Paplašinātā meklēšana

‡ àizskañdinât,

1) klingelnd betäuben:
a. kam ausis;

2) hinschallen machen:
a. dziesmas līdz svešām zemēm;

3) für eine kurze Zeit zu klingeln anfangen:
a. zvaniņu.

Avots: EH I, 48

‡ apskañdinât ar dziesmām visu nuovadu, im ganzen Gebiet Lieder erschallen lassen.

Avots: EH I, 113

ìeskañdinât, tr., erschallen, erklingen lassen: lai cilvē̦ks šuo zvanu ieskandinātu Pūrs III, 115. Refl. -tiês, einen klingenden Ton von sich geben: divas balss dakšiņas ļaujas ieskandināties viena nuo uotras MWM. X, 45.

Avots: ME II, 64

izskañdinât, tr., ausschellen, ausklingen, tüchtig erschallen, klingen lassen: izskandini sudrabiņu BW. 728. vēsti izskandinājp tālāk Druva II, 295.

Avots: ME I, 797

nùoskañdinât, tr.,

1) absingen, erschallen lassen:
dziesma, kuŗu nuoskandināja kāds gailis MWM. VII, 329;

2) abtönen:
kas oriģinālā skan pasmagi, Fürekers nuozvana un nuoskandina Druva I, 1330. Subst. nùoskandinãjums, die Abtönung: romance, daiļa idējā un nuoskandinājumā A. IV, 445.

Avots: ME II, 847

pãrskañdinât, tr., dichtend um-, übersetzen: Dünsbe̦rgs "Reinecke Fuchs" pārskandinājis daktiluos Plūd.

Avots: ME III, 175

paskañdinât,

1) intr., anklingeln:
tas paskandināja ar zīmuli pret glāzi Līg.;

2) tr., ein wenig erschallen lassen, klingeln:
tik paskandini iemauktus! LP. IV, 60.

Avots: ME III, 100

pìeskañdinât,

1) (ein Glas an das andere beim Trinken) anschlagen, klingen lassen:
kungi pieskandina glāzes Vēr. II, 1407. gribēju ar viņu pieskandināt (aufs Wohl trinken) Stari I, 152. rakstvedis pieskandināja ar glāzi pie pudeles A. XXI, 205;

2) den Refrain singen:
viena luocīja dziesmas sīki, uotra reši, citas pieskandināja Konv. ² 2256. - Subst. pieskañdinãjums, der Refrain: pieskandinājums "līguo" Konv. ² 2256. strofas beigās... lietuo arī pazīstamuos baznīcas dziesmu pieskandinājumus Plūd. Llv. II, 61.

Avots: ME III, 290

saskañdinât,

2): komponieren
U. (unter skandinât).

Avots: EH II, 447

saskañdinât, tr., intr.,

1) (zusammenschlagend) erklingen lassen:
šķiltavas saujā saskandinājis Kaudz. M. 13. viņa pirksti saskandina sīkās stīgas Vēr. II, 262. dāmas būs tik laipnas ar mums saskandināt glāzes (d. h. die Gläser zusammenschlagend aufs Wohl trinken) Puriņš Nauda 28. viņš saskandināja glāzēm Stari I, 269. viņi saskandināja un uzdzēra draudzībai II, 190;

2) in Übereinstimmung, Harmonie bringen
(gew.: saskaņuôt); komponieren Celm.; dichten (perfektiv) Wid.: sajē̦gumi nebij saskandināmi ar pieredzējumiem Pūrs III, 93. ritums saskandināts pēc vārdu akcenta Antrōp. II, 103. Šūberts saskandināja dziesmām meldijas Vēr. II, 273.

Avots: ME III, 731

skañdinât: in Salis auch mit an̂ ² ; tuo vien skandina (daudzina), ka nabagi neganti Seyershof. manai vīra māmuļiņai pulksten[i]s mēles galiņā; kuŗu sē̦tu pieiedama, tur jau mani skandināj[a] Latv. Saule 1929, S. 802.

Avots: EH II, 500

skañdinât Wolm., Iw., Gr.-Essern, skàndinât ² Kl., Prl., tr., fakt., klingeln; erschallen lassen U., ertönen lassen: skandināt ar pulkstenīšiem I Chron. 17, 42. vējš... skandinājis pulksteni A. XX, 52. pirksti skandina pa... kabatu... kapeikas Vēr. II, 1243. atslēdziņas skandināsi BW. 11720, 4 var. velt[i] man savu skaņu balsi šī ciemā skandināt 847. juo tie meži skanēt skan, juo es viņus skande̦nāju 8485. skanēj[a] Rīga, kas tuo Rīgu skandināja? 7815 var. man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas skandinat (Var.: dimdināt, rībināt ) 24098, 1 var. tavu guodu gribu skandināt pa visu pasauli MWM. X, 888. Zu skanêt; zum Lautlichen s. Le. Gr. 120.

Avots: ME III, 871

uzskañdinât, erschallen lassen, aufsingen: u. kādu dziesmu. ar˙vien nuo jauna uzskandināt rindu pa rindai Vēr. II, 73.

Avots: ME IV, 377, 378

klañdzinât, = klandzināt: visi mani klandzināja, alle gackerten gegen mich, fielen über mich her Biel., Smilt.; [klañdzinât Salis, klan̂dzinât ² Lautb., viel reden; klañdzinât Ruj., = skandināt. - Als ein Kuronismus könnte es zu lat. clangere, hlakka " schreien, krächzen", gr. χλαγγή " Klang" u. a. gehören; wenn es aber echt le. ist, kann es mit n aus m zu klamstēt " gehören.]

Avots: ME II, 213

klan̂kšķinât, klan̂kšinât, fakt. zu klankšķêt, glucksen, klingen lassen: klankšini mucu, lai var zināt, cik tur iekšā Lub.; " pulkste̦nu skandināt" Lös. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 213

klẽts (li. klė̕tis, slav. klětъ dass.), - s, Demin. klẽtiņa, klētutiņa BW. 24504, 1, klẽtĩte BW. 24504, 4, die Klete: nu man vaļas skandināt visas klēšu atslēdziņas BW 23177, 8;

a) labības klēts, der Kornspeicher:
pamanījis mūs[u] kungam miežus, rudzus klētiņā 31245, 1. klēts jātur vaļā, kad labība zied. dabību klētī beŗuot, nevajaga skaitīt, cik iebeŗ, tas nav svētīgi;

b) drānu kl., ein Häuschen zur Aufbewahrung der Kleider, des
pūrs des jungen Mädchens: būs māmiņa pamanījuse tukšu pūru klētiņā (Var.: klētītē) BW. 6771. Identisch mit der drānu klēts ist wohl die im VL. genannte dzīparu klēts, der Letten Putzkammer St., der Ort, wo der weibliche Putz und Sczmuck aufbewahrt wird U.: mani[s] māmiņa neielaida dzīpuriņu klētiņā BW. 5337. [Wenn dies balt. Wort aus dem Slavischen entlehnt wäre, so hätte man dafür li. * klietis und * klèts (vgl. serb. klì`jet und russ. въ клѣти́ zu erwarten.]

Avots: ME II, 225

‡ nar̃kšinât Seyershof "skandināt": n. mūziku.

Avots: EH II, 5

‡ pažļañkstinât Dunika "paskandināt": p. ar atslē̦gām.

Avots: EH II, 194

skaladît, mit lauter Stimme sprechen: nelūkuo . . . dižu ļaužu līgaviņas! izmākušas skaladīt, atslēdziņas skandināt VL. aus Nigr. kad ņe̦m skaladît, tad pieskaladī visu sē̦tu Janš. Precību viesulis 33. In semgallischer Aussprache aus skal̂dit?

Avots: ME III, 867

‡ skàntît ² , -īju Saikava "skandināt, daudzināt, bieži par kuo runāt".

Avots: EH II, 500

tinkšinât: "1)" ME. IV, 192 zu streichen; dzē̦rāji ... pudelītes tinkšināja Tdz. 56526; auf dem Klavier klimpern Walk n. BielU. (ähnlich - mit iñ - Seyershof); "skandināt kâ vijuoli skaņuojuot" (mit iñ) Salis. ‡ Refl. -tiês (mit iñ) Seyershof, pochen, klopfen, hämmern.

Avots: EH II, 683

žvadzêt Burtn., Frauenb., Dunika, Gr. - Buschh., PS., Spr., Stom., Warkl. u. a., = zvadzêt: juostas gali - žvadzē̦dami BW. 5726, 1. kas žvadz apluoka galā? 5007. sākusi... nauda žvadzēt LP. V, 400 (ähnlich VII, 1118). be̦r dukātus maisā, ka žvadz vien J. Kr. V, 1, 38. ķēdes žvadz Jauna R. IV, 197, Ahs. n. RKr. XVII, 67. Auch vom Schwatzen: kuo tu te visu dienu žvadzi? apnicis klausīties Golg. sievietes runājas, ka žvadz vien Golg. Auch transitiv (??): "skandināt; naudas maku ar metala naudu purināt" Frauenb.; "radīt griezīgu truoksni (piem., nazi trinuot uz akmens) Warkl. Ein Lituanismus?

Avots: ME IV, 840

zvadzinât,

4): das von U. gemeinte VL. ist wahrscheinlich identisch mit BW. 26913, wo die Varianten für z. auch žvadzinât und skandināt bieten, so dass die Bed. "wiehern" recht fraglich ist.

Avots: EH II, 813