Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skanīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skanīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
augstskanīgs
daiļskanīgs
jaukskanīgs
jaûkskanîgs *, wohlklingend, euphonisch, melodisch: jaukskanīga valuoda; jaukskanīgie panti A. XI, 633.
Avots: ME II, 98
Avots: ME II, 98
nesaskanīgs
pieskanīgs
‡ pieskanîgs, zu etwas stimmend (passend): padarīja tās (acc.) apkārtnei pieskanīgas Virza Straumēni 3 22.
Avots: EH II, 271
Avots: EH II, 271
pilnskanīgs
saskanīgs
saskanîgs, übereinstimmend, zusammenpassend, harmonisch: saskanīga dziedāšana Turg. Muižn. per. 102. censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības Pūrs I, 26, ārējā saskanīgā kustēšanās apvalda... iekšējuo nemieru ebenda S. 20, visiem šiem sakariem jābūt saskanīgiem MWM. X, 599.
Avots: ME III, 731
Avots: ME III, 731
skanīgs
skanîgs: auch Elger (Günther Altie. Sprachd. I, 146); s. akme̦ns AP. koridōrs ir tukšs un s. Jauns. Raksti V, 126. že̦gus rauj tâ skanīgi Orellen.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skanīgs
tālskanīgs
‡ tâlskanîgs*, weit schallend: uzve̦lk tālskanīgu "līguo" Austriņš Raksti VII, 229.
Avots: EH II, 671
Avots: EH II, 671
tīrskanīgs
tĩrskanîgs, rein, hell tönend: tīrskanīga balss Vēr. II, 1031. tīrskanīga dziesma MWM. VIII, 891.
Avots: ME IV, 204
Avots: ME IV, 204
vienskanīgs
viênskanîgs*, monoton: vienskanīgā griezes dziesma A.XX 83. bija dzirdama vienskanīga dziļa e̦lpuošana Baiss.
Avots: ME IV, 666
Avots: ME IV, 666
Šķirkļa skaidrojumā (3)
autrs
autrs [Tirsen]"?": mežs ir tik aurs, tik atskanīgs Niedra A. XX, 7. [Scheint mit jàutrs ungefähr gleichbedeutend und verwandt zu sein: vgl. und av. III p. sing. api-aotāt̰ "begreife".]
Avots: ME I, 231
Avots: ME I, 231
skaņš
skaņš,
1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;
3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡
4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.
Avots: EH II, 501
1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;
3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡
4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.
Avots: EH II, 501
štimmīgs
štimmîgs, ‡
2) "saskanīgs" (mit im̃) Hofzumberge, (mit im) Belenhof; ‡
3) "pünktlich"
Gulbern; ‡
4) "gut passend"
(mit ìm 2 ) Aiviekste; ‡
5) "vom Alkohol in guter Stimmung selend"
Erlaa u. a.; ‡
6) "eitel, eingebildet"
Laud., Lubn.
Avots: EH II, 656
2) "saskanīgs" (mit im̃) Hofzumberge, (mit im) Belenhof; ‡
3) "pünktlich"
Gulbern; ‡
4) "gut passend"
(mit ìm 2 ) Aiviekste; ‡
5) "vom Alkohol in guter Stimmung selend"
Erlaa u. a.; ‡
6) "eitel, eingebildet"
Laud., Lubn.
Avots: EH II, 656