Paplašinātā meklēšana

slãbs,

1): slābi kuo sasiet AP. tâ sabijuos, ka palika pa˙visam slābas ruokas ebenda;

2): auch (mit à ² ) Kaltenbr. Subst. slābums: bē̦rnam ir slàbumi ² (kāda kaite: nevar ilgi uz kājām nuostāvēt) Liepna.

Avots: EH II, 522

slãbs C,, PS,, slàbs ² Kl,, Prl.,

1) schlaff:
kad auns bij beigts, tad tas... tāds liels, garš bij un slābs Dok. A. Daugava I, 317;

2) schwach, matt:
Zūza bij palikuse tik slāba kâ lupata Krišs Laksts 7. mēness sirpe peldēja..., apgaismuodama... apvāršņa malu... ar slābu gaismu Janš. Dzimtene V, 167;

3) schwach, gering
U.: slāba baznīca Mag. III, 1, 136, geringe kirchliche Versammlung U.;

4) lietus nāk zemē kâ slābs od. lietus nāk slābi zemē von starkem Regen
Golg. Subst. slãbums, die Schlaffheit, Mattigkeit, Schwäche: jis jau trīs dienas neēdis un nuo slābuma nevar jau paiet Pas. II, 80 (aus Malta). Zu slav. slabъ (serb. slȁb) "schwach" (wenn nicht hieraus entlehnt), li. slàbti "schwach werden", mnd. slap "schlaff" u. a., s. Trautmann Wrtb. 270 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 432. Neben diesem slāb ein ide. slēb- in an. slápr "träger Mensch" u. a.

Avots: ME III, 921

apslãbt [li. apslõbti], auch apslābēt L., intr., abnehmen, schwächer werden: gaisma apslābst Vēr. I, 1103. griba nuonāvēties apslābst Vēr. II, 580.

Avots: ME I, 123

atslãbt, intr., inch.:

1) schlaff, schwach werden, erschlaffen, abnehmen:
viņa spēki atslāba A. XII, 357; kājas pumpa sāk atslābt Dond.; balsīm likt pieaugt, likt atslābt Vēr. II, 879; pret lugas beigām darbības atslābst MWM. X, 455; [

2) verschalen:
dzēriens atslābis Ronneb. und Salis].

Avots: ME I, 193

izmest,

3): uzme̦t ME. I, 770 durch izme̦t zu ersetzen; ‡

7) i. ežu (mit ostle. iz- statt uz- ?), ein Gemüsebeet herrichten
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91; ‡

8) = izmêzt 2 Frauenb.: i. stalli; ‡

9) i. siênu, eine Wand (mit Kalk oder dergl.) bewerfen
Frauenb., Ramkau. Refl. -tiês, ‡

8) werden
(?): nuo vaiga izmē̦tas gluži slābs Azand. 22.

Avots: EH I, 466

ķê̦ls ² : ķē̦ls ("jē̦ls, slābs, vārīgs") kâ pauts Stenden.

Avots: EH I, 699

nùoslābt, ‡

2) = ‡ nùoslābêt: de̦guns nuoslābst Pas. VIII, 147.

Avots: EH II, 87

nùoslãbt, intr., nachlassen, schwächer, schlaffer werden: kaislība nuoslābs viņa krūtīs Vēr. II, 301. siena smarša vairāk kâ nuoslābuse Ap. IV, 6.

Avots: ME II, 851

slãbt: vanags slābst (wird matt) un grib nuokrist Pas. V, 267. sapampusī ruoka sāka s. (zusammenfallen) Golg.

Avots: EH II, 522

slãbt (li. slõbti "schwach werden" ) Karls., Ronneb., Smilten, AP., Drosth., slàbt ² Kl., slābstu, slābu, intr., =slāpēt U., schlaff werden, zusammenfallen (vom Körper Ronneb., Drosth.; von einem Geschwür Lis.): ubagam sirds dauzījās un gurni slāba A. XXI, 30. viņš jau slābst Rainis. Zu slãbs.

Avots: ME III, 921, 922

šļe̦ñgans Frauenb., Wolmarshof, schlaff U., kraftlos: augums bij šļe̦ngans un slābs Upītis Sieviete 270. cieti nesavilkta stīga ir šļe̦ngana Grünw. Wohl mit šļ- für altes sl-; etwa als ein Kuronismus zu schwed. slinka "schlottern", dän. slunken "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 713)?

Avots: ME IV, 70

‡ teslice (2 x mit -e-, 1 x mit -è- geschrieben) Druw. n. RKr. XVII, 83 "kas uz zemi slābs nuokarājies (kabata, uzvalka stūris u˙t.t.)": tev kabatas kâ teslices karājas gar sāniem.

Avots: EH II, 676