Paplašinātā meklēšana

‡ izskrapstîtiês, eine Zeiflang kratzen (intr.) AP.: (liels gailis ar spārniem kuldamies) vēl izskrapstījās (gar durīm) Dünsb. Piķis un Stintis 37; eine Zeitlang suchend stöbern Schwitten.

Avots: EH I, 480

nùoskrapstêt, ‡ Refl. -tiês, intensiv nùoskrapstêt: aizgrieza atslē̦gu, ka nuoskrapstējās vien Saikava.

Avots: EH II, 86

nùoskrapstêt [Mar.], nùoskrapšķêt, nùoskrapšêt, einen knarrenden, knakkenden Laut von sich geben: nuoskrapšķēja atslē̦ga A. XX, 37. vāvere pazūd egles galuotnē, - nadziņi vien nuoskrapst Zalkt.

Avots: ME II, 848

saskrapstît, zusammenscharren Wid.: kas tuo būtu duomājis, ka tik daudz saskrapstīs? Rainis.

Avots: ME III, 733

‡ skraps! Interjektion: s˙! zirgs stāvus šim augšā gar krūtīm Seyershof.

Avots: EH II, 507

‡ skrapsns (mit hochle. a aus e, ?) Prl., Saikava "ass, bargs": skrapsna sieva: "ātrs, kustīgs, grūti valdāms" Heidenfeld.

Avots: EH II, 507

skrapste Celm., = skruopsta, die Wimper.

Avots: ME II, 887

skrapstêt: zābaki skrapst (knarren) Bērzgale.

Avots: EH II, 507

skrapstêt Sunzel, Saikava, skrapšêt, skrapšķêt, -u,-ẽju, auch refl. -tiês, rasseln, klappern, knistern: skrapstēja... ķēdes..., aizšaujamie un atslē̦gas Veselis Daugava 1928, No 4, S. 429. durvis... skrapšķē̦damas aizslēdzās Vārpas 6. bij tikai dzirdams, kâ spalvas skrapš Izgl. gada grām. II, 31. ē̦d kāli, ka zuobi vien skrapš Aps. VII, 8. asas nezāles skrapškuot ķērās viņam pie drēbēm A. XX, 491. le̦dus gabali skrapšķē̦dami triecas gar pluosta malām A. Upītis. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. skrapšējās (Var.: skrapstējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti; skrapšējās (Var.: čaukstējās), kad nuoņēmu jaunas meitas vainadziņu BW. 24488. Das -ps- kann hier auf -bs- zurückgehen; vgl. skrabêt I.

Avots: ME II, 887

skrapstiņš, ein Schrapeisen zum Aushöhlen von Löffeln Bielenstein Holzb. 340 (mit Abbild.) Wenn mit altem p, zu ahd. screvōn u. a. (s. unter skrapâtiês); wenn mit p aus b, zu skrabt u. a.

Avots: ME II, 887, 888

*skrapstît: kratzen, scharren Diet.

Avots: EH II, 507

*skrapstît, zu erschliessen aus saskrapstît; vgl. skrabstît.

Avots: ME II, 888

uzskrapstît, aufscharren: nevar vairs ne druskas uzskrapstīt Bauske.

Avots: ME IV, 378

rādze,

1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;

2) ràdze ² Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".

Avots: ME III, 495

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skrapš(ķ)êt, s. skrapstêt.

Avots: ME II, 888

skràustêt ² Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė´ti "gruzdė´ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.

Avots: ME II, 888, 889

skripšķêtiês, rasseln, knirschen, knistern: skripšķējās (Var.: skrapstējās, skraustējās, klapšķējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690 var.

Avots: ME III, 894

skruops, Plur. skruopi Wid., Jaun. Dr. 1901, S. 31, die Wimper: simtkāju utis bē̦rnam dažreiz ieme̦tuoties acīs, iekš skruopiem ("?") JK. VI, 54. Nebst skrapste zu ahd. screfunga "Einschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME III, 900