sastapt
sastapt, tr., intr., begegnen, auf jem. (od. etwas) treffen U., antreffen, hintreffen: draugu, paziņu. pa gabaliņu viņš sastuop atkal kādu vecīti. lācis katru sastaptuo gabalu gabaluos sapluosīja LP. VI, 392. labs un ļauns man sastuop dzīvē JR. IV, 62. viņš bučuoja, kur tik vien sastapa Krišs Laksts 4. Refl. -tiês U., sich, einander begegnen: viņi atkal sastuopas Niedra. sastapties ar uotra cilvē̦ka skatu DL. Mit eingefügtem Reflexiv zu tapt, sastar̂pinât, tapt.
Avots: ME III, 745
Avots: ME III, 745