Paplašinātā meklēšana

sastapt, tr., intr., begegnen, auf jem. (od. etwas) treffen U., antreffen, hintreffen: draugu, paziņu. pa gabaliņu viņš sastuop atkal kādu vecīti. lācis katru sastaptuo gabalu gabaluos sapluosīja LP. VI, 392. labs un ļauns man sastuop dzīvē JR. IV, 62. viņš bučuoja, kur tik vien sastapa Krišs Laksts 4. Refl. -tiês U., sich, einander begegnen: viņi atkal sastuopas Niedra. sastapties ar uotra cilvē̦ka skatu DL. Mit eingefügtem Reflexiv zu tapt, sastar̂pinât, tapt.

Avots: ME III, 745

‡ dabar,

1) jetzt
Rutzau n. FBR. VIII, 139;

2) "?": d. (= vai I 1?) ar dievu esi runājusi, arīg ar mācītājiem kuopā gājusi ...? Janš. Dzimtene III ² , 258. d. ne˙maģ neduomāji mani še sastapties? IV, 161. Wenigstens in der Bed. 1 aus li. dabar.

Avots: EH I, 300

[nùostapt, treffen, auffinden: pagāna nevar nuostapt Jaunie mērn. laiki II, 47; vgl. sastapt.]

Avots: ME II, 858

sastuoptiês (?) U. ("muss wohl sastapties heissen"), für sastaptiês, zusammenkommen.

Avots: ME III, 750

satapt U., = sastapt">sastapt, treffen, begegnen: brālis jādams satuop vilku Pas. II, 438. satapa tam viņa kalpi Evang. u. Epist. Refl. -tiês, jem. treffen, begegnen (mit einem abhäng. ar): taišņi pretim sazatuopas (für satuopas) jis ar vienu ve̦cu vecelīti Pas. IV, 80 (aus Malta), jis sazatuop (= satuopas) ar daudz ubagiem 81.

Avots: ME III, 760

stapt,* ‡ Refl. -tiês, = sastaptiês: stapdamās un runādamās ar manu meitu Jauns. Neskaties saulē 115. maz bija stapšanās brīžu J. un v. 430.

Avots: EH II, 570

stapt* (nach dem zusammengesetzten sastapt gebildet), stuôpu ² Karls., stapu, tr., treffen, antreffen; jaunas ainas stuop Apsk. v. J. 1903, S. 220. ar citiem, kurus tavā klēpī stapu Duomas III, 65.

Avots: ME III, 1045

tapt,

1): auch Pussen, Ziepelhof; t. ienaldā ar kuo Frauenb. t. mežā iekšā ebenda;

2): auch Selg., Stenden, Talsen; lai nu tuop! Siuxt. viņi netapa taupīti ebenda; ‡

3) = sastapt, begegnen:
dievu t. celenī Kāzu par. Latgalē, S. 103 (ähnlich Tdz. 54638). Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 743.

Avots: EH II, 667

tapt (li. tàpti "werden"), tùopu, tapu Bauske, Behnen, Bershof, Birsgaln, Bixten, Dond., Dunika, Erwalen, Frauenb., Gold., Kab., Kand., Katzd., Kurs., Mitau, N.-Bartau, Nigr., Nikrazen, Pilten, Planetzen, Rothof, Rudbaren, Rutzau, Schnickern, Schrunden, Sessau, Stelph., Upesgrīva, Wandsen ("in Kurl. gebräuchlicher als in Livl." U.; unbekannt in Lettg. n. Zbior XV, 185 und Kossowski Gram. 15),

1) gelangen:
mājās tapt U., Frauenb. nuo nelaimes vaļā tapt Dīcm. pas. v. I, 32. tapu silā maliņā, vaiņaks tautu ruociņā BW. 13576, 5. māsiņas guodā tapa 24378 (ähnlich 6549). netuop tautu klētiņā 24250, 9 var. tuopam simta galiņā 13646, 27. tapsi ļaužu valuodās 581 (ähnlich 83821). tik netapu (Var.: netiku) nabagā 29085. pāri tapi par tuo dziļu ūdentiņu 26543. taptu pie tā daiļa arājiņa 28141 var. kâ būs manim pāri tapt! 16605. gribu tapt pie cilvē̦kiem Janš. Mežv. ļaudis I, 17. kur tāda . . . te duomā tapt? Janš. Precību vies. 29. kad tapšu tālāk? 34. tapt ārā, iekšā, apakšā, augšā;

2) werden, geschehen: viņš tapa ve̦se̦ls U. es tapu kults, ich wurde geprügelt
U., Stenden. viņš tuop muļķa prātā Stenden. kam tā tuop jaunavīte BW. 887. māsa sieviņa tapa 24732, 2. negribēju ve̦ca tapt Band I, S. 881, No 1249, 2 (ähnlich 13327; 16817; 25321; LP. VI, 62; Vēr. II, 129; RKr. VII, m. 1127; SDP. VI, 29). ceļā tapa man zināms, kāda brāļa līgaviņa BW. 18721. lai tuop uguns LP. VII, 432. tuop pār dziedātāju Tr. III, 861. biju pa[r] lielu cilvē̦ku tapis Siuxt. e̦suot diezgan tā "tapdamā"; vajaguot rādīt kaut kuo gatavu Stari II, 544. viss pasaules tapums tevī vēl reizi taps Rainis Gals un sākums 172. Refl. -tiês, = sastapties, einander begegnen, sich treffen: tuopamies parkā Janš. Bandavā I, 301; dazu ein Substantiv tapšanâs: mūsu sle̦pe̦nuo tapšanuos (acc. s.) ebenda 302. Nach Bezzenberger BB. XXVII, 178 zu ae. ƥafian "geschehen lassen", gr. τόπος "Ort", τοπάζω "vermute" u. a. (man vergleiche dazu Prellwitz Wrtb. ² 464 und Boisacq Dict. 975 f.); nach Zubatý Sborn. fil. IV, 255 f. zu slav. topiti "ertränken", to(p)nǫti "ertrinken".

Avots: ME IV, 131, 132