Paplašinātā meklēšana

atslaũkas C., Pl. t., das Weggefegte, der Abfall: šīs atslaukas ir mazā labība Etn. III, 104.

Avots: ME I, 193

izslaũkas: auch St., Warkl.

Avots: EH I, 480

izslaũkas, C., das Ausgefegte, Auskehricht, Fegliss.

Avots: ME I, 799

[paslaũkas, Kehricht Lautb., Ruj.]

Avots: ME III, 101

saslaukas,

1): auch (mit aû ² ) AP., Ramkau, (mit au) N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043.

Avots: EH XVI, 448

saslaukas,

1) saslaũkas Ahs., saslànkas ² Mar. n. RKr. XV, 134, auch der Sing. saslauka Kav., das Zusammengefegte, der Kehricht Wid., saslaukas me̦t mēslienā Ahs. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas Janš. Dzimtene ² I, 229. avuotu viņi sagāna, gāzdami tur iekšā ve̦se̦liem ve̦zumiem saslauku Vēr. II, 670. laukums ar saslauku čupām A. XX, 45. bez smilts saslaukām Mazvērsītis Luopkuopība III, 37. - saslaukas - zusammengefegtes, mit Schutt vermischtes Getreide Fest.: viņš man iedeva tīrās saslaukas;

2) der Pöbel
Adam.

Avots: ME III, 736

slaukas: auch (mit àu ² ) Sessw.; Speisereste auf dem Tisch (mit aũ ) Kolberg.

Avots: EH II, 521

slaukas, Ausfegsel L., st.

Avots: ME III, 918

‡ gruîžļi ² Dunika, Fegsel ("muižļi, saslaukas").

Avots: EH I, 410

‡ nažģi Grünh. "labības saslaukas".

Avots: EH II, 7

nùošķũrêt, tr., abschaufeln [auch Dond.], wegschaffen [Neu-Wohlfahrt]: puisis nuošķūrēja sniegu un saslaukas nuo sē̦tas LA. [es šuo klaiduoni nuošķūrēju (= nuovedu) līdz pagastnamam Dickeln; absäubern Gramsden.]

Avots: ME II, 867

nuoslàuka, ‡

3) Plur. nuoslaukas "die Abfälle"
P. Alunāns; "vārpas un smalkāki salmi, kuo nuoslauka nuo graudiem, tuos vicējuot" Auleja.

Avots: EH II, 87

nuoslàuka, nuoslauks,

1) ein Wischtuch:
asariņas slaucīdama baltā linu nē̦zdaugā (Var.: nuoslaukā) BW. 13646, 2;

2) der Wischlappen, Gegenstand der Veraehtung:
mēs e̦sam... tapuši visu nuoslauks I Kor. 4, 13. [palikt cilvē̦kiem par kāju nuoslauku U., ganz verachtet und verächtlich behandelt werden.) zvirbulis visiem par nuoslauku Pantenius. nuoslaukas un atšķiras nuo labības, der Ausschuss Elv.

Avots: ME II, 851

[pãršņakarêt, noch einmal oberflächIich durchwühlen, durchschnüffeln: cūka pieskrēja vēl reiz pāršņakarēt izme̦stās saslaukas Jürg.]

Avots: ME III, 182

sagrãbas Nigr., Dunika, Fest., sagrābslas, sagrābstas Grünh., Ahs., Wid., sagrābšļi U., Überbleibsel von Heu, Stroh, Getreide, Zusammengeharktes U.: rudzu, miežu sagrābstas Ahs. salmu sagrābstas, Rechstroh. kad labību vadājuot grābj drusku vē̦lāk, kad gabals nuove̦sts, tad sagrābtuo labību sauc par sagrābstām Grünh. lauks rudzu viss jau bija ieve̦sts - pat sagrābu klēpis nebija vairs palicis Janš. Dzimtene ² II, 14. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas I, 229. māte visas sagrābstas aizveda Pēterīšam Vit. 74.

Avots: ME II, 628

‡ sagràudât ² Auleja, Kaltenbr., auseinanderfallen machen, zerstören: s. mūru Kaltenbr. vējš sagraudāva klēveņu Auleja; sagraudā tuos šumus kerzī ("saraus - virziena nuo augšas uz leju - tās saslaukas kurvī")! Auleja.

Avots: EH XVI, 409

slaũkulis,

1): izskaluoja galda slaukuli Pas. IX, 51; ‡

2) slaũkuļi Seyershof, = slaukas">saslaukas.

Avots: EH II, 521

slaũkumi Roop, = slaukas">saslaukas. "labības, slaukas%20guov%C4%ABm">miltu saslaukas guovīm" Ruj. (mit aũ), Vank., Pilda.

Avots: ME III, 919

‡ III šuja Fehteln "saslaukas".

Avots: EH II, 657

‡ truka "siena smalkumi" Liepna; "atliekas, saslaukas" A.-Schwanb. Aus r. mpyxá.

Avots: EH II, 698