Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'senīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'senīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

asenītes

asenītes, eine Pflanze: sarkanas a. Janš. Bandava II, 73.

Avots: EH I, 130


klusenītiņām

kluse˙nĩtiņãm, ganz still, leise, sachte, heimlich: vīrs stāv aiz durvīm kluse˙nītiņām LP.

Avots: ME II, 237


nesenīt

ne˙senīt (unter ne˙sen ): auch Gr: Buschh. n. FBR. XII, 90, Kauenbr. n. FBR. XVII, 72, Oknist (hier auch nesenīt ).

Avots: EH II, 19


senīt

senīt, in der Verbind. cik s., wie lange ist es her, vor kurzem Sonnaxt: nu mēli rāda; c. s. knipi rādīja!

Avots: EH XVI, 477


sirsenīte

sirsenīte Nerft n. FBR. XIX, 115, parnassia palustris.

Avots: EH II, 489


vērsenītis

vērsenītis BW. 12703, Demin. zu vḕrsis.

Avots: EH II, 777

Šķirkļa skaidrojumā (16)

asens

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130


bastene

bastene, ein Kopftuch (wohl aus Bast, Baumbast) N. -Bartau: bet tur nerādīsies vis ar kādu prūsenīti galvā - zīdenes un bastenes jāsien B. Vēstn. [Wohl aus * batistene, von d. Batist.]

Avots: ME I, 266


jūgs

jûgs,

1): bizuo, vērsenīti! j. tev ragus savaldīs BW. 12703. tas nuoņēma manu jūgu, manu darba nedēļiņu BW. piel.2 22328, 1;

2)

a): j. ir tās klūgas (drātis), kas satur plenici pie plenices Saikava; ‡

c) "kuoks, kas piestiprināts krustim pari dīstelei un pie kura jūdz klāt zirgus" Popen;

3): trīs jūgi labu braucamu zirgu Janš. Mežv. ļ. II, 346; ‡

4) = pajûgs 1 Frauenb.: apkabināt siênu ar zirgu jūgiem Dunika; ‡

5) = pajûgs 2: le̦pnais j. aizdrāzās Janš. Bandavā I, 254.

Avots: EH I, 568, 569


lapene

I lapsene,

1): lapsenītes dze̦nuolīt[i]s BW. 11824.

Avots: EH I, 720


lapsene

II lapsene, eine Mütze aus Fuschspelz Alschw.: bij micīte, bij banīte, bij caunīte, lapsenīte BW. 5645, 1.

Avots: ME II, 422


māsēna

mãsē̦na [od. mãse̦na] Rutzau n. RKr. XVI, 158, Demin. māsesiņa BW. 25411, senīte 598, 4, die Schwester, das Schwesterchen; [um Pussen dafür māse̦ns (wohl mit e, aus ē̦).]

Avots: ME II, 586


nesen

ne˙sen, ne˙senĩt, vor kurzem, neulich: ne˙sen stalti pret debesīm skatījuos, nu man mē̦sluos jāvārtās (Rätsel). viņš ne˙senīt saņēmis tiesas pavēsti Purap.

Avots: ME II, 732


prūsene

prũsene Nigr., prũsine Rutzau, eine Art Kopftuch: uzsien galvā jaunu prūseni Janš. tur arī nerādīsies vis ar kaut kādu prūsenīti galvā - zīdenes un bastenes jāsien B. Vēstn.

Avots: ME III, 400


puisēns

puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.

Avots: EH II, 321


rasene

rasene, rasenīte Zbiór XV, 278, Sussei, Frauenmantel, Sinau (alchemilla vulgaris L.) U., Buschh., Kl., Mag. IV, 2, 27; 76, RKr. III, 69 (aus Lös.), A. XI, 13; Sonnentau (drosera) RKr. II, 70; Karls:; dze̦lte̦nās rasenes, Drachenwurz Dr.; lauku rasenīte, alchemilla arvensis Scop. Druva III, 735, Edwahlen; saules rasene, drosera longifolia Mag. IV, 2, 38; iris pseudacorus L. Konv. 1 800: rasa atruodama uz rasenēm Etn. II; 135. ejuot pa pļavas celiņu, kas bija apaudzis ar zaļziedu rasenēm ... un citām puķītēm Janš. Dzimtene 2 I, 156. viju, viju, nenuoviju rasenīšu vainadziņa BW.15494. Zu rasa.

Avots: ME III, 478


saklabināt

saklabinât, tr.,

1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;

2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.

Avots: ME II, 648


sirsenis

sir̂senis: auch Lauternsee, Saikava; sila sirsenīt[i]s BW. 30264. Zur Etymologie s. auch A. Vaillant Slavia IX, 492.

Avots: EH II, 489


sisenis

sisenis U., sisinis Glück Markus 1, 6, Dunika, Gr.-Buschhof, Schwanb., siseris Zbiór XV, 274 (neben siseņš 282), sisainis BW. 2751, die Heuschrecke: Sprw. dancuo kâ sisenis. slinks kâ sisenis. - putu sisenītis, aphophora spumaria L. - sisaini U., kleine Rossfliegen, die empfindlich stechen. Wohl zu sisinât.

Avots: ME III, 848


trīsene

trīsene Konv. 2 2323, RKr. II, 68, trīsenīte Saussen, das Zittergras (briza media).

Avots: ME IV, 241


Ūsenis

Ūsenis,

1) auch Ūsinis, = Ūsiņš 2: ai, Jurģīti Ūsenīti (Var. Ūsinīti), baruo sirmus kumeliņus! BW. 30053. Ūsens stāvu slaistījās muna staļla galiņā. ai, Ūsiņ, . . . jāsam abi pieguļā! 30086;

2) der Georgitag (23. April)
Bers.: nuo Ūseņa līdz Miķieli BW. 14087, 9 (aus Kreuzb.).

Avots: ME IV, 409


valgmājs

valgmājs,

1) eine feuchte Wiese
(mit al˜ Bixten, Mitau; eine feuchte Stelle (mit àl 2 ) Erlaa, Jungfernhof, (mit alˆ ) Nötk.; eine feuchte Stelte im Walde, die bei heissem Wetter nicht austrocknet Wirgin.: cik tālu valgmājs, mieži zaļuo; tālāk izkaltuši Wirgin.;

2) die Feuchtigkeit (?):
iz zemes krūts valgmāju smēlām V. Egl. Eleģijas 66. iz kapeņu valgmāja Stari I, 302;

3) "?": (sisenītis) vairs tik žaunītes, luoceklīšus un valgmāju ievāca V. Egl.

Avots: ME IV, 453