Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skumt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skumt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apskumt

‡ apskumt, sich betrüben, traurig werden (perfektiv): apskumis prāts.

Avots: EH I, 113

ieskumt

[ìeskumt, etwas traurig werden Ruj.]

Avots: ME II, 66

noskumt

nùoskùmt, betrübt, traurig, bekümmert werden: sirds bij nuoskumuse LP. IV, 112. vilksim dzīvību, kâ varē̦dami, bet nuoskumt tik ne! kāpēc tu izskaties tāds nuoskumis? Dīcm. Refl. -tiês, sich betrüben, in Gram verfallen. Subst. nùoskùmšana, der Kummer, Gram: man bij liela nuoskumšana BW. 15885.

Avots: ME II, 850

pārskumt

[pãrskumt, allzu traurig werden: prāts man pārskumis.]

Avots: ME III, 176

paskumt

[paskumt, ein wenig traurig werden od. sein: paskuma drusku; paskumis prāts.]

Avots: ME III, 101

pieskumt

pìeskumt, etwas traurig werden.

Avots: ME III, 291

saskumt

saskumt Janš, Bandavā II, 156, auch refl. -tiês U., traurig werden, sich betrüben, in Kümmernis geraten U.: vīrs dikti saskumis LP. VI, 848.

Avots: ME III, 734

skumt

skùmt: auch (mit um̂ 2 ) AP., Dobl., Kegeln, Lemb., N.-Peb., Pilteu, Pussen. - Zur Etymologie anders Wood Post-consonantal w in Indo-Europ. 51.

Avots: EH II, 515

skumt

skùmt C., Jürg., Ermes, Arrasch, skum̂t 2 Salis, Ruj., Adiamünde, Widdrisch, Siuxt, Dunika, Bauske, Grünh., Dond., Kar1s., Iw., Bl., skùmt 2 Kl., skum̃t PS., Wolm., skumstu, skumu, Refl. skumties ("sich seinem Schmerz überlassen" L.), Praes. skumjuos Glück traurig, betrübt sein (werden): saimniekam nav kuo maksāt, tadēļ skumst LP. VII, 1149. liepas pēc taļā meža skumst A. v. J. 1897, S. 834. neskumt un nebē̦dāties LP. VII, 151. Joabs aprāj . . . Dāvidu, ka tas par Absalomu skumjas Glück II. Sam. 19. skumties pret dievu, wider Gott murren St., U. Wenn vom Begriff "sich verfinstern" auszugehen ist, zu an. skumi "Dämmerung", norw. skum "halbdunkel", s. Fick Wrtb. III4, 466, Walde Vrgl. Wrtb. II, 548, Boisacq Dict. 882.

Avots: ME III, 904

Šķirkļa skaidrojumā (6)

nošņurkt

nùošņur̂kt,

[1) (prs. nuošņurkstu) =skumt">nùoskumt Lis.];

2) verkümmern, nass werden:
kâ nuošņurka meža irbes, pa krūmiem luožņādamas, tâ nuodila ļaudīm mēles, nuo manim runājuot. Gew. das Part. nuošņurcis, durchnässt, durchgefroren, niedergeschlagen, verdriesslich Ahs. n. RKr. XVlI, 43, Etn. II, 177: viņa bija pa˙visam nuošņurkusi Saul. viņš aizbrauca gluži nuošņurcis A. XX, 207. Vgl. nuoņurkt.

Avots: ME II, 870

skūtīties

skũtîtiês (li. skūtyties "sich wundern" Lit. Mitt. I, 69) Preekuln, sich wundern N.-Bartau, Gramsden; "bē̦dāties, skumt">skumt" (mit û 2) Dunika; "ungehalten, unzufrieden sein, werden": ve̦lns skūtījās, ka bārzdas labad nevaruot raušus cept LP. VI, 28. par tuo vārdu vīrs drusku skūtījās, ka . . . bērniņu lai nu par Nāvi saucuot 849. tie par tuo dikti vien skūtījās Pas. II, 178 (aus Ober-Bartau). In der Bed. "sich wundern" vielleicht zur Wurzel von ahd. scouwōn "schauen" u. a., wie slav. divo "Wunder" zu slav. diviti sę "schauen", und slav. čudo "Wunder" zu slav. čuti "wahrnehmen" gestellt wird (bei Berneker Wrtb. 1, 161).

Avots: ME III, 909