Paplašinātā meklēšana

atskanîgs, widerhallend: mežs ir tik atskanīgs A. XX, 7.

Avots: ME I, 192

aûgstskanîgs, hochtönend, schwülstig: valuoda B. Vēstn.; vārdi Ar.

Avots: ME I, 218

daiļskanîgs, wohllautend: daiļskanīga dziesma, valuoda.

Avots: ME I, 431

jaûkskanîgs ,* wohlklingend, euphonisch, melodisch: jaukskanīga valuoda; jaukskanīgie panti A. XI, 633.

Avots: ME II, 98

nesaskanîgs, disharmonisch: nesaskanīgs ļaužu kuoris B. Vēstn.

Avots: ME II, 731

pil˜nskanîgs,* volltönend: pilnskanīga balss A. XX, 242.

Avots: ME III, 216

saskanîgs, übereinstimmend, zusammenpassend, harmonisch: saskanīga dziedāšana Turg. Muižn. per. 102. censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības Pūrs I, 26, ārējā saskanīgā kustēšanās apvalda... iekšējuo nemieru ebenda S. 20, visiem šiem sakariem jābūt saskanīgiem MWM. X, 599.

Avots: ME III, 731

skanîgs: auch Elger (Günther Altie. Sprachd. I, 146); s. akme̦ns AP. koridōrs ir tukšs un s. Jauns. Raksti V, 126. že̦gus rauj tâ skanīgi Orellen.

Avots: EH II, 500

skanîgs, tönend, klingend U.: skanīga balss. skanīgākie vārdi Br. Ausmā 95.

Avots: ME III, 871

‡ tâlskanîgs,* weit schallend: uzve̦lk tālskanīgu "līguo" Austriņš Raksti VII, 229.

Avots: EH II, 671

tĩrskanîgs, rein, hell tönend: tīrskanīga balss Vēr. II, 1031. tīrskanīga dziesma MWM. VIII, 891.

Avots: ME IV, 204

viênskanîgs,* monoton: vienskanīgā griezes dziesma A.XX 83. bija dzirdama vienskanīga dziļa e̦lpuošana Baiss.

Avots: ME IV, 666

autrs [Tirsen]"?": mežs ir tik aurs, tik atskanīgs Niedra A. XX, 7. [Scheint mit jàutrs ungefähr gleichbedeutend und verwandt zu sein: vgl. und av. III p. sing. api-aotāt̰ "begreife".]

Avots: ME I, 231

skaņš,

1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;

3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡

4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.

Avots: EH II, 501

štimmîgs, ‡

2) "saskanīgs" (mit im̃) Hofzumberge, (mit im) Belenhof; ‡

3) "pünktlich"
Gulbern; ‡

4) "gut passend"
(mit ìm ² ) Aiviekste; ‡

5) "vom Alkohol in guter Stimmung selend"
Erlaa u. a.; ‡

6) "eitel, eingebildet"
Laud., Lubn.

Avots: EH II, 656