Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skārba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skārba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

atskārbala

atskā`rbala C.,

1) Nietnagel
Sessw.;

2) ein losgerissener, noch am Kleide hängender Streifen; [ein abgesplittertes, aber noch am Stamm hängendes Stück Holz
C.; in dieser Bed. auch atskarbs, atskarba Ruj. oder atskarbe Kalz.];

3) das Zünglein an einem von einem Strohhalm gemachten Pfeifchen
Grünh., Naud.

Avots: ME I, 192

izskārbalāt

‡ izskârbalât 2 Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479

skārbalains

skārbalaîns: im Stichwort (ME. III, 879) ist ār durch ār zu ersetzen; ‡

2) kreischend, scharf (von der Stimme)
Frauenb. (mit âr 2 ).

Avots: EH II, 504

skārbalains

skārbalaîns, splitterig: dravenieki skārbalaiņu (Var.: skabargainu, skabardainu, sknabatainu) dravi dūra BW. 30329, 1.

Avots: ME III, 879

skārbalas

skârbalas 2 : im Stichwort (ME. III, 879) ist âr durch âr zu ersetzen; ‡

2) skârbala 2 Frauenb., der Splitter.

Avots: EH II, 504

skārbalas

skârbalas 2 Ahs., Lumpen: nuo ve̦cā kre̦kla skārbalas vien atlikušas; bei C. auch ein sing. skā`rbala. Zu skar̂bs.

Avots: ME III, 879

skārbalāt

skā`rbalât C., sich zerfetzen, abgelumpt werden.

Avots: ME III, 879

skārbans

skãrbans "nuoplīsis, nuoskārbanājis apģē̦rbs" Gramsden.

Avots: ME III, 879

Šķirkļa skaidrojumā (3)

skarbs

skar̂bs, Adv. skar̂bi, scharf, streng, rauh, widerhaarig, (Oberl. n. Mag. IV, 2, 145) zänkisch, unverträglich U.: vanagam skarbi nagi BW. 13485. skarba balss Jaunības dzeja 60, Nötk. skarbs bāliņš, skarbs tautiet[i]s, abiem skarbas valuodiņas BW. 20727, 4. tev, tautieti, skarba runa (Var.: bargi vārdi ) 21706, 3 var. cieti un skarbi teica Kaudz. M. 137. ziemelis pūš skarbi, juo skarbi Aps. II, 3. muodere pikta, skarba, kâ pati ērce Libek Pūlcis 5. skarbi dzīvuot, in Unfreundlichkeit und Härte leben U. - Subst. skar̂bums, die Schärfe; die Strenge, Unfreundlichkeit U.: he̦rcogiene prata visus skarbumus nuolīdzināt Vēr. II, 272. ar pūritānisku skarbumu I, 1273. Nebst šķe̦r̂bs, šķir̂ba, skārbala, li. skirbti "sauer werden", poln. szczerb "Scharte", aksl. štrъbь "mancus" zu an. skarpr "scharf, rauh", ae. sceorpan "kratzen", ahd. scurfen "aufschneiden", resp. Zu gr. σχαρφᾶσϑαι· σχεδάννυσϑαι Hes. und (wenn mit f resp. b aus ide. bh ) ae. sceorfan "schürfen", ahd. scìrbi "Scherbe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582, Persson Beitr. 566, 862, 889, Brugmann IF. XV, 97, Būga PФB. LXXV, 149, Zupitza Germ. Gutt. 154 f., Trautmann Wrtb. 266.

Avots: ME III, 873, 874

skārbs

skā`rbs 2 , übel geworden, der Ohnmacht nahe: skārba sirds. Zu an. skarpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)? Vgl. auch skurbt.

Avots: ME III, 879

sknabatains

sknabataîns, splitterig: jaunie dravenieki sknabatainu (Var.: skabargainu, skabardainu, skārbalaiņu) dravu dūra BW. 30329, 2.

Avots: ME II, 883