Paplašinātā meklēšana

saslaukas,

1): auch (mit aû ² ) AP., Ramkau, (mit au) N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043.

Avots: EH XVI, 448

saslaukas,

1) saslaũkas Ahs., saslànkas ² Mar. n. RKr. XV, 134, auch der Sing. saslauka Kav., das Zusammengefegte, der Kehricht Wid., saslaukas me̦t mēslienā Ahs. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas Janš. Dzimtene ² I, 229. avuotu viņi sagāna, gāzdami tur iekšā ve̦se̦liem ve̦zumiem saslauku Vēr. II, 670. laukums ar saslauku čupām A. XX, 45. bez smilts saslaukām Mazvērsītis Luopkuopība III, 37. - saslaukas - zusammengefegtes, mit Schutt vermischtes Getreide Fest.: viņš man iedeva tīrās saslaukas;

2) der Pöbel
Adam.

Avots: ME III, 736

‡ gruîžļi ² Dunika, Fegsel ("muižļi, saslaukas").

Avots: EH I, 410

II ļe̦pa Lub., ļē̦pa Mat., ļēpe [Weinsch.],

1) eine unformlich zusammengeballte Masse, ein Klumpen:
sniegs nāca le̦pām zemē Aps., Lub., Smilt. Bei Niedra: sniegs nāca lielām lē̦pām, mīkstām lē̦pām A. XIV, 241. viņš iespļauj man lielu ļe̦pu acīs Latv. guovju ļē̦pas (ļēpes Schrund. LP. VII, 561), [ļe̦pas Ruj., Drosth.], Kuhfladen LP. VI, 59; Etn. II, 14. jāsaslauka tie gruži, ļē̦pas, kas svešajam nuo kājām uz grīdas palikušas LP. V, 12. zīšķis sazīžļāts vienā ļēpē Naud.;

[2) ļe̦pa, eine alte Mütze Serbigal;
"stērbele, skarä Lis. - Im Grunde wohl identisch mit ļe̦pa I; vgl. auch r. лепёха "flacher Fladen".]

Avots: ME II, 537

‡ nažģi Grünh. "labības saslaukas".

Avots: EH II, 7

nùošķũrêt, tr., abschaufeln [auch Dond.], wegschaffen [Neu-Wohlfahrt]: puisis nuošķūrēja sniegu un saslaukas nuo sē̦tas LA. [es šuo klaiduoni nuošķūrēju (= nuovedu) līdz pagastnamam Dickeln; absäubern Gramsden.]

Avots: ME II, 867

[pãršņakarêt, noch einmal oberflächIich durchwühlen, durchschnüffeln: cūka pieskrēja vēl reiz pāršņakarēt izme̦stās saslaukas Jürg.]

Avots: ME III, 182

‡ pusvãrpīte Ramkau, eine kleine Halbähre: kad labību mē̦tā, tad atsevišķi saslauka pusvārpītes un ruodziņas, kas palikušas neizkultas.

Avots: EH II, 335

sagrãbas Nigr., Dunika, Fest., sagrābslas, sagrābstas Grünh., Ahs., Wid., sagrābšļi U., Überbleibsel von Heu, Stroh, Getreide, Zusammengeharktes U.: rudzu, miežu sagrābstas Ahs. salmu sagrābstas, Rechstroh. kad labību vadājuot grābj drusku vē̦lāk, kad gabals nuove̦sts, tad sagrābtuo labību sauc par sagrābstām Grünh. lauks rudzu viss jau bija ieve̦sts - pat sagrābu klēpis nebija vairs palicis Janš. Dzimtene ² II, 14. (grāvī) same̦t visādas sagrābstas un saslaukas I, 229. māte visas sagrābstas aizveda Pēterīšam Vit. 74.

Avots: ME II, 628

‡ sagràudât ² Auleja, Kaltenbr., auseinanderfallen machen, zerstören: s. mūru Kaltenbr. vējš sagraudāva klēveņu Auleja; sagraudā tuos šumus kerzī ("saraus - virziena nuo augšas uz leju - tās saslaukas kurvī")! Auleja.

Avots: EH XVI, 409

sakašņât, sakašât Salis, tr., freqn., zusammenkratzen, -schaben, -scharren, -harken: visas atliekas bļuodā vajaga kuopā sakašņāt Ahs. viņa sakašņā un saslauka... spaļus A. XX, 162. blāķī sakašātās vielas sāk pūt D.

Avots: ME II, 646

slapijs: auch Adl. (mit -īj- gesprochen), Ceraukste, Kurmene; dvieli saslauka slapiju Linden in Kurl.; in Serbigal n. FBR. IV, 55 nur von Menschen und dabei angeblich nur in kurzen Sätzen (z. B. viņš salijis slapijš, aber: ceļš ir slap[j]š). ‡ Subst. slapijums Linden in Kurl., = slapjums.

Avots: EH II, 520

slaũkulis,

1): izskaluoja galda slaukuli Pas. IX, 51; ‡

2) slaũkuļi Seyershof, = saslaukas">saslaukas.

Avots: EH II, 521

slaũkumi Roop, = saslaukas">saslaukas. "labības, saslaukas%20guov%C4%ABm">miltu saslaukas guovīm" Ruj. (mit aũ), Vank., Pilda.

Avots: ME III, 919

slàumi: mit àu auch N.-Peb.; slaumus saslauka vienā kaktiņā AP. Hierher gehört wohl (s. Augstkalns FBR. XI, 97) auch der Personenname Schlaveis (bei Blese Latv. pers. v. 92), wenn er auf einem *Slavējs (= li. šlavė˜jas) beruht, vgl. den Familiennamen Slaucītājs.

Avots: EH II, 521

‡ III šuja Fehteln "saslaukas".

Avots: EH II, 657

‡ truka "siena smalkumi" Liepna; "atliekas, saslaukas" A.-Schwanb. Aus r. mpyxá.

Avots: EH II, 698