 29. nuo apakšzemes līdz šai būdiņai tās sanē̦sāju klāt vien, lai kur iedams, lai kuo darīdams Pas. II, 112.
Avots: ME II, 692, 693
1) tr., mehrfach zusammentragen;
2) tr., volltragen, besudeln
Spr.;
3) intr., längere Zeit tragen:
ve̦se̦lu gadu tu mani sane̦sāji LP. IV, 70. Skadiņš ar savām biksām sagājis 12 gadus un ce̦ruot tās vēl 12 gudus sane̦sāt A. v. J. 1893, S. 29. nuo apakšzemes līdz šai būdiņai tās sanē̦sāju klāt vien, lai kur iedams, lai kuo darīdams Pas. II, 112.
Avots: ME II, 692, 693
savazāt
savazât,
1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;
2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;
3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;
4) zusammensuchen
Mar.
Avots: ME III, 781
1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;
2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;
3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;
4) zusammensuchen
Mar.
Avots: ME III, 781
seja
seja (zuweilen, z. B. bei U., seija geschr., seĩja Lautb.) sejs Wid., Spr., Prl. n. FBR. VI, 94, Gr.-Buschh.,
1) seja PS., Ermes, Widdrisch, Jürg., Arrasch, Deg., Bauske, sejs Kl., Selsau, Saikava, die Gesichtsbildung, Physiognomie
U., das Gesicht: smuks puisītis baltu seju BW. 1167, 4 var. pērmindeŗi ar gludi nuodzītiem sejiem A. v. J. 1896, S. 7. Kalnzemnieka sejs aptumšuojās Jaun. Dr. 1901, S. 357. tādi ... seji bij re̦dzami . . . cilvē̦ku burzmā A. XI, 463. brāļi bijuši vienuos sejuos (waren gleich im Gesicht, einander sehr ähnlich) LP. VI, 717. viņš krīt uz mātes seju, er ist der Mutter ähnlich U. sejiņas sanest, sich wiedersehen Celm.: kur, māsiņas, sagājām, kur sejiņas sanesām? BW. 26668;
2) der Schatten
(sejs) Gr.-Buschh., (seja) Kl., Selsau, Heidenfeld, (nur belebter Gegenstände, sejs) Friedrichswald, ( nur der menschliche Schatten, sejs) Bers.; das Spiegelbild: gans dze̦n mājā luopus, kad var pārspert par savu seju Friedrichswald. paskaties, kāds sejs uz sienas! Gr.-Buschh. Daugavā saules sejs BW. 30979. Zur Etymologie s. unter paseijā und (ähnlich) Petersson Balt.- slav. Wortstud. 29.
Avots: ME III, 813
1) seja PS., Ermes, Widdrisch, Jürg., Arrasch, Deg., Bauske, sejs Kl., Selsau, Saikava, die Gesichtsbildung, Physiognomie
U., das Gesicht: smuks puisītis baltu seju BW. 1167, 4 var. pērmindeŗi ar gludi nuodzītiem sejiem A. v. J. 1896, S. 7. Kalnzemnieka sejs aptumšuojās Jaun. Dr. 1901, S. 357. tādi ... seji bij re̦dzami . . . cilvē̦ku burzmā A. XI, 463. brāļi bijuši vienuos sejuos (waren gleich im Gesicht, einander sehr ähnlich) LP. VI, 717. viņš krīt uz mātes seju, er ist der Mutter ähnlich U. sejiņas sanest, sich wiedersehen Celm.: kur, māsiņas, sagājām, kur sejiņas sanesām? BW. 26668;
2) der Schatten
(sejs) Gr.-Buschh., (seja) Kl., Selsau, Heidenfeld, (nur belebter Gegenstände, sejs) Friedrichswald, ( nur der menschliche Schatten, sejs) Bers.; das Spiegelbild: gans dze̦n mājā luopus, kad var pārspert par savu seju Friedrichswald. paskaties, kāds sejs uz sienas! Gr.-Buschh. Daugavā saules sejs BW. 30979. Zur Etymologie s. unter paseijā und (ähnlich) Petersson Balt.- slav. Wortstud. 29.
Avots: ME III, 813
šķipsts
šķipsts: lini (auf dem Flachsfeld) ar lieluo liêtu šķipstuos kuopā sane̦sti; nav vienādi Seyershof.
Avots: EH II, 637
Avots: EH II, 637
vienuviet
viênuvìet, zusammen, den gleichen Weg: ejam abi vienuviet (Var.: vienu vietu) BW. 9065 var. vārpu gali... nāca vienā rindā un vienuviet Janš. Mežv. ļ. I, 214. guovis... sagrìeztas vienuviet II, 478. viņi iet vienuviet; liec vienuviet! Mar. n. RKr. XV, 143. vienuviet ar viņiem zirņuos iet Rīta skaņas I, 27. Edgara un mani ceļi gājuši vienuviet Blaum. sìenu sane̦s vienuviet Zvirgzdine.
Avots: ME IV, 667, 668
Avots: ME IV, 667, 668