Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skābputra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skābputra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
skābputra
skâbputra,
1) gesäuerte Grütze :
Kurzemes skābputras strēbējs Kundziņš Kronv. 165; "= saskābusi mātesputra" Dond.;
2) skābaputra, fig., der Sauertopf:
kāds viņš ir sarūdzis skābaputra MWM. VII, 2.
Avots: ME III, 878
1) gesäuerte Grütze :
Kurzemes skābputras strēbējs Kundziņš Kronv. 165; "= saskābusi mātesputra" Dond.;
2) skābaputra, fig., der Sauertopf:
kāds viņš ir sarūdzis skābaputra MWM. VII, 2.
Avots: ME III, 878
Šķirkļa skaidrojumā (6)
druvnesis
druvnesis A. v. J. 1894, 1, 214 [im ostle. Korwenhof "druonass" gesprochen]. druvnēsis U., drūnesis. ein Holzgefäss, worin man den Arbeitern aufs Feld flüssige Speisen bringt: pelīte pārte̦k skābputras druvnesim pār saišķi LP. V, 403. [Vgl. Bielenstein Holzb. 329 und 338.]
Avots: ME I, 506
Avots: ME I, 506
nobunkšķēt
[nùobunkšķêt (mit uñ Siuxt, Dond., Nikrazen, Autz, Ringmundshof, mit un 2 Bauske, Stenden, Behnen, Hofzumberge, mit ùn Serben, Sermus), dumpf erschallen Gr. - Buschhof, Neu - Wohfahrt, Naud., Nötk., Grünwald: nuobunkšķēja vien, kad skābputras muciņa izspēra spundi Lennew. auns ar ragiem iezvēla vērsim pa ribām tâ, ka nuobunkšķēja vien Jürg. akmens iekrita akā, ka nuobunkšķēja vien N. - Peb. Ähnlich auch das reflexiv: bē̦rns nuokrita, ka nuobunkšķējās vien Vank.]
Avots: ME II, 766
Avots: ME II, 766
sazaļēt
sazaļêt, intr.,
1) "?": Beļikovs tāds sarūdzis un sazaļējis kâ skābputras vērpele
Vēr. I, 1243;
2) grün verschimmeln:
sazaļējusi maize Bauske. siers aiz ve̦cuma sazaļējis Bers.; grün werden: kartupeļi saulē sazaļējuši Golg.
Avots: ME III, 794
1) "?": Beļikovs tāds sarūdzis un sazaļējis kâ skābputras vērpele
Vēr. I, 1243;
2) grün verschimmeln:
sazaļējusi maize Bauske. siers aiz ve̦cuma sazaļējis Bers.; grün werden: kartupeļi saulē sazaļējuši Golg.
Avots: ME III, 794
smarda
smarda (r. сморóда "Johannisbeere"),
1) Geruch:
tad nu gan ce̦p saimnieku galā! nuo smardas vien jau tilkas te̦k Naud. n. Etn. I, 106. linu mārkā stipra smar̂da Arrasch;
2) "Appetit, Verlangen" :
nav vēl ne˙kādas smardas uz ēšanu Alksn.-Zund. smarda man mutē pēc skābputras Naud. n. Etn. I, 7;
3) "?": Sprw. kāds aizdars, tāda smarda (vom Einsender wohl falsch mit "gaļas piede̦vas; pielikumi pie ēdiena" interpretiert; wohl gleichbed. mit smarda
1) Alksn.-Zund. Wenigstens in der Bed. 1 zu smirdêt; zur Bed. 2 vgl. smarti.
Avots: ME III, 953, 954
1) Geruch:
tad nu gan ce̦p saimnieku galā! nuo smardas vien jau tilkas te̦k Naud. n. Etn. I, 106. linu mārkā stipra smar̂da Arrasch;
2) "Appetit, Verlangen" :
nav vēl ne˙kādas smardas uz ēšanu Alksn.-Zund. smarda man mutē pēc skābputras Naud. n. Etn. I, 7;
3) "?": Sprw. kāds aizdars, tāda smarda (vom Einsender wohl falsch mit "gaļas piede̦vas; pielikumi pie ēdiena" interpretiert; wohl gleichbed. mit smarda
1) Alksn.-Zund. Wenigstens in der Bed. 1 zu smirdêt; zur Bed. 2 vgl. smarti.
Avots: ME III, 953, 954
tolis
I tùolis Wolm., Wolmarshof, (mit ùo 2 ) Fest., Lubn., Meiran, Warkl., (mit uô 2 ) Karls., Ruj., Salis, Segew., tuols Erlaa, Stockm., tuolītis Las., ein Milchgefäss U.; ein hdlzernes Gefäss, eine Speiseschüssel Livl. n. Bielenstein Holzb. 326; ein holzernes Gefüss ohne Deckel Ruj.; ein Gefäss ohne Henkel Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 607, (tuolītis) Mar.; ein rundes Milchgefäss ohne Henkel und Deckel Salisb., Stürzenhof; "ķuocis" Mojahn: kuoka piena tuolīši A. Melnalksnis Mazsalaca 48. skābputras tuolis V. Upmals Tēva draugi 114. alu dzēra nuo tuoļiem, kuoka stuopuos iesmeļuot Ruj.-Tornei n. Latv. Saule 1928, S. 728. krancis, tuoli līdz sūkalām izlakdams... Plūd. Rakstn. I, 136. Dürfte nebst tuolis II zu tuols gehören.
Avots: ME IV, 285
Avots: ME IV, 285
trucis
I trucis,
1) auch trucītis, ein Tönnchen, ein Anker
Aahof, Bers., Drosth., Druw., Erlaa, Fest., Heidenfeldt, Laud., Lis., Nötk., Saikava, Schwanb., Selsau, Sermus, Sessw., Sinolen, Stomersee: kārtuosim alus tručus BW. 26435; "trauks skābputrai" Üxküll;
2) ein dickes Kind Fehsen; ein kurzer und dicker Mensch
Nötk., Pe̦nkule: ir gan tas Ancītis tāds kâ viens trucis Fehsen; etwas Kurzes und Dickes überhaupt (z. B. ein Holzblock) Pe̦nkule. Zu traũks?
Avots: ME IV, 244
1) auch trucītis, ein Tönnchen, ein Anker
Aahof, Bers., Drosth., Druw., Erlaa, Fest., Heidenfeldt, Laud., Lis., Nötk., Saikava, Schwanb., Selsau, Sermus, Sessw., Sinolen, Stomersee: kārtuosim alus tručus BW. 26435; "trauks skābputrai" Üxküll;
2) ein dickes Kind Fehsen; ein kurzer und dicker Mensch
Nötk., Pe̦nkule: ir gan tas Ancītis tāds kâ viens trucis Fehsen; etwas Kurzes und Dickes überhaupt (z. B. ein Holzblock) Pe̦nkule. Zu traũks?
Avots: ME IV, 244