Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'senīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'senīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
klusenītiņām
kluse˙nĩtiņãm, ganz still, leise, sachte, heimlich: vīrs stāv aiz durvīm kluse˙nītiņām LP.
Avots: ME II, 237
Avots: ME II, 237
nesenīt
ne˙senīt (unter ne˙sen ): auch Gr: Buschh. n. FBR. XII, 90, Kauenbr. n. FBR. XVII, 72, Oknist (hier auch nesenīt ).
Avots: EH II, 19
Avots: EH II, 19
senīt
‡ senīt, in der Verbind. cik s., wie lange ist es her, vor kurzem Sonnaxt: nu mēli rāda; c. s. knipi rādīja!
Avots: EH XVI, 477
Avots: EH XVI, 477
sirsenīte
vērsenītis
Šķirkļa skaidrojumā (16)
asens
asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.
Avots: EH I, 130
Avots: EH I, 130
bastene
bastene, ein Kopftuch (wohl aus Bast, Baumbast) N. -Bartau: bet tur nerādīsies vis ar kādu prūsenīti galvā - zīdenes un bastenes jāsien B. Vēstn. [Wohl aus * batistene, von d. Batist.]
Avots: ME I, 266
Avots: ME I, 266
jūgs
jûgs,
1): bizuo, vērsenīti! j. tev ragus savaldīs BW. 12703. tas nuoņēma manu jūgu, manu darba nedēļiņu BW. piel.2 22328, 1;
2)
a): j. ir tās klūgas (drātis), kas satur plenici pie plenices Saikava; ‡
c) "kuoks, kas piestiprināts krustim pari dīstelei un pie kura jūdz klāt zirgus" Popen;
3): trīs jūgi labu braucamu zirgu Janš. Mežv. ļ. II, 346; ‡
4) = pajûgs 1 Frauenb.: apkabināt siênu ar zirgu jūgiem Dunika; ‡
5) = pajûgs 2: le̦pnais j. aizdrāzās Janš. Bandavā I, 254.
Avots: EH I, 568, 569
1): bizuo, vērsenīti! j. tev ragus savaldīs BW. 12703. tas nuoņēma manu jūgu, manu darba nedēļiņu BW. piel.2 22328, 1;
2)
a): j. ir tās klūgas (drātis), kas satur plenici pie plenices Saikava; ‡
c) "kuoks, kas piestiprināts krustim pari dīstelei un pie kura jūdz klāt zirgus" Popen;
3): trīs jūgi labu braucamu zirgu Janš. Mežv. ļ. II, 346; ‡
4) = pajûgs 1 Frauenb.: apkabināt siênu ar zirgu jūgiem Dunika; ‡
5) = pajûgs 2: le̦pnais j. aizdrāzās Janš. Bandavā I, 254.
Avots: EH I, 568, 569
lapene
lapsene
II lapsene, eine Mütze aus Fuschspelz Alschw.: bij micīte, bij banīte, bij caunīte, lapsenīte BW. 5645, 1.
Avots: ME II, 422
Avots: ME II, 422
māsēna
mãsē̦na [od. mãse̦na] Rutzau n. RKr. XVI, 158, Demin. māsesiņa BW. 25411, māsenīte 598, 4, die Schwester, das Schwesterchen; [um Pussen dafür māse̦ns (wohl mit e, aus ē̦).]
Avots: ME II, 586
Avots: ME II, 586
nesen
prūsene
puisēns
‡ puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.
Avots: EH II, 321
Avots: EH II, 321
rasene
rasene, rasenīte Zbiór XV, 278, Sussei, Frauenmantel, Sinau (alchemilla vulgaris L.) U., Buschh., Kl., Mag. IV, 2, 27; 76, RKr. III, 69 (aus Lös.), A. XI, 13; Sonnentau (drosera) RKr. II, 70; Karls:; dze̦lte̦nās rasenes, Drachenwurz Dr.; lauku rasenīte, alchemilla arvensis Scop. Druva III, 735, Edwahlen; saules rasene, drosera longifolia Mag. IV, 2, 38; iris pseudacorus L. Konv. 1 800: rasa atruodama uz rasenēm Etn. II; 135. ejuot pa pļavas celiņu, kas bija apaudzis ar zaļziedu rasenēm ... un citām puķītēm Janš. Dzimtene 2 I, 156. viju, viju, nenuoviju rasenīšu vainadziņa BW.15494. Zu rasa.
Avots: ME III, 478
Avots: ME III, 478
saklabināt
saklabinât, tr.,
1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;
2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.
Avots: ME II, 648
1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;
2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.
Avots: ME II, 648
sirsenis
sir̂senis: auch Lauternsee, Saikava; sila sirsenīt[i]s BW. 30264. Zur Etymologie s. auch A. Vaillant Slavia IX, 492.
Avots: EH II, 489
Avots: EH II, 489
sisenis
sisenis U., sisinis Glück Markus 1, 6, Dunika, Gr.-Buschhof, Schwanb., siseris Zbiór XV, 274 (neben siseņš 282), sisainis BW. 2751, die Heuschrecke: Sprw. dancuo kâ sisenis. slinks kâ sisenis. - putu sisenītis, aphophora spumaria L. - sisaini U., kleine Rossfliegen, die empfindlich stechen. Wohl zu sisinât.
Avots: ME III, 848
Avots: ME III, 848
trīsene
Ūsenis
valgmājs
valgmājs,
1) eine feuchte Wiese
(mit al˜ Bixten, Mitau; eine feuchte Stelle (mit àl 2 ) Erlaa, Jungfernhof, (mit alˆ ) Nötk.; eine feuchte Stelte im Walde, die bei heissem Wetter nicht austrocknet Wirgin.: cik tālu valgmājs, mieži zaļuo; tālāk izkaltuši Wirgin.;
2) die Feuchtigkeit (?):
iz zemes krūts valgmāju smēlām V. Egl. Eleģijas 66. iz kapeņu valgmāja Stari I, 302;
3) "?": (sisenītis) vairs tik žaunītes, luoceklīšus un valgmāju ievāca V. Egl.
Avots: ME IV, 453
1) eine feuchte Wiese
(mit al˜ Bixten, Mitau; eine feuchte Stelle (mit àl 2 ) Erlaa, Jungfernhof, (mit alˆ ) Nötk.; eine feuchte Stelte im Walde, die bei heissem Wetter nicht austrocknet Wirgin.: cik tālu valgmājs, mieži zaļuo; tālāk izkaltuši Wirgin.;
2) die Feuchtigkeit (?):
iz zemes krūts valgmāju smēlām V. Egl. Eleģijas 66. iz kapeņu valgmāja Stari I, 302;
3) "?": (sisenītis) vairs tik žaunītes, luoceklīšus un valgmāju ievāca V. Egl.
Avots: ME IV, 453