skanîgs, tönend, klingend U.: skanīga balss. skanīgākie vārdi Br. Ausmā 95.

Avots: ME III, 871

skanîgs: auch Elger (Günther Altie. Sprachd. I, 146); s. akme̦ns AP. koridōrs ir tukšs un s. Jauns. Raksti V, 126. že̦gus rauj tâ skanīgi Orellen.

Avots: EH II, 500