Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'siekste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'siekste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pasiekste
pasiêkste Smilt., pasiêkstene Bers., der Raum unter einer Wurzel im Flusse, das Krebsnest.
Avots: ME III, 99
Avots: ME III, 99
siekste
siêkste 2 (unter siêksta),
1): auch AP.; ein im Walde liegender, schon fauler Baum
(mit iê ) Linden in Kud.; pilns siêkšķu: zvejuot nevaruot Heidenfeld;
5): auch AP., Nrauenb., Siuxt, (mit iê ) Linden in Kurl.;
6): stellēm divas siêkstes 2 ("lielie sānu kuoki, starp kuŗiem viss pārējais iestiprināts".) Ramkau.
Avots: EH II, 494
1): auch AP.; ein im Walde liegender, schon fauler Baum
(mit iê ) Linden in Kud.; pilns siêkšķu: zvejuot nevaruot Heidenfeld;
5): auch AP., Nrauenb., Siuxt, (mit iê ) Linden in Kurl.;
6): stellēm divas siêkstes 2 ("lielie sānu kuoki, starp kuŗiem viss pārējais iestiprināts".) Ramkau.
Avots: EH II, 494
Šķirkļa skaidrojumā (10)
atkrava
atkŗava (atkrava),
1) ein Haufen alter, wertloser, weggelegter Sachen, alter Kram:
vai tam kāda manta, atkrava vien ir Druw. pilna māja atkravas Vēr. I, 398. Adv. atkravu kravām, haufenweise Bers., Lub., Erlaa: klēts piebē̦rta atkravu kravām Etn. III, 146. kŗaujam siekstes atkravām BW. 6 [?];
2) "?": tā sacīja rudzu vārpa, atkravā gulē̦dama BW. 28114, 5.
Kļūdu labojums:
BW. 6(?) = BW. 19509
Avots: ME I, 168
1) ein Haufen alter, wertloser, weggelegter Sachen, alter Kram:
vai tam kāda manta, atkrava vien ir Druw. pilna māja atkravas Vēr. I, 398. Adv. atkravu kravām, haufenweise Bers., Lub., Erlaa: klēts piebē̦rta atkravu kravām Etn. III, 146. kŗaujam siekstes atkravām BW. 6 [?];
2) "?": tā sacīja rudzu vārpa, atkravā gulē̦dama BW. 28114, 5.
Kļūdu labojums:
BW. 6(?) = BW. 19509
Avots: ME I, 168
blīgzne
I blìgzne 2 : auch Saikava: briežam b., lāčam siekste BW. 2657, 1. blīgžņu mizu mizuojuot 8285.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
dūņājs
lēkalēt
lẽ̦kalêt: auch (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Kaltenbr., Lettg.; l. pa kuokiem Pas. XIII, 29 (ähnlich 64). mīcuot krējums ... lē̦kalē nuo puodiņa XI, 401. pa sieksteņas l. Tdz.46120.
Avots: EH I, 736
Avots: EH I, 736
padziekste
padziêkste C., PS.,
1) die Hinterohrgegend, der hintere Teil des Halses im Nacken
PS.: bē̦rnam ieme̦tušās knīdas padziekstē Smilt. bārda padziekstēs bija jau krietni sirma MWM. VI, 639. padziekste - zem sieviešu matiem atruonamā vieta uz kakla un gar aūsim, kur smalkie matiņi aug Strt.;
2) = pacere, siekste">pasiekste Smilt.
Avots: ME III, 23
1) die Hinterohrgegend, der hintere Teil des Halses im Nacken
PS.: bē̦rnam ieme̦tušās knīdas padziekstē Smilt. bārda padziekstēs bija jau krietni sirma MWM. VI, 639. padziekste - zem sieviešu matiem atruonamā vieta uz kakla un gar aūsim, kur smalkie matiņi aug Strt.;
2) = pacere, siekste">pasiekste Smilt.
Avots: ME III, 23
puspuvis
puspuvis, Part. praet. act., halb verfault: puspuvuse apsēs siekste BW. piel. 2 13154, 2.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
sapūt
sapũt, intr., verfaulen: sapuvuse bē̦rza siekste BW. 27675, 3. sapuvušu bē̦rza ce̦lmu ar kājiņu izspārdīju 15097, 1, liniņi... sapūst žuoga maliņā 17390, 1. lai sapuva tautu dē̦ls kâ sluotiņa sē̦tmalā 14087, 6. kad tu sapūtu laukā! (ein Fluch) Grünh, lai sapūst sāpes (die Schmerzen mögen vergehen) kâ kārklu lapa! Br. 414.
Avots: ME II, 710
Avots: ME II, 710
sieksta
siêksta PS., Kl., Prl., Lös., C., Lis., Schwanb., Arrasch, Bers., Golg., Warkl., Gr.-Buschhof, sieksta U., Bauske, siêksta 2 Pl., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr.Essern, Ruj., siêkste 2 Iw., Jürg., Memelshof, siêksts Kr., siêksts 2 Tr. (li. šíekštas "entwurzelter Baumstamm, ein Block für Gefangene"; i. pl. šiekštomis An. 99),
1) siêksta 2 Karls., sieksta Spr., Wessen, siekste Freiziņ, sieksts Nerft, ein Stück Lagerholz, ein liegender Block im Walde, ein Stück eines umgefallenen Baumes
U.; ein Block überhaupt U.; sieksta Lasd., sieksts Bielenstein Holzb. 668, ein im Flussbett versunkener Baum: aizgājusi mežā pie līkas, ve̦cas siekstes LP. VII, 886. te̦ka rijas caur siekstēm meža tumsībā Apsk. v. J. 1903, S. 194. mežā gulēja pa zemi siekstas krustām, šķērsām 175. krustim ceļa sieksti (Var.: siekstu ) liecu BW. 10289. upē bija . . . pilna siekstām Aps. VI, 7. ķuoniņnieki savas meitas upītē samē̦rkuši; pāri jāja raņķenieki, bē̦rza siekstes dē̦vē̦dami RKr. XVI, 237. kâ var sieksta siēkstu (Var.: siekste sieksti ) velt? abas guļ ūdenī BW. 8491. viņš siekstēs gul, vēžu saē̦sts R. Sk. II, 139. paķēru brangu slekstas galu un sāku vēzēties Libek Pūķis 21;
2) sieksta, ein umgestürzter Wald
Allend. n. U.;
3) siekste, Morasttiefe im Walde
Döbner n. U.;
4) sieksts Manz., Freiziņ, der Block od. Stock, in den die Füsse eines Delinquenien geschlossen werden
U.: siekstā likt, in den Stock schliessen U. liec manas kājas siekstā (du hast meinen Fuss in den Stock geleget) Glück Hiob 13, 27. kājas iemiedze siekstās, ka ne kustēt nevarēja JK.;
5) sieksta Bielenstein Holzb: 501, siêkstiņa Gr.-Buschhof, Saikava, Memelshof, Selb., Nerft, siekste Bielenstein I. c., Etn. IV, 163, siêksts Nerft, Bielenstein 1. c., die Querleiste an der Harke, in welcher die Zinken sitzen
Bielenstein Holzb. 501 (vgl. die Abb. ebenda);
6) siekstas, sieksti, wagerechte Hölzer, so miteinander verbunden und verkeilt sind, dass sie einen fast würfelförmigen Raum umschliessen, in welchem die Webeeinrichtung angebracht und der Stoff gewebt wird
Bielenstein Holzb. 398 f.: . . . kuoks, ap kuŗu tin aužamuo audē̦klu, un kuŗa gali turas siekstās A. XI, 84;
7) siekste, ein Teil des Spinnrockens (= beņķis) hochle. n. Bielenstein Holzb. 385. Die Verbindung mit r. шестъ "Stange" (bei Jagić AfsIPh. II, 397 und Pedersen IF. V, 76; vgl. dazu Būga KSn. I, 289) wäre denkbar, wenn russ. e hier auf s , und wenn russ. und li. š - hier auf ks - zurückgingen. Falls li. š - hier assimilatorisch aus s - entstanden ist, etwa zu li. sỹkis "Hieb", klr. сич (wenn mit altem i ! ) der nach dem Abbrechen des Astes hinterbleibende Teil des Stammes", ae. ságol "Stock", lat. sīca "Dolch" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 475 f.).
Avots: ME III, 857, 858
1) siêksta 2 Karls., sieksta Spr., Wessen, siekste Freiziņ, sieksts Nerft, ein Stück Lagerholz, ein liegender Block im Walde, ein Stück eines umgefallenen Baumes
U.; ein Block überhaupt U.; sieksta Lasd., sieksts Bielenstein Holzb. 668, ein im Flussbett versunkener Baum: aizgājusi mežā pie līkas, ve̦cas siekstes LP. VII, 886. te̦ka rijas caur siekstēm meža tumsībā Apsk. v. J. 1903, S. 194. mežā gulēja pa zemi siekstas krustām, šķērsām 175. krustim ceļa sieksti (Var.: siekstu ) liecu BW. 10289. upē bija . . . pilna siekstām Aps. VI, 7. ķuoniņnieki savas meitas upītē samē̦rkuši; pāri jāja raņķenieki, bē̦rza siekstes dē̦vē̦dami RKr. XVI, 237. kâ var sieksta siēkstu (Var.: siekste sieksti ) velt? abas guļ ūdenī BW. 8491. viņš siekstēs gul, vēžu saē̦sts R. Sk. II, 139. paķēru brangu slekstas galu un sāku vēzēties Libek Pūķis 21;
2) sieksta, ein umgestürzter Wald
Allend. n. U.;
3) siekste, Morasttiefe im Walde
Döbner n. U.;
4) sieksts Manz., Freiziņ, der Block od. Stock, in den die Füsse eines Delinquenien geschlossen werden
U.: siekstā likt, in den Stock schliessen U. liec manas kājas siekstā (du hast meinen Fuss in den Stock geleget) Glück Hiob 13, 27. kājas iemiedze siekstās, ka ne kustēt nevarēja JK.;
5) sieksta Bielenstein Holzb: 501, siêkstiņa Gr.-Buschhof, Saikava, Memelshof, Selb., Nerft, siekste Bielenstein I. c., Etn. IV, 163, siêksts Nerft, Bielenstein 1. c., die Querleiste an der Harke, in welcher die Zinken sitzen
Bielenstein Holzb. 501 (vgl. die Abb. ebenda);
6) siekstas, sieksti, wagerechte Hölzer, so miteinander verbunden und verkeilt sind, dass sie einen fast würfelförmigen Raum umschliessen, in welchem die Webeeinrichtung angebracht und der Stoff gewebt wird
Bielenstein Holzb. 398 f.: . . . kuoks, ap kuŗu tin aužamuo audē̦klu, un kuŗa gali turas siekstās A. XI, 84;
7) siekste, ein Teil des Spinnrockens (= beņķis) hochle. n. Bielenstein Holzb. 385. Die Verbindung mit r. шестъ "Stange" (bei Jagić AfsIPh. II, 397 und Pedersen IF. V, 76; vgl. dazu Būga KSn. I, 289) wäre denkbar, wenn russ. e hier auf s , und wenn russ. und li. š - hier auf ks - zurückgingen. Falls li. š - hier assimilatorisch aus s - entstanden ist, etwa zu li. sỹkis "Hieb", klr. сич (wenn mit altem i ! ) der nach dem Abbrechen des Astes hinterbleibende Teil des Stammes", ae. ságol "Stock", lat. sīca "Dolch" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 475 f.).
Avots: ME III, 857, 858
stabs
stabs,
1): kuodies vārtu stabiņā! BW. 21744 var. dzenis kala krustu stabiņa galā 2692, 5; "kuoka blanka, kas satur stelles" AP.; siekstes s. Ramkau "streļļu siekstes sastāvdaļä; rudzu stabiņi Fehteln; kad ziemā saulei aupušām ir stabi - le̦cuot vai rietuot, tad tas uz draņķa laiku AP. krās(n)ss. (Ofenröhre?)
Ramkau; stabu krās[n]s Rujen n. BielU., ein Wandofen von Ziegeln. - stabiņi,
a): auch AP.
Avots: EH II, 567
1): kuodies vārtu stabiņā! BW. 21744 var. dzenis kala krustu stabiņa galā 2692, 5; "kuoka blanka, kas satur stelles" AP.; siekstes s. Ramkau "streļļu siekstes sastāvdaļä; rudzu stabiņi Fehteln; kad ziemā saulei aupušām ir stabi - le̦cuot vai rietuot, tad tas uz draņķa laiku AP. krās(n)ss. (Ofenröhre?)
Ramkau; stabu krās[n]s Rujen n. BielU., ein Wandofen von Ziegeln. - stabiņi,
a): auch AP.
Avots: EH II, 567
vēriens
*II vēriens od. *vēriena, vēriene, = vēreja: dzilna... vērienā kledzināja BW. 23426, 1. aizsmakuse dze̦guzīte vērienē (Var.: vēriena) kūkuodama 23923. vējiņš luoka vērienā (Var.: kļavienā) ve̦damās kamaniņas 11082 var. kâ uozuolu vērienā (Var.: vērijā) 22336. kâ var siekste sieksti lauzt? abas guļ vērienā 8491 var.
Avots: ME IV, 562
Avots: ME IV, 562