Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sklanda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sklanda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

atsklanda

atsklañda, Schleuderstelle auf der Schlittenbahn: braucuot ragus iegāja atsklandā un ve̦zums apkrita Nigr.

Avots: ME I, 192


nosklanda

nuõsklañda: nuosklandām ("nuosvaidām") iet kamanas N.-Kurl.

Avots: EH II, 86



pasklandains

pasklandains,

1) "?": ceļš, kas kādai pasklandaiņai vietai gaŗām iet Kurzemes ceļu likumi (1802), S. 19;

2) "sasalis un izbraukts" Zabeln: p. ceļš;

3) "ein wenig glatt"
Matk.: p. ceļš. Wohl zu sklanda II undpasklañduôts.

Avots: EH XIII, 173


sklanda

sklanda rauši Wirginalen "nuo rudzu miltiem un burkāniem ce̦pti rauši".

Avots: EH II, 505


sklanda

I sklañda,

1): auch Iw., Luttr., Nikrazen, Perkunen, (mit an̂ 2 ) Rutzau; "kārts" (mit an ) Funkenhof; gar uguni sklandas vilka, lai nekrita ugunī BW. 21973, 5; eine Zaunstange Grob.; sklandas "Zaunstangen" Sackenhausen; vāc gan ar sklandu Pas. VII, 355 (aus NB.). pa ganīklas ceļu, kur priekšā sklandas Janš. Līgava II, 282. zirgu piesiet pie sklañdām (?) C.;

2): "ein Zäunchen von Strauch oder Holz vor einem Garten"
Lng.; ein Stangenzaun (sklañdas) Dunika, Grob., Kal., NB., OB., (mit ān ) Wirginalen; rikšiem te̦ku gar sklandām BW. 19788.

Avots: EH II, 504


sklanda

I sklañda (li. sklanda "Riegel" Miežinis)Gramsden, Līn., Iw.,

1) sklañda Kurs., Frauenb., Kalleten, Grobin, Dunika, Wirginalen, sklanda Bielenstein Holzb. 173, Lasd., Mar., eine Stange,
(sklañda Deg.) Zaunstange: Sprw. gaŗš kâ sklanda Birk. Sakāmv. 31. viņš pagādāja labu re̦snu sklandu Pas. II, 131 (aus Leegen). malkai ņe̦mdama... pārlauztu un sapuvušu sklandu gabalus Janš. Bārenīte 7; sklañda, ein Schlagbaum Schrunden;

2) sklañda Suhrs, Schlehk n. FBR. VII, 35, Dond., sklanda St., Kurl. n. U., Plur. sklañdas Bl., Nigr., Gr.-Essern, Wandsen, Dond., Rojen, sklandas Bielenstein Holzb. 173, 176, Gold., Frauenb., Lutr., Kursiten, Tuckum, Dobl., Lasd., sklandes Dond., sklandu žuogs RKr. XI, 91, Dunika, Spārne, sklanžu ž., ein Stangenzaun
(Abb. bei Bielenstein Holzb. 173): apluokam, dārzam apkārt ir sklandas. nuo tā apšu sklanžu žuoga, kas laukam apkārt LP. VI, 173;

3) ein Mensch von langem Wuchs:
vai tad nu tādu sklañdu nevarēs ieraugt? Dunika. Als ein Kuronismüs zu li. sklindas oder sklą̃stis "Riegel", sklę̃sti "verriegeln" (bei Būga KSn. I, 122 und 261; hierher anscheinend auch sklendžiaũ mergẽlę bei Jušk. SvD. 216,2); als "Gleitendes" ursprünglich identisch mit sklanda II?

Avots: ME II, 881, 882


sklanda

II sklanda: kādā slīpā sklandā kamanas pasitās uz leju Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 108.

Avots: EH II, 505


sklanda

II sklanda, sklañdas Selg., die schräge, platte Schleuderstelle auf dem Winterwege Biel. n. U. Als ein Kuronismus nebst sklenst zu li. pasklanda "slīpums" Miežinis, sklandus "slids" Miežinis, sklandýti "ruhig umherschweben"; vgl. daneben (wozu Le. Gr. § 105a) li. nom. pl. paslándys "pasiautà, pavažų dailiai nušliauktas kelio sklypas" (bei Būga Tiž. II, 470), schwed. slinta "gleiten" resp. holl. slinderen "gleiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 715 und Petersson AfsIPh. XXXV, 377 f.), sowie andrerseits schwed. glinta "gleiten".

Avots: ME II, 882


sklandains

sklandains, auf dem es sklandas II gibt: ceļš ir glums un s. Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 16.

Avots: EH II, 505

Šķirkļa skaidrojumā (10)

aizsklandīt

àizsklandît "zumachen" Für. I (unter sklanda).

Avots: EH I, 48


kritenis

kritenis Grob., kritinis N.-Bartau,

1) dünne Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen lässt
Lasd.; kritenis ir sklanda starp diviem stabiem, kura netuop ar naglām piesista, bet kuras abi gali iekritināti stabuos izcirstās rievās Grob. Auch der auf diese Weise gemachte Zaun: [gani sakāpa uz sklandām un kriteņiem lūkuoties Janš. Čāp. 57.] viņš ecēja gar kriteni Janš. kritiņu žuogs N.-Bartau;

2) kriteņi, Füllholz zwischen zwei Ständern
Karls.; Bauholzer, die zwischen zwei Ständern von oben hineingesenkt werden U.;

3) kritenis*, ein Fallbrett
Dr.

Avots: ME II, 281, 282


nogulēt

nùogulêt,

4): iesamīlējušiem e̦suot iespējams pat uz sklandas kuopā n. Janš. Dzimtene IV, 168. daudz kūlēju pa kuļamuo laiku ... pa riju un ap riju nuoluodājuot un nuoguļuot Pas. XII, 259. Refl. -tiês,

1): nu˙pat ir nuogulējušies (längere Zeit liegend reif geworden)
ābuoli, - var ēst Seyershof; ‡

5) (an einer schmutzigen Stelle) liegend schmutzig werden
AP., Auleja, Iw., Sonnaxt: slapjumā guovis nuogulas tadas ar vienām ļēpēm Siuxt.

Avots: EH II, 48


pasklandots

pasklañduôts ceļš Dunika, ein abgeschrägter, glattgefrorener Weg, auf dem man leicht ausgleitet. Vgl. li. sklanda "slīpums".

Avots: EH XIII, 173


pasprūst

[pasprûst 2 Behnen; sich unter etwas drängend stecken bleiben: kumeļš pasprūda zem sklandas Nigr.; s. auch pasprūdît.]

Avots: ME III, 106


rīģeris

rĩģeris: "sklanda starp sē̦tas stabiem; pie tās sit sē̦tas sprangus" NB.

Avots: EH II, 375


sklandis

sklandis,

1) "abschüssig; glatt, gleiten machend"
Biel. n. U.;

2) = sklanda">sklanda I 1 und 3 (mit añ) Wirginalen. Formell kann le. sklandis kein Adjektiv sein, weshalb die Bed. 1 nicht als sicher gelten kann.

Avots: ME II, 882


sklandīties

sklandîtiês,

1) fliegend schweben, gleiten:
putniņš sklandās, der Vogel ist im Begriff sich zu setzen Kur. Nerung;

2) kraftlos sich hin und her biegen, wanken (vom Baum); unordentlich und unschön wackelnd gehen:
kuo nu sklañdies apkārt kâ dienas zaglis? Wirginalen. Vgl. li. sklandýti "ruhig umherschweben" und sklanda II.

Avots: ME II, 882


sklenst

skleñst (li. sklę̃sti "schweben"), sklenžu, sklendu, seitwärts gleiten Dunika: manas krīčuoles pa+visam neasas, sklenž vien. Zu sklanda II.

Avots: ME II, 882


zliukš

zliũkš Dunika, Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der beim Fall eines langen Baumes zu hören ist: sklanda apgāzās zliukš!

Avots: ME IV, 746