Paplašinātā meklēšana

àizskrũvêt, tr., zuschrauben: skrūvi.

Avots: ME I, 50

‡ apskrũvêt, schraubend ringsum befestigen.

Avots: EH I, 113

‡ atskrũvêt, losschrauben: a˙skrūvi. Refl. -tiês, sich (von selbst) losschrauben.

Avots: EH I, 167

ìeskrũvêt, tr., einschrauben: te tāds daikts, kur cilvē̦kus ieskrūvē LP. IV, 50.

Avots: ME II, 66

izskrũvêt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (von selbst) ausschrauben:
skrūvē nuo satricinājuma pati izskrūvējusies;

2) eine Zeitlang, zur Genüge (vergebens) schrauben:
ieskrūvējās visi amatnieki, bet nevarēja izskrūvēt.

Avots: EH I, 480

izskrũvêt, tr.,

1) ausschrauben:
skrūvi;

2) kräuseln:
izskrūvē̦ti matu gali BW. 20165.

Avots: ME I, 799

nùoskrũvêt, ab-, herunterschrauben: nuoskrūvē lielgabalu stuobrus A. XX, 158. mākslu prasījumus nuoskrūvē bīstami ze̦mu Vēr. II, 1390.

Avots: ME II, 850

pìeskrũvêt, anschrauben.

Avots: ME III, 291

saskrũvêt, tr., zusammen-, zu-, aufschrauben (eig. u. fig.): saskrūvēt ūsas vēl smeilākas Vēr. I, 1159. nuoduokļi tapa saskrūvē̦ti (wurden künstlich vergrössert) Konv. ² 972. - Part. saskrũvē̦ts, fig., übertrieben, verschroben: kaut kādi saspĩlē̦ti un saskrūvē̦ti nuotikumi Vēr. II, 673. dzejā sāka nuomest saskrūvē̦tus prātuojumus un sajūsmiņājumus I, 1181.

Avots: ME III, 734

skrũvêt,

3): putzen
Saikava. ‡ Refl. -tiês,

1) sich putzen
Saikava: sāk pie spieģeļa s.:

2) "?": skrulliski viļņi tad uz apakšu skrūvējās dzīlē Dünsb. Od. 150.

Avots: EH II, 513

skrũvêt, -ẽju,

1} schrauben
U.;

2) erpressen
U.;

3) locken
Golg.: sukājiet, skrūvējiet (Var.: pucējiet, puškuojat), ve̦dat drīzi istabā! nesukātas, neskrūvē̦tas istabā neve̦dat! BW. 16896 var. Aus mnd. schruven.

Avots: ME III, 899, 900

uzskrũvêt LKVv., uzskrūvât Dunika, (hin)aufschrauben, (hin)aufdrehen: u. skrūvi, ce̦nas. uzskrūvē̦tām ūsiņām Zeif. III, 3, 43. kâ jāuzskrūvē mati Turg. Muižn. per. 131. uzskrūvē lielgabala galu tik augsti A. XX, 295. uz spuoles galvas uzskrūvē̦ta ripa Konv. ² 654.

Avots: ME IV, 379

ìegrìezt,

1): ie. (= ieskrūvēt) tapas Saikava. kas viņu iegrìezis tai vietā? AP., wer hat ihm zu dieser Stelle verholfen?
‡

6) (etwas Wertvolles und Gewichtiges) einhändigen
Seyershof: ìegriẽzis mātei desmit tūkstuošu. Refl. -tiês, ‡

4) sich hin und her drehend sich in etwas verwickeln
Auleja: zivs iegriezusies tīkla: ‡

5) sich zu bilden beginnen (von Kohlköpfen):
kāpuostiem iegriezušas (= radušās) galviņas Pas. XI, 381 (ähnlich: Linden in Kurl.). iegrìezies kâ kapuostgalviņa Ramkau (sagt man vom jem., der sich irgendwo gut - besonders materiell - eingelebt hat); ‡

6) man guovs bij iegriêzusēs ² tâ, ka nāca slaucama labā laika Siuxt, es hatte sich so getroffen, dass meine Kuh zu einer gelegenen Zeit milchend wurde.

Avots: EH I, 514

‡ ļuburêtiês, sich bewegen, wackeln Lems.: duru eņģes vajag pieskrūvēt ciešāk, lai neļuburējas.

Avots: EH I, 773

sastèigt, tr., intr., etw. schnell (aber oberflächlich) fertigmachen: sasteigt visus darbus vienā reizē. kurš... darbu ātrāki sasteigšuot, pie tā viņa aiziešuot LP. VII, 1211. licis uz bērēm steigšus sasteigt skaistas kamanas VI, 158. kādu jau ātrumā varējām sasteigt, tāda iznāca Jauns. māsa tikkuo varēja sasteigt laupītāju daiktā ieskrūvēt LP. IV, 50. Refl. -tiês, sich übereilen.

Avots: ME III, 746

smèils ² Lis., Selsau, Saikava, Gr.Buschhof, (mit eĩ ) Bauske, = smaĩls: de̦guns smeils kâ knābis. de̦guns ar smeilu galu A. v. J. 1893, S. 231. saskrūvēt ūsas vēl smeilākas Vēr. I, 1159. strēle smeila Salacgrīvas zieds 45. smeiluo jumtu rindas Vēr. I, 1027. smeilā leņķī Konv. ² 560.

Avots: ME III, 956