sleiša
sleiša (gen. s.), sleišu, sleižu (gen. pl.), = slēšu: tautiet[i]s pirka sleiša mici BW. 5820. sūdini man sleišu (Var.: slēšu) kre̦klu! 22609, 5. sleižu kre̦klu šūdināju 9389.
Avots: ME III, 924
Avots: ME III, 924
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sleiša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sleiša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
slēšu
slēšu (gen. pl.) Selb., slēžu (gen. pl.), slēša (gen. s.), slēža (gen. s.), aus Lein und Wolle gewoben: slēša kre̦kli, Cambrik- od. ShirtingPletthemden Mag. XIII, 3, 58. slēža kre̦klu šūdināju BW. 7355, 2. slēšu kre̦kls mugurā, kaņepēju pūriņā 21515. viegla bij slēšu mice 214. gultu pataisīšu . . . smalkiem slēžu palagiem 13276, 1. ... skutuls, apklāts ar slēšu drānu BW. III, 1, 81. Beruht auf mnd. sles-tuke "Tuch aus Lein und Wölle"; auf der mnd. Nebenform sleistuke beruht le. sleiša, sleisu dass.
Avots: ME III, 930
Avots: ME III, 930