Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skubt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skubt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

paskubt

paskubt: auch Dunika; viņš nepaskuba atbraukt Brasche Anl. 154.

Avots: EH XIII, 173

saskubt

saskubt, ‡

3) = sastèigt: s. darbu Rutzau.

Avots: EH XVI, 448

saskubt

saskubt,

1) = paspẽt: nevarēja laikā saskubt Dunika. šuodien nesaskubām (nepaguvām būt) baznīcā N. - Bartau;

2) sich beeilen:
saskubjat nu ātrāk! Rutzau.

Avots: ME III, 734

skubt

skubt,

1): (prs. skubstu) eilen Brasche Anl. 154: visi skuba uz pirti Dunika;

2) man skub ( "patīk": zu einem Inf. *skubēt?) resp. neskub tuo darīt Laud.

Avots: EH II, 514

skubt

*skubt (li. skùbti "eilig sein"), zu erschliessen aus nùoskubis, paskubt, saskubt.

Avots: ME III, 901

Šķirkļa skaidrojumā (1)

skubināt

skubinât (li. skùbinti "beeilen"), skubinêt Warkl., tr., antreiben, ansputen, fördern U., aufmuntern (zu etw.), beeilen; rasch vollenden: zirgu Kaudz. M. 173. "brauksim tūliņ!" Priedainīte skubināja Alm. Kaislību varā 20. skubināt uz krāpšanu Austr. kal. 1893, S. 37. (bārenīte) darbiņu skubināja BW. 6885 var. pate iešu druviņā, māku darbu skubināt 15436. Refl. -tiês,

1) sich anspornen, antreiben, zu etw. aufmuntem:
skubinies, bārenīte! nav māmiņas, kas skubina BW. piel.2 4736;

2) wiederholt anspornen, antreiberi, aufmuntern:
meitene ņēma puisē̦nu pie ruokas un devās... pruojām skubinādamās: "steigsimies, steigsimies...!" Janš. Bandavā II, 85. "tâ, tâ, bārīt", skubinājās saimniece viņai pakaļ Bārenīte 5;

3) eilen, sich sputen
U.: Priedaiši sāka skubināties uz mājām Alm. Kaislību varā 36. skubinies, sieviņ, ar bruokastīm! Seibolt. Nebst skuba, skubît I, skubrs, skubt, li. skubýti "eilen", skubùs "eilig" zu got. afskiuban "wegschieben" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 556.

Avots: ME III, 901