skrapstêt Sunzel, Saikava,
skrapšêt, skrapšķêt, -u,-ẽju, auch refl.
-tiês, rasseln, klappern, knistern: skrapstēja... ķēdes..., aizšaujamie un atslē̦gas Veselis Daugava 1928, No 4, S. 429.
durvis... skrapšķē̦damas aizslēdzās Vārpas 6.
bij tikai dzirdams, kâ spalvas skrapš Izgl. gada grām. II, 31.
ē̦d kāli, ka zuobi vien skrapš Aps. VII, 8.
asas nezāles skrapškuot ķērās viņam pie drēbēm A. XX, 491.
le̦dus gabali skrapšķē̦dami triecas gar pluosta malām A. Upītis.
sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247.
skrapšējās (Var.:
skrapstējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti; skrapšējās (Var.:
čaukstējās), kad nuoņēmu jaunas meitas vainadziņu BW. 24488.
Das -ps- kann hier auf -bs- zurückgehen; vgl. skrabêt I.Avots: ME II,
887