gals (li.
gãlas "Ende"),1) das Ende: Sprw.
dari, kuo darīdams, apduomā galu! pēdējais gals ar˙vienu re̦snāks, das dicke Ende kommt nach. gals labs, viss labs, Ende gut, alles gut JK. II, 172.
te nu visi gali kuopā, da gibt es eine rechte Konfusion, Verwirrung U.
citur jau nebūs kâ kruogā; tur jau viņam visi gali saiet kuopā Degl.
romāns, kam nav ne galu ne malu, der weder Hand noch Fuss nat JR. V, 127.
ja kāds baudītuo izvemj, tad saka: tev iet kâ pīlei: pa vienu galu iekšā, pa uotru ārā Etn. II, 65.
jāju, jāju gaŗu ceļu, ceļam galu nezināju BW. 13250, 16.
es sēdēšu klētiņā, dvieļiem galus rakstīdama 21352, 2.
[galu galam U.,
ausführlich.] gada galā JR. IV, 73.
brūtgāns ar brūti sēdās blakām augstajā (od.
galda) galā BW. III, 1, 76.
guldi mani, māmulīte, savā gultas galiņā Ltd. 672.
gauži raud tautu dē̦ls manā kāju galiņā BW. 1124.
sēj, brālīti, kaņepītes, sēj istabas galiņā 13402,14.
kupliem galiem (Büschel)
juostu pinu 7452.
mīļā Māŗa laipuo pa jumtu galu (First) 1441.
kad es būtu maizes gals, jau būtu mani apē̦duši 8843.
mēs māsiņu panācām trešā simta galiņā 13646, 26.
zuos sit ar spārnu galiem pa ģīmi. par cilvē̦ku, kas izšķērdīgi dzīvuo, saka: dzeŗ alu un ē̦d sveču galus Etn. III, 46.
tik bailīgs od.
dzīvuo kâ putns zara galā, od.
viņš ir tâ kâ zara galā, sein Leben hängt an einem Haar. ļaudis plūca linus zemes galā - līdumā Blaum.
gala zivs, der Fischköder Salisb.
gala vārds U.,
der letzte Ausspruch, das entscheidente Wort;2) die Spitze, das Äusserste: naža gals, die Messerspitze, auch als Mass: nuo uoglēm jāņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109.
pirkstu gali, Fingerspitzen. visi ausu gali viņai sārtuojās Degl.
mana re̦snā Trīna nav ne˙vienam de̦guna galā uzkārta JR. IV, 76.
ruokas tie nuolaida līdz ceļa galiem Kundz.
pupa gals U.,
die Brustwarze. gaisa gali jau bija atsarkuši Lautb.
stāvu stāv matu gali BW. 9820.
brāļam vedu tuo meitiņu, kam sarkani vaigu gali 21356.
neduošu pūriņu bez zieda gala RKr. XVI, 153.
[pirmais gals U.,
der Anfang.] vilka gals, der untere Teil eines Frauenhemdes Lubn.;
3) der Wipfel, Gipfel: vakars nāca, vāverīte, šaujies egles galiņā BW. 13796, 2.
kalnā kāpu raudzīties, vai sarkani apšu gali. saulīte, spuoži nuoiedama, meža galus puškuodama Ltd. 1397.
kāpu kalniņā, pašā kalnu galiņā BW. 13250,19;
4) das Gesinde: kāzas zvinēja divuos galuos od.
uz divi gali, t. i. brūtes un brūtgāna mājās BW. III, 1, 84.
sagaida baznīcē̦nus pārbraucam brūtes vai brūtgāna galā III, 2, 27;
5) das Zimmer, die Wohnung: tas bij tagad saimnieku gals, un priekšā bij palicis saimes (auch
kalpu) gals Aps.
gribē̦tuos gan kuo zināt arī par kalpu galu A. XIII, 223.
iesim savā galā Blaum.
vāju gals, das eine Ende des Kruges, wo bessere Gäste Aufnahme finden;6) die Gegend: mūsu galā, in unserer Gegend. jūsu galu krusa ķē̦rusi Aps.
pa viena gājiena galam Vīt. 2;
7) das Unglück, Malheur, Pech: skaidri gals ruokā ar tiem nabagiem LP. V, 195.
ķēniņam tīri gals ruokā IV, 64; auch
beidzamais, pēdējais, dzīvais (A. XII, 948)
g. r. ak gals! ak gals! Etn. II, 43.
nu jau vairs nav labais gals LP. VII, 976;
8) das Ende des Lebens, der Tod: pašam bijis gals klātu LP. VI, 56.
puisis grib šuo par sievu, lai tur vai gals VI, 301.
vai tad tevi reiz neķers gals? viņš miris nelabā galā;10) zur Bezeichnung des Winzigen, Nichtigen, - so namentlich in der Deminutivform galiņš: pazīstu latviešus, kas ne pirksta galu nekustinātu (den Finger rühren, nichts tun) latviešu tautas izplaukšanas labad Kronv.
miegs viņai nenāca ne acu galā, kam gar nicht Kaudz. M.
es viņu nevaru ne acu galā ieredzēt, ich kann ihn garnicht leiden. viņš paņe̦m tikai pāris pirksta galus (ein wenig) tabakas un iebāž pīpē. es tevi neaiztikšu ne ar mēles galu, ich werde dir nicht einmal mit der Zungenspitze, d. h. garnicht nahe kommen Sudr. E.
ne mata gals zaķim nav aizskarts tur Dünsb.
šiem nesvilst ne mata (auch
matu) galiņš LP. VI, 622.
pie debess nebija ne mākuoņa galiņa A. XXI, 755.
itkâ nebūtu ne padebeša galiņa Kaudz.
mīstītājiem tāds astes galiņš vēl jābeidz A. VIII, 1,67.
vajag izlasīt visas spalviņas, ka nepaliek ne zīmes galiņa Vīt. 70.
neņe̦mu ne vārda galiņa atpakaļ nuo visa tā, kuo e̦smu teicis Sudr. E.
es ļautiņu neaiztieku ne vārdiņa galiņā;11) gals, ein 5 - 5 1/2 Ellen grosses Stück Leinwand beim Weben Mar. n. RKr. XV, 114;
12) eine grosse Menge: līguotāju bij neapzināms gals;13) rumbas, uguns gals als Schimpfwörter gebrauch: kuo tu dziedi, rumbas gals BW. 874.
vīra māte, uguns gals 23438, 1;
14) gals viņu zin, der Kuckuck wisse das Sudr. E. Wendungen mit
gals gibt es eine unzählige Menge; es folgen einige derselben, nach den Kasus und nach den Präpositionen geordnet:
15) Gen., lai tev gala (zum Kuckuck), kâ e̦smu nuoreibis Blaum.;
16) Akk., galu atrast, dabūt, sein Ende finden; sev galu darīt, auch
padarīt, nuodarīt Etn. I, 99 od.
galu darīties, sich das Leben nehmen: cilvē̦ks sev galu padara LP. V, 66.
es būtu vai galu darījies Alm.
es tev galu padarīšu, ich werde dich töten BW. 23206.
dievs duod galu tautiešam 14877,1.
sēd kâ galu (gala) gaidīdams. nāc līdz, tad izme̦luosimies galu galus, dann werden wir uns gründlich auschwatzen Kaudz. M.
kam tad man stāvu galu meklēt Etn. III, 15.
galu ņemt, auch
beigt, eine Ende nehmen: kur upīte galu ņēma BW. 8560.
kur tās puķītes galu beidza Saul.
jaunais pāris bij ļuoti iepriecināts, ka viņu neapduomība tik labu galu ņēmuse JK. III, 2.
runā, ka viņš e̦suot diede̦lē̦dams galu ņēmis Kaudz. M.
tas labu galu neņems. vairs ne+˙kāda gala (od.
ne˙kādu galu) ar viņu nevar ņemt, man kann mit ihm garnicht fertig werden A. XI, 103.
galu ņe̦mdams dient oft zur Bezeichnung einer intensiven Handlung:
Lācausis smējies galu ņe̦mdams, habe sich totgelacht LP. VI, 476.
ve̦lns skrējis galu ņe̦mdams VI, 691.
sāk maldīties galu ņe̦mdams V, 356.
kad tik labāku galu varē̦tu paredzēt Aps.
de̦guna galu re̦dz, mūža galu ne. viņa sāka man stāstīt visus savas dzīves galu galus, sie fing an, mir ihr Leben ausfürlich zu schildern R. Sk. I, 97.
vilks viņu galu zin (der Kuckuck wisse das), kas tad Lavīzei nuoticies MWM. X, 416; 420;
17) Lok.,
a) am Ende, bei, vor, auf: tas jau tev de̦guna galā, das liegt dir ja vor der Nase. ja gadās kādai lietai piepēži, tâ sakuot, de̦guna galā nuozust LP. VII, 638.
Jurģi vēl gaisa galā, Georgi ist noch sehr weit. pirmā galā, von vorn herein, anfangs: pirmā galā nevaram prasīt nuo visiem smalku jūtu Kaudz. M.
Prātnieks izdzēra labu tiesu nuo atne̦stā bairīša, kuŗu pirmā galā atraidīja Kaudz. M.
mēnesis jaunā galā, im ersten Viertel, ve̦cā galā, im letzten Viertel. tas vārds man mēles galā, das Wort schwebt mir auf der Zunge. Indriķis vēl nebija bildinājis Luzīti, kaut gan viņam mēle, tâ sakuot, stāvēja mēles galā Degl.
teikšu, kas mēles galā galījies LP. V, 344.
tu mani katra vārda galā (bei jedem Worte, immer) izzuobuo Blaum.
ik vārdiņa galiņā: nav pirmā līgaviņa BW. 9510.
ve̦cuma galā, im hohen Alter: kas māsai maizi duos ve̦cumiņa galiņā BW. 1373,29.
nāve viņam jau zuobu galā, er ist ein Kind des Todes;b) am Ende, zuletzt: bet galā viņu tuomē̦r uzņēma JK. V, 47.
viņš galā tuos visus uzvarēja Launitz Stāsti 27.
galu galā od.
galuos, zu guterletzt: iznāks galu galā (seltener
galu galuos) mana vaina;c) sehr, im höchsten Grade: nabadziņš piepūlējies galā LP. V, 176.
e̦smu nuokusis gluži galā Kleinb.;
d) zu Ende: īsa ziemas diena ar jau bija galā A. XI, 103.
vai darbs jau galā? mēs jau ar luopiem esam gluži galā A. XVI, 365;
e) galā tikt, zu Ende kommen, fertig werden, zurecht kommen: tē̦vs nevarēja ar dēlu galā tikt JK. V, 118.
galā vest, izvest, zu Ende bringen, ausführen: darbu, nuoduomu;f) über, auf, nach - zur Bezeichnung der unmittelbaren Folge, der Vielheit: pats nuogāju, pats atradu vainīti vainas galiņā (Fehler über Fehler) BW. 25880.
nelaime nelaimes galā, ein Unglück kommt nie allein; es kommt ein Unglück übers andere. bē̦da, bē̦da tev, puisīti, bē̦da bē̦das galiņā BW. 12915.
bajāriņa meitiņām guods guodiņa galiņā 22691.
dieviņš man laipu meta, laipu laipas galiņā 18762;
18) Prät.:
nu vai pārnācāt mājā ar galu? seid ihr nach Beendigung der Arbeit nach Hause gekommen? ar tuo pašu galu, bei derselben Gelegenheit: it kâ viņam ar tuo pašu galu būtu jāiet uz smēdi kalt Dok. A.
sarus jāsāk pērt ar tukšu galu, zur Zeit, wo der Mond unsichtbar ist JK. VI, 39.
līgava daiļa bez gala (ungewöhnlich schön) LP. V, 267.
[bez gala liels U.,
ungeheuer gross.] vilkacis rej aitas bez sava gala, ohne Aufhören LP. VII, 888.
viņš atveŗ, atgāž durvis, luogu, vārtus līdz galam, zum Klaffen, sperrweit. viņš iemīlējies līdz ausu, nagu galiem LP. V, 29.
Raudupiete nuosarkst līdz aušu galiem Blaum.
māsiņ, tavu daiļu ruotu līdz pat kāju galiņam (Var.:
- ņiem). [ieraudzīju ļaudis līdz galu galam Glück IV Mos. 22,41.]
nuo gala, vom Ende, auch vom Anfang: lai ņe̦muot nuo gala - tuo ve̦cākuo, bet ne lasīdamies LP. V, 207.
viens apzīmē kādu lietu par savu. uotrs prasa:"nuo kuŗa gala tad tas ir tavs?"atbild:"nuo abiem galiem un nuo vidus" Etn. IV, 77.
nuo pirmā gala, nuo paša pirmā gala, gleich von Anfang: nuo pirmā gala gan tas tâ bija A. XI, 477.
tev vajadzēja iesākt citādi jau nuo paša gala Vēr. II, 1451.
tādu viņu re̦dzam nuo paša pirmā gala II, 1081.
nu o iesākta, nuo pat sākuma, nuo paša gala, nuo iesāktas, iesākuma od.
sākuma gala, nuo sen se̦nā gala, nuo laika gala, nuo iesāktiem galiem Kursiten,
von jeher, von alters her: pazīstam vācu galdu, kāds tas pie mums muižā nuo pat sākta gala Sil.
tāds jūsu dzimums nuo sen se̦nā gala Adam.
man viņš nepatīk nuo laika gala Kaudz. M.
mums tāds ieradums nuo laika gala, pa bērēm baltuos zirņus biezputrā vārīt LP. IV, 225.
nuo maza gala, von Jugend auf Selg. kad grib, lai trumpu spēlē, tad saka:"lai iet nuo re̦snā gala" Etn. IV, 42.
izstāstīt galu nuo gala od.
i. visu galu nuo gala, alles ausfürlich erzählen: zemnieks izstāstījis visu galu nuo gala LP. VI, 235.
zaldāts ņēmās izstāstīt galu nuo gala VII, 151.
brīžam izstāstu viņam savu sirdi gaļ nuo gala Kaudz. M.
vilka ne pa acu galam nee̦suot redzējis, den Wolf habe er garnicht gesehen LP. VI, 253.
pa ausu galam od.
galiem kuo dzirdēt, etwas lberflächlich hören, vom Hörensagen wissen. e̦smu tâ strādājis, ka sviedri pa matu galiem pil od.
te̦k, dass der Schweiss in Strömen fliesst Sil.
ar vienu ruoku sniegdamies ņe̦mam, ar uotru ruoku pa pirkstu galam aližam, mit der eine Hand nehmen wir mühsam, mit der anderen lassen wir es leicht fahren Sil.;
ähnnlich pa ruoku galam: pamāte sviedusi abrkasi pu ruoku galam LP. VI, 838.
viņš aizsvieda zē̦nu pruom pa ruoku galam, mit Leichtigkeit Dok. A.
iesviedis pa ruoku galam e̦ze̦rā Upītis Medn. laiki 205.
neaiztiku svešu ļaužu ne pa vārdu galiņam (Var.:
ne vārdiņa galiņā), ich attackierte fremde Menschen auch nicht mit einem Worte, auch nicht mit einer Silbe BW. 956.
tas man ne pa galam nepatīk, das gefällt mir gar nicht. viss pagalam, alles ist verloren. te pa galam! da haben wir es! (pa galam [li.
= pagàlum Lit. Mitt. I, 376] wird oft in einem Wort geschrieben).
pie gala, pie bē̦du gala, pie dzīva gala, aufs äusserste, schrecklich: sasist pie gala A. XIV, 8.
e̦smu piepūlējusies tīri pie bē̦du gala LA.
nu gan nuostrādājamies pie dzīva gala. viņu sadauzīja vai tīri pie dzīva gala A. XII, 948.
zieam gāja uz galu, zu Ende Līb., gew.
uz beigām. uz pirkstu galiem iet, auf Zehenspitzen gehen. tec uz pirksta galiņiem BW. 12427.
sulainis cēlās uz pirkstu galiem LP. III, 76. Selten der Lok.:
pēdējie slējās pirkstu galuos Kaudz. M.
[Zu apr. acc. s. gallan "Tod" und - wenn von der Bed. "Spitze" auszugehen ist - zu dzelt usw. (s. dies), vgl. Leskien Abl. 325 u. Nom. 167, Zupitza Germ. Gutt. 85, Wiedermann BB. XXVIII, 69, Trautmann Apr. Spr. 334 f. u. Wrtb. 83.]Kļūdu labojums:
jumtu galu = jumta galu
zvinēja = svinēja
izme̦luosimies = izmēļuosimies
uz pirksta galiņiem = uz pirkstu galiņiem
Avots: ME I,
592,
593,
594,
595