Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skurbt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skurbt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
apskurbt
apskur̃bt, intr., schwindlig, betäubt, betrunken werden: čūska apskurba nuo dabūtā smēliena LP. VI, 521. tagad viņš bija mazliet apskurbis MWM. V, 269.
Avots: ME I, 122
Avots: ME I, 122
atskurbt
atskurbt (unter atskur̃binât), sich von einer Betäubung erholen Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH I, 167
Avots: EH I, 167
ieskurbt
ìeskur̃bt, ieskurbties Upīte Medn. laiki, sich einen Rausch anlegen: jūs sastapāt mani drusku ieskurbušu A. XXI, 475.
Avots: ME II, 66
Avots: ME II, 66
noskurbt
paskurbt
paskùrbt, intr., ein wenig schwindlig werden, einen Ohnmachtsanfall haben; Part. praet. paskurbis, beduselt.
Avots: ME III, 101
Avots: ME III, 101
pieskurbt
saskurbt
saskurbt, intr.,
1) ein wenig ärgerlich, verschnupft werden:
pate iegāja saskurbuse istabā U. b. 104, 9. saskurbis vaigs;
2) sich leicht berauschen, berauscht werden
Walk, A. - Schwanb., AP., (mit ur̃ ) Dunika: viņš nuo lielas laimes pa˙visam saskurbis Lennew., Assiten, Warkl.;
3) ein wenig sauer werden: piens saskurbis Welonen, Dricē̦ni;
4) schwindelig werden
Gr. - Essern;
5) (mit ur ) "saslimt, savārgt" Lemsal.
Avots: ME III, 735
1) ein wenig ärgerlich, verschnupft werden:
pate iegāja saskurbuse istabā U. b. 104, 9. saskurbis vaigs;
2) sich leicht berauschen, berauscht werden
Walk, A. - Schwanb., AP., (mit ur̃ ) Dunika: viņš nuo lielas laimes pa˙visam saskurbis Lennew., Assiten, Warkl.;
3) ein wenig sauer werden: piens saskurbis Welonen, Dricē̦ni;
4) schwindelig werden
Gr. - Essern;
5) (mit ur ) "saslimt, savārgt" Lemsal.
Avots: ME III, 735
skurbt
skùrbt: auch (mit ur̂ 2 ) Dobl., Kegeln, (mit ur̃ ) Degalen, Pilten, Puhren, Pussen, Strasden; man pašam galva skurba (vom Trinken) Tdz. 56637.
Avots: EH II, 516
Avots: EH II, 516
skurbt
skùrbt (li. skurbti "trauern" Miežinis) C., Ermes, skur̂bt 2 Karls., Adiamünde, Bauske, Sa1isb., skur̃bt Bl., Zabeln n. FBR. IV, 65; Ugalen n. FBR. VII, 22, PS., Dond., Wandsen, Dunika, Iw., Lin. (in der Zstz. mit ap-), skurbstu, skurbu, schwindlig, ohnmächtig werden, bedüselt werden U. Refl. -tiês, sich drehen U.: skurbies kungam klāt! komm doch zum Herrn! (einem Kinde zugerufen) Waddaxt n. U. Nebst li. skur̃bti "verkümmern" (s. Būga KZ. LII, 255 und KSn. I, 106) zu r. скорбнуть "sich krümmen", скорбь "Gram", serb. skr̂b "cura", an. skorpr od. skarpr "eingeschrumpft", le. skārbt u. a., vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 588 ff. mit Literaturangaben.
Avots: ME III, 905, 906
Avots: ME III, 905, 906
Šķirkļa skaidrojumā (4)
ieskurbināt
skārbs
skā`rbs 2 , übel geworden, der Ohnmacht nahe: skārba sirds. Zu an. skarpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)? Vgl. auch skurbt.
Avots: ME III, 879
Avots: ME III, 879
skurba
skur̂ba 2 Karls.,
1) skùrba C., skur̂ba 2 Bauske, der Schwindel, das Schwindligsein
Wid.; der Rausch (skurbis LA.), der Dusel: skurbā neatjēdzies krustu aizmest LP. VI, 34. tie baudu skurbā truokšņuo Asp, nav ve̦lni apreibuši tādā skurbā Asp. svē̦tku mūža skurbā nedzirdēja patiesības drūmuo balsi Rainis;
2) skùrba 2, die Brunstzeit der Ziegen, Schafe, Hasen
Fest. suņu skurbas laiks Etn. I(I, 146. zu skurbt.
Avots: ME III, 905
1) skùrba C., skur̂ba 2 Bauske, der Schwindel, das Schwindligsein
Wid.; der Rausch (skurbis LA.), der Dusel: skurbā neatjēdzies krustu aizmest LP. VI, 34. tie baudu skurbā truokšņuo Asp, nav ve̦lni apreibuši tādā skurbā Asp. svē̦tku mūža skurbā nedzirdēja patiesības drūmuo balsi Rainis;
2) skùrba 2, die Brunstzeit der Ziegen, Schafe, Hasen
Fest. suņu skurbas laiks Etn. I(I, 146. zu skurbt.
Avots: ME III, 905
skurbināt
skurbinât, tr.,
1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;
2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;
3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.
Avots: ME III, 905
1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;
2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;
3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.
Avots: ME III, 905