Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sietus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sietus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
izpirkt
izpìrkt (išpir̃kti), tr.,
1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;
2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;
3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;
4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;
5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.
Avots: ME I, 780
1) aus-, loskaufen, einlösen:
suoli, bāliņ, simtu mārku, izpērc manu vainadziņu BW. 13595. pūrs bij izpē̦rkams BW. III, 1, 58. zeme pie mums jau izpirkta;
2) los -, freikaufen:
tē̦vs viņu izpirka nuo zaldātiem;
3) auskaufen (den ganzen Vorrat), vergreifen:
tirgū viņam ātri izpirka sietus;
4) beim Einkauf all sein Geld ausgeben:
viņš savu naudu izpircis;
5) bestellen und das Bestellte bezahlen:
nu tev pusducis alus jāizpē̦rk. Refl. -tiês, sich freikaufen: agrākuos laikuos varēja izpirkties nuo kaŗa diene̦sta.
Avots: ME I, 780
mīdīt
mĩdît, - u, - ĩju (li. mindyti), freqn. zu mĩt, tr. und intr., treten, zertreten: puika agrumā mīdījis piedarbā rudzus LP. VII, 740. sav[u] pūriņu pieluocīju, ar kājiņām mīdīdama BW. 7905 var. Refl. - tiês,
1) hin - und hertreten, einander auf die Füsse treten, unruhig sein
Kurl. n. U.: laksts sāka mīdīties uz vienas un uotras kājas Krišs Laksts 12. mūsu guovis kājiņām mīdījās BW. 3639. zirgs mīdījās, gaiņādamies ar mušām Vēr. II, 544;
2) sich begatten.
- Subst. mĩdîtãjs, derjenige, welcher beim Dreschen in der Riege die Pferde führt: labību izve̦lk piedarbā... un sakŗauj apaļā čupā gan˙drīz griestiem, kuŗā dze̦n iekšā rindā sasietus zirgus; zirgus vada vidū stāvē̦dams "mīdītājs" Turlau n. Etn. III, 103.
Avots: ME II, 641
1) hin - und hertreten, einander auf die Füsse treten, unruhig sein
Kurl. n. U.: laksts sāka mīdīties uz vienas un uotras kājas Krišs Laksts 12. mūsu guovis kājiņām mīdījās BW. 3639. zirgs mīdījās, gaiņādamies ar mušām Vēr. II, 544;
2) sich begatten.
- Subst. mĩdîtãjs, derjenige, welcher beim Dreschen in der Riege die Pferde führt: labību izve̦lk piedarbā... un sakŗauj apaļā čupā gan˙drīz griestiem, kuŗā dze̦n iekšā rindā sasietus zirgus; zirgus vada vidū stāvē̦dams "mīdītājs" Turlau n. Etn. III, 103.
Avots: ME II, 641
sietava
siets
III siets, sietus">sietus, eine tiefe Stelle im Fluss (Kolke) Essern n. U. Nebst sītava (oder dies aus dem Žemaitischen entlehnt?) zu li. sietuvà ùpės "die Mitte im Fiuss, Tiefe", klr. сипець "mit Sand überschwemmte Tiefe", an. siđr "demissus, lang", mnd. sīt, side "niedrig", mir. sith- "lang", air. sinim "strecke aus" u. a., s. Leskien Nom. 551, Fortunatov BB. III, 60, Zubatý AfslPh. XVI, 411, Persson Beitr. 363, Walde Vrgl. Wrtb. II, 463. Anders (za got. saiws "See") Petersson Heteroki. 178.
Avots: ME III, 861
Avots: ME III, 861
sītava
sĩtava, eine tiefe Stelle im Bach (bei Krümmungen, Windungen eines Baches) Wain.: ne˙tālu nuo laipām bija kādā līkumā re̦dzama plaša un ... brangi padziļa sītava Janš. Dzimtene IV, 23. Vgl. sietus, sietava.
Avots: ME III, 855
Avots: ME III, 855
treiliņš
II treiliņš: "eine sehr lange, dünne Schnur zum Trödeln" Mag. III, 1, 125; kuopā sasietus kailus sauc par treiliņu Rig. Strand. Nach Sehwers Unters. 144 aus nd. treilīn "Leine zum Treideln".
Avots: EH II, 692
Avots: EH II, 692
uzmata
uzmata, uzmats (li. ùžmatas "Vorwurf"),
1) eine Zugabe von Mehl od. Getreide zu Heu und Stroh bei Pferdeund Viehfütterung U.; das Hafermehl, das zum Pferdetrank geschüttet wird
(uzmats) Fest. n. BW. II, S. 404 (No 8199), Bers., Druw., Golg., Kl., Saikava, Sessw., Sinolen, (uzmata milti) Altenwoga, = mistra 2 Schwanb. (uzmats): zirgiem malu uzmatiņu (Var.: uzmetiņu) BW. 8199, Memelshof. zirg[i] (sc.: bļāva) uzmata malējiņas BW. 17667. kad samaļ un miltus pa saujai uzputina uz ūdeni, tad ir zirgiem, ir guovīm labs uzmats Janš. Dzimtene 2 III, 81. es atšķīru sīkuos miežus un auzas uzmatam Druw. jābrauc samalt auzas uzmatam Sinolen;
2) "?"Mahlup (uzmata);
3) "lieka, savādāka dzijs adīkli sākuot" Meiran (uzmats);
4) ein Strumpfband
RKr. XVI, 218: vedēji ņēma līdz... pa˙pilnam uzmatu un cimdu BW. III, 1, S. 88, pie katra dvieļa bija... ar uzmatu piesiets cimdu pāris ebenda. zeķes un cimdus, sasietus ar uzmatu RKr. XVI, 100. uzmatu pāriņi saviķe̦lē̦ti 136.
Avots: ME IV, 356
1) eine Zugabe von Mehl od. Getreide zu Heu und Stroh bei Pferdeund Viehfütterung U.; das Hafermehl, das zum Pferdetrank geschüttet wird
(uzmats) Fest. n. BW. II, S. 404 (No 8199), Bers., Druw., Golg., Kl., Saikava, Sessw., Sinolen, (uzmata milti) Altenwoga, = mistra 2 Schwanb. (uzmats): zirgiem malu uzmatiņu (Var.: uzmetiņu) BW. 8199, Memelshof. zirg[i] (sc.: bļāva) uzmata malējiņas BW. 17667. kad samaļ un miltus pa saujai uzputina uz ūdeni, tad ir zirgiem, ir guovīm labs uzmats Janš. Dzimtene 2 III, 81. es atšķīru sīkuos miežus un auzas uzmatam Druw. jābrauc samalt auzas uzmatam Sinolen;
2) "?"Mahlup (uzmata);
3) "lieka, savādāka dzijs adīkli sākuot" Meiran (uzmats);
4) ein Strumpfband
RKr. XVI, 218: vedēji ņēma līdz... pa˙pilnam uzmatu un cimdu BW. III, 1, S. 88, pie katra dvieļa bija... ar uzmatu piesiets cimdu pāris ebenda. zeķes un cimdus, sasietus ar uzmatu RKr. XVI, 100. uzmatu pāriņi saviķe̦lē̦ti 136.
Avots: ME IV, 356